Šāgada 16. maijā Saeimā tika paziņots, ka tuvākajā laikā tiks izveidots ilgtspējīgs Latvijas labklājības izaugsmes modelis. To akcentēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība). Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) piedāvāja stratēģiju – nākamo desmit gadu laikā dubultot ekonomikas apjomu.
Četri scenāriji
Savukārt aprīļa sākumā tika publiskots Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (domnīcas LaSER) pētnieku Dauņa Audera un Ulda Spuriņa sagatavotais pētījums Latvija 2040. Četri scenāriji Latvijai, kurā ir ieskicētas iespējamās pārvērtības un pārmaiņas mūsu valstī līdz 2040. gadam.
Pētnieku grupa secinājusi, ka Latvijā ir "starptautiski pozitīvi un pat salīdzinoši augsti novērtēta politiskā sistēma un birokrātiskās institūcijas". Savukārt salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu Latvijā ir "ilgstoši stagnējoša ekonomiskā sistēma, kas tagad jau būtiski atpaliek no tuvākajiem kaimiņiem". Sabiedrībai un it īpaši uzņēmējiem tiek piedāvāti četri Latvijas attīstības un ekonomiskās izaugsmes scenāriji: pirmais scenārijs – Baltijas tīģeris, otrais scenārijs – Ziemeļvalsts Latvija, trešais scenārijs – Gurdenā Latvija, ceturtais scenārijs – Vientuļā Latvija.
Pirmajā scenārijā ieskicēta virzība uz lielāku kapitālismu, dinamiska izaugsme, kopēja Baltijas integrācija un valsts piedāvāto bezmaksas pakalpojumu klāsta samazināšana. Otrais scenārijs paredz virzību uz Skandināvijas labklājības modeli, valstij saglabājot piedāvāto bezmaksas pakalpojumu klāstu. Trešais scenārijs paredz to, ka mūsu valsts attīstība turpināsies tāpat kā līdz šim. Savukārt ceturtais scenārijs ietver prognozi, ka ar laiku visām pašreizējām valsts funkcijām resursu nepietiks un no tām būs jāatsakās bez dinamiskas izaugsmes.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 11. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00