Latvijas IKP pagājušajā gadā pieaudzis par 2,2%

2019.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 30,476 miljardi eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 8,021 miljards eiro.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2019.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 1%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājās par 0,1%.

Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 2019.gadā bija pieaugums par 12,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas apjomu pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 23,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 5,9%, bet samazinājums vērojams zivsaimniecības nozarē. 

2019.gadā augkopības nozares attīstībai bija ļoti labvēlīgi laika apstākļi, kas veicināja Latvijas vēsturē lielākās graudu kopražas iegūšanu (3,2 miljoni tonnu) un nodrošināja augkopības produkcijas pieaugumu pret iepriekšējo gadu par 46,4%. Savukārt lopkopības produkcijas apjoms samazinājās par 1,1% (lopkopības produkcijas cenas gada laikā pieaugušas par 3,9%).

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 2,1% (pieaugums bija vērojams desmit nozarēs no 22). Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē (koksnes un koka izstrādājumu ražošana) produkcijas izlaide saglabājās iepriekšējā gada līmenī. 

Pieaugums vērojams gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 13,6%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (9,3%), elektrisko iekārtu ražošanā 16,0%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (7,5%). Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā - par 0,8%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 2,1%, mēbeļu ražošanā - par 2,8%.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms samazinājās par 4,4%, tajā skaitā elektroenerģijas ražošanā un padevē bija kritums par 3,2% un tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā samazinājums - par 10,3%.

Būvniecības produkcijas apjoms pērn palielinājās par 2,9%. Ēku būvniecības apjoms gada laikā pieauga par 7,8%, inženierbūvniecības apjoms pieaudzis par 1%, savukārt specializētie būvdarbi veikti par 0,2% vairāk.

Mazumtirdzniecība 2019.gada laikā palielinājās par 2,4%, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 1,1%, bet nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 4,2%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 6,2%, bet vairumtirdzniecība - par 5,3%.

Transporta un uzglabāšanas nozarē bija vērojams samazinājums par 4% ko ietekmēja kritums kravu pārvadājumos par 6%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās - par 7,5%, pasažieru pārvadājumu palielināšanās - par 7,7%, pasta un kurjeru darbībās palielinājums - par 17,8%.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi pērn palielinājušies par 8%, tajā skaitā izmitināšanā - par 1,2%, ēdināšanā - par 11,2%.

Informācijas un komunikāciju nozaru pakalpojumu apjomi pieauguši par 2%, tai skaitā datorprogrammēšanā un konsultēšanā - par 9,1%. Savukārt apjomu samazinājums vērojams informācijas pakalpojumu sniegšanā - par 0,3% un telekomunikāciju pakalpojumos - par 5,8%.

2019.gadā finanšu un apdrošināšanas nozarē bija kritums par 8,8%, ko noteica 10,9% samazinājums finanšu pakalpojumu darbībās un 17,8% sarukums finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbības papildinošo darbību nozarē. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozares pieaugumu 4,6% apmērā nodrošināja atlīdzību prasību un cenu samazinājums. 

CSP skaidro, ka finanšu pakalpojumu nozarē kritumu sekmēja kredītiestāžu pārējo administratīvo izdevumu pieaugums (īpaši, izdevumi par informācijas pakalpojumiem un datorpakalpojumiem un izdevumi par pārējiem pakalpojumiem), kā arī komisijas naudas ieņēmumu un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas samazinājums. 

Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošās darbībās samazinājās neto apgrozījums citām finanšu pakalpojumus papildinošām darbībām, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, kā arīapdrošināšanas aģentu un brokeru darbībai. Samazinājās arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrību (pārvalda 2. un 3. pensiju līmeņu plānus) komisijas naudas ienākumi.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozaru apjomu palielināšanos par 7,5% sekmēja pieaugums visās nozarēs. Ievērojamākie pieaugumi lielākajās nozarēs bija centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās - par 17,4%, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumos - par 8,7%, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā - par 8%, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā - par 6,1%, arhitektūras un inženiertehniskajos pakalpojumos, tehniskajā pārbaudē un analīzē - par 4,3%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares 2019.gadā palielinājušās par 6,5%, ko veicināja ievērojamais pieaugums (par 24,3%) darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu nozarē un pieaugums par 6,6% būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumu sniegšanā. Savukārt apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos vērojams samazinājums par 3,9%.

Pieaugums par 5,8% vērojams mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, ko visbūtiskāk ietekmēja 7,9% palielinājums azartspēļu un derību nozarē.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2019.gadā pieaudzis par 0,2%.

2019.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājušies par 4,9%. Par 9,6% palielinājušies mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) un par 6,9% vairāk mājsaimniecības tērējušas atpūtas un kultūras pasākumiem. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 0,9%, bet izdevumi par mājokli pieauguši 2% apmērā. Šīs ir galvenās mājsaimniecību patēriņa grupas un veido 57,8% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Valdības galapatēriņa izdevumi pērn palielinājušies par 2,6%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā auguši par 3,1%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs - par 2,8% un mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos - par 2%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) pieauguši par 11,6%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 2%, tai skaitā preču eksporta - par 0,4% bet pakalpojumu eksporta - par 5,7%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles) un elektriskās iekārtas un to detaļas. 2019.gadā palielinājies transporta pakalpojumu, citas saimnieciskās darbības pakalpojumu (pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi), datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu eksports. Kritums vērojams ar tūrismu saistīto pakalpojumu un finanšu starpniecības pakalpojumu eksportā.

Preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 2,3%, tai skaitā par 2,2% - preču imports un par 2,7% - pakalpojumu imports. Galvenokārt tiek importētas mašīnas, mehānismi un elektriskās ierīces un transporta līdzekļi un farmaceitiskie produkti. Palielinājies transporta, informācijas un datorpakalpojumu un citas saimnieciskās darbības pakalpojumu imports. Samazinājies ar tūrismu saistīto pakalpojumu, telesakaru un finanšu pakalpojumu importa apjoms.

2019.gadā kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 8,6%, tai skaitā kopējā darba alga - par 8,3% un darba devēju sociālās iemaksas - par 9,9%. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās būvniecībā - par 13,5% un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē - par 9,8%. Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 0,8%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 3,5%.