Daudzviet Eiropā vidusslānis tiek uzskatīts par to sabiedrības daļu, kas ir tendēta uz racionālām izvēlēm un līdz ar to sekmē līdzsvarotu valsts attīstību. Tā, piemēram, vidusslānis vēlēšanās nereti balso par centriskām partijām, distancējoties no jebkādu virzienu politiskā radikālisma.
Vidusslāņa pārstāvji ar saviem tēriņiem balsta ne tikai pārtikas veikalus, komunālo pakalpojumu sniedzējus un transporta uzņēmumus, bet arī kultūras jomu, viesmīlības biznesu un tūrisma industriju, respektīvi, vidusslāņa pārstāvjiem pēc obligāto maksājumu veikšanas paliek pāri brīvi līdzekļi grāmatu iegādei, ceļojumiem, teātru apmeklējumiem un dažādiem citiem hobijiem. Vidusslānis ir arī tā mērķauditorija, uz kuru orientējas nekustamo īpašumu attīstītāji, plānojot jaunu ēku būvniecību un mājokļu pārdošanu. Te jānorāda, ka interneta vietnē Tezaurs.lv skaidrots: vidusslānis ir "materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā".
Vienlaikus, raugoties plašāk, ikmēneša ienākumu līmenis nav vienīgais aspekts, kas nosaka indivīda piederību vidusslānim. Svarīgi ir arī tādi aspekti kā redzesloka plašums, erudīcija, izpratne par sabiedrībā notiekošajiem procesiem un spēja atjaunot savu labklājību pēc dažādām – gan individuālajām, gan globālajām – krīzēm.
Atpaliekam no kaimiņiem
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 8. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40