"Mums labākajā gadījumā prasa padomus kā dzelzceļa speciālistiem. Šobrīd tas izskatās kā atsevišķs projekts, kam tiešas saistības ar LDz varētu arī nebūt. Protams, daļēji šī saistība tomēr būs, jo gadījumā, ja šis projekts tiks realizēts, kam es neticu, tas konkurēs ar mūsu šaursliežu projektu. Tajā pašā laikā mums neviens cits šeit realizēts projekts nevar atņemt tās kravas, ko vedam šobrīd - galvenokārt naftas produktus no Baltkrievijas un Lietuvas uz Igauniju un zināmā mērā arī no Igaunijas uz Baltkrieviju," stāsta U. Magonis.
Skaidrojot savu skepsi, viņš norāda, ka "Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij pievienoties Eiropas sliežu sistēmai, protams, nebūtu sliktākais variants, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu, ātru braucienu kaut vai līdz Austrumeiropai. Tikai jāskatās, cik tas izmaksās un cik tam būs lietotāju. Jā, ātrgaitas vilcienu satiksme starp Eiropas lielajām pilsētām ir izplatīta lieta, bet paskatieties, par kādiem lielumiem ir runa. Vienā pusē, piemēram, pieci miljoni iedzīvotāju, un otrā - apmēram tikpat. Mums ir septiņi miljoni iedzīvotāju visā Baltijā."
Analizējot kravu pārvadājumus, viņš skaidro, ka tās tiks vestas ar ātrumu, kas nav lielāks par 100 kilometriem stundā - neatkarīgi no sliežu platuma. To Latvijā var veikt, izmantojot jau esošo sliežu bāzi.
Turklāt viņaprāt ziemeļu-dienvidu koridors ir domāts Skandināvijas tirgum, ne vietējam. "Tām kravām, ko vajadzēs vest no Eiropas uz austrumiem, mēs neesam vajadzīgi - tās ies caur Poliju un Baltkrieviju. Ja pieņemam, ka kravas no Somijas tiks novirzītas pa dzelzceļu, varbūt vinnēs Tallinas osta, bet Latvija paliek kā tranzīta ceļš, nodrošinot biznesu lietuviešiem un igauņiem."
U. Magonis stāsta, ka tā kā jauno sliežu ceļš ir paredzēts gar Rīgu, pilsētā neiebraucot, kas ir slikti no pasažieru viedokļa, savukārt no kravu pārvadājumu aspekta tāds, viņaprāt, vispār neesot vajadzīgs, jo neviena krava, kas tiks vesta uz Rīgas ostu, netikšot transportēta pa šo līniju."
Viņš akcentē, ka Latvijai galvenais kravu apjoms ir austrumu-rietumu koridorā, un nekas nespēs ar to konkurēt. Igauņi šīs kravas esot zaudējuši vēl vairākus gadus uz priekšu. "Mums jādomā, kā palielināt caurlaidības spēju, kā elektrificēties un tam ir vajadzīga nauda. Ja nauda tiek iztērēta uzbūvējot kaut ko tādu, kas mums nav prioritārs, tas ir slikti. Turklāt ir skaidrs, ka Rail Baltica projektam būs vajadzīgs valsts līdzfinansējums vismaz 150 miljonu latu apmērā. Neviens pat nezina, vai šāda līnija vēl katru gadu nebūs jādotē no valsts budžeta naudas."
"Šī projekta virzītāji, Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta pārstāvis Džeimss Ponds, ir skaidri pateikuši - beidziet "cepties" par to, kā būs, to jūs tāpat neuzzināsiet, kamēr neuzbūvēsiet," citē U. Magonis.