Ar entuziasmu par maz
Likumprojekts tika skaņots ar Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju un asociācijas komentāri lielākoties tika ņemti vērā un iestrādāti likumprojektā, tāpēc asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka nešaubās, ka likumprojekts sasniegs savu mērķi un dos jaunuzņēmumiem iespēju attīstīties straujāk un efektīvāk, kā arī Latvijai pozicionēt sevi reģionā kā vietu, kur ir ērti un izdevīgi sākt savu start-up uzņēmumu. Lai arī nodokļu režīms ir tikai viens no komponentiem, kas noteic uzņēmumu rašanos un izaugsmi, start-up vides uzņēmēji vērtē, ka līdz šim, piemēram, Somijā un Igaunijā start-up uzņēmumiem nodokļu jomā bijuši labāki nosacījumi un ka šis likumprojekts situāciju Latvijā uzlabos.
Zinot, ka patlaban konkurence par profesionāliem informācijas tehnoloģiju speciālistiem ir sīva, vadošie nozares uzņēmumi jau nodarbina speciālistus no austrumu reģiona kaimiņvalstīm (Ukrainas, Krievijas un citām), likumprojektā paredzētie darbinieku nodokļu atvieglojumi ļaus start-up uzņēmumiem piedāvāt adekvātu atalgojumu.
"Samazinoties izmaksām par komandu, jaunuzņēmumiem būs vairāk laika testēšanai. Tiem start-up uzņēmumiem, kas meklē kaut ko jaunu un inovatīvi meklē to risinājumu, kas reāli tirgū strādā, tas nozīmēs ilgāku laiku, līdz beigsies sākuma kapitāls. Tas dos iespēju ilgāk eksperimentēt un mēģināt," norāda ToneBoard (programmas, kas analizē cilvēka runu, lai veiktu riska novērtējumu, piemēram, kredītrisku) vadītājs Mārtiņš Vaivars.
Twino grupas – savstarpējo aizdevumu platformas, kas savulaik tika radīta start-up režīmā, izmantojot mātes kompānijas finansējumu, dibinātājs Armands Broks vērtē – ir ļoti būtiski, ka likumprojektā lielākais atbalsta fokuss vērsts tieši uz darbaspēka izmaksu mazināšanu, kas ir biežākais klupšanas akmens darbības sākuma posmā. Tiesa gan, kādu laiku iespējams strādāt un attīstīt ideju tikai ar "pliku" entuziasmu, tomēr tas nevar ilgt mūžīgi. Jaunais likums pavērs iespēju iesācējiem uzņēmējiem piesaistīt augstas klases ekspertus, kuri nereti nav gatavi strādāt bez atlīdzības un nav gatavi gaidīt samaksu līdz projekta vai idejas veiksmīgai realizācijai. Vienlaikus arī ir skaidrs, ka būs daļa jaunuzņēmumu, kas, tā sakot, "ies bojā" jau darbības sākumā un būtisku lomu biznesa vidē nekad nespēlēs, tomēr nelielam skaitam ir iespēja kļūt par lielām un varenām kompānijām.
Daži nezināmie
Lai arī Dienas aptaujātie start-up uzņēmumu vadītāji teic, ka ir gatavi izmantot šo jauno nodokļu režīmu, joprojām ir vairāki neatbildēti jautājumi. Viens no tiem ir par prasībām un izskatīšanas procesu. "Lai jaunais nodokļu režīms darbotos veiksmīgi, visam jānotiek ļoti strauji! Maksimāli jāsamazina laiks no pieteikuma iesniegšanas līdz atbalsta saņemšanas, lai uzņēmumi var koncentrēties uz produkta radīšanu un virzīšanu. Vienīgie potenciālie argumenti pret patlaban ir pārspīlētas prasības un lēns atbalsta saņemšanas process," teic Qfer (aplikācijas, kas palīdz atrast īpašos piedāvājumus netālu no lietotāja atrašanās vietas) līdzdibinātājs Artūrs Burņins.
Savukārt ZoomCharts (datu vizualizācijas rīka) vadītājs Jānis Volbergs norāda, ka, piemērojot atlaidi nodokļiem, likumprojekts nepaskaidro, kas notiek ar starpību starp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) un faktiski veikto maksājumu, respektīvi, kādas ir darbinieku sociālās garantijas, saņemot šādu algu. Minēts arī, ka programma tiek īstenota ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu, īstenojot kā de minimis atbalstu.
"Te atkal nav skaidrs, kā nodokļu atlaide saistās ar šo de minimis atbalstu – izklausās, ka LIAA būtu jāsedz nodokļa starpība, un tad viss kļūtu skaidrs – gan kā tas attiektos uz de minimis, gan kas notiktu ar sociālajām garantijām, bet, lasot likumprojektu, par to pārliecība neradās," stāsta Volbergs.
Viņš uzsver, ja sanāk tā, ka, izmantojot šo nodokļu režīmu, darba devējs, kas ir start-up uzņēmums, var maksāt konkurētspējīgu atalgojumu, nezaudējot sociālās garantijas saviem darbiniekiem, tad šis likumprojekts ir uzskatāms par ļoti labvēlīgu un izaugsmi sekmējošu. Ja sanāk tā, ka darba devējs var samazināt izdevumus, bet tiek zaudētas sociālās garantijas, tad šāda programma būs mazāk interesanta, jo augsti kvalificēts darbaspēks vienmēr ir ieinteresēts arī saņemt adekvātās sociālās garantijās, un tādā gadījumā likumprojekta jēga ir būtiski mazāka. Faktiski sanāk, ka tas būtu pielīdzināms mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmam, tikai bez atalgojuma griestiem. Tā Accenture Latvijas filiāles Drošības pakalpojumu nodaļas vadītājs Intars Garbovskis vērtē, ka Jaunuzņēmumu likumprojekts nozares lielajiem uzņēmumiem noteikti saasinās konkurenci par darbaspēku, it īpaši par jauniem cilvēkiem, kas tikko beiguši augstskolu un kuriem bieži vien ir ambīcijas izmēģināt kaut ko jaunu, meklēt interesantus ceļus biznesa vidē. Smagi tas var ietekmēt arī valsts sektoru.
Likumprojekts vēl vairāk saasinās cīņu par informācijas tehnoloģiju speciālistiem, kaut lieliem un starptautiskiem uzņēmumiem nopietnu bažu par to nav.
Ar ciešu sietu
Likumprojektā iestrādātais siets ļaus tikai daļai no esošajiem start-up uzņēmumiem pretendēt uz atbalstu, tāpēc tiek lēsts, ka gadā tie varētu būt līdz 20 start-up uzņēmumiem.
"Start-up uzņēmums ir daudz mazāk pieprasīta uzņēmējdarbības forma nekā tradicionālais biznesa veids, jo neizdošanās risks ir krietni lielāks, turklāt tas prasa daudz lielāku komandas un dibinātāju darbu. Jāatzīst arī, ka sākotnēji start-up uzņēmumi nesniedz ienākumus, līdz ar to uzņēmējiem sākumposmā, kas var ilgt līdz diviem gadiem, bieži vien jādzīvo no saviem iekrājumiem," paskaidro Novicka, norādot, ka tikai neliela daļa no uzņēmējiem būs gatava iesaistīties.
Savukārt Vaivars īsti nepiekrīt, ka šis likumprojekts palīdzēs palielināt jaundibināto uzņēmumu skaitu, jo to noteic citi faktori. Šis likumprojekts varētu ļoti palīdzēt jau eksistējošiem start-up uzņēmumiem tieši minēto darbaspēka nodokļu dēļ, kā arī tāpēc, ka vietējie start-up uzņēmumi kļūs daudz pievilcīgāki riska kapitāla investoru acīs. Jebkurā gadījumā gan Latvijā, gan pasaulē uzmanība pret start-up uzņēmējdarbību arvien pieaug, it īpaši tāpēc, ka atsevišķi veiksmes stāsti, piemēram, Skype, parāda, cik varena ietekme no viena veiksmīga start-up uzņēmuma var būt valsts ekonomikai.
Ņemot vērā to, ka, piemēram, MUN režīms joprojām tiek izmantots ne pēc likuma gara un būtības, t. i., uzņēmumu darbinieki ir padarīti par ārpakalpojuma sniedzējiem, aktuāls ir jautājums, vai līdzīgu likteni nevar piedzīvot Jaunuzņēmumu likums. Bažas par to jau paudusi Latvijas Darba devēju konfederācija, kaut taisnības labad jāteic, ka konfederācija pārstāv Latvijas lielos uzņēmumus (tādus, kuru darbinieku skaits ir virs 50).
Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja ir pārliecināta, ka riski nepastāv, jo katrs start-up uzņēmums, lai saņemtu atbalstu, izies cauri striktiem kvalifikācijas kritērijiem un pēc tam katru uzņēmumu atsevišķi izvērtēs speciālā komisija. Visticamāk, ne katrs start-up uzņēmums varēs saņemt šo atbalstu, jo kvalifikācijas kritēriji, lai izvairītos no ļaunprātīgas izmantošanas, ir ļoti stingri. Asociācijā pat uzskata, ka tā pat ir problēma un nākotnē, balstoties uz pirmajiem likuma darbības rezultātiem un atsauksmēm no uzņēmējiem, to būs iespējams mainīt, lai atbalstītu lielāku start-up uzņēmumu skaitu.
Rezumējot jāteic, ka jaunie uzņēmēji likumprojektu redz kā pozitīvu pirmo soli start-up uzņēmumu atbalstam, lai palīdzētu to idejām sasniegt bezzaudējumu punktu. Tas mudinās cilvēkus Latvijā pamēģināt izveidot savus projektus un uzņēmumus.
"Ilgtermiņā domājot, start-up uzņēmumi, kas orientēti uz plašiem eksporta tirgiem, ir nozīmīgs veids, kā uzlabot tirdzniecības bilanci un iepludināt Latvijā papildu kapitālu. Te gan svarīgi ir padomāt, kā nosargāt to, lai uzņēmumi nepamestu Latviju un turpinātu sildīt vietējo ekonomiku," bilst. Volbergs. Nav noslēpums, ka pie lielākiem investīciju raundiem jaunuzņēmumiem bieži jāpārceļas uz ASV, Lielbritāniju un citām valstīm, jo investoriem nav ticības par sava kapitāla drošību te, Latvijā.