Latvijā būtiskai daļai no vairāk nekā 400 licencētajiem apsardzes komersantiem ir ilgstoša pieredze apsardzes pakalpojumu sniegšanā, tai skaitā kritiskās infrastruktūras objektos. Taču ir vairāki piemēri, kad valsts vai pašvaldību iestādes izvēlas apsardzes pakalpojumus atstāt kā iekšpakalpojumu. Kā vienu no absurdākajiem piemēriem var minēt a/s Rīgas Centrāltirgus, kas nevis rīkoja iepirkumu, bet izveidoja Iekšējās drošības dienestu. Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) vairākus gadus norādīja, ka Centrāltirgus drošības dienests nespēj pienācīgi veikt savus pienākumus. Tikai pagājušajā gadā atbildīgās personas sarosījās un situāciju mēģināja uzlabot.
Nereti apsardzes nodrošināšana ar uzņēmuma iekšējiem resursiem ir dārgāka un kopumā neefektīva – arī labos ekonomiskos apstākļos. Pašlaik, krīzes situācijā, efektīvs resursu izlietojums ir vēl svarīgāks. Tieši darbaspēka resurss lielākajā daļā nozaru ir nozīmīga izmaksu pozīcija. Ārpakalpojuma gadījumā, mainoties darba apjomam, pakalpojumu sniedzēja darbinieki nekļūst par šīs organizācijas darbiniekiem un ir iespējama elastīga darbinieku pārgrupēšana.
Šī gada sākumā izveidotajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Konkurences neitralitātes komitejā strādājām pie sistēmiska risinājuma, lai novērstu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību radīto konkurences kropļošanu, kas ir vērojama arī tādās nozarēs kā veselība, izglītība, transports, nekustamais īpašums, autoceļu uzturēšana, mežu apsaimniekošana, tūrisms, atkritumu apsaimniekošana un citās. Izvērtējot problēmjautājumus, tiek izstrādāti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos.
Lai pasūtītājs labāk saprastu, tieši kāds pakalpojums ir nepieciešams – kas ir jāsargā un kā to vislabāk nosargāt –, regulāri, piemēram, reizi trijos gados vai mainoties apstākļiem, vajadzētu veikt drošības auditu. Pēc audita veikšanas būtu skaidrs, kādā apjomā apsardzes pakalpojumu var sniegt piesaistīts komersants un cik daudz savu darbinieku ir nepieciešams. Kvalitatīvu apsardzes pakalpojumu iepirkumu veikšanai ir pieejami DNKA sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju izstrādāti Ieteikumi apsardzes pakalpojumu iepirkumu veikšanai.
Nozīmīgas problēmas rada zemākās cenas kā vienīgā kritērija piemērošana apsardzes pakalpojumu iepirkumos. Pasūtītājiem – publiskām personām – būtu jāizprot tiešā sakarība, kas veidojas starp nepamatoti zemu cenu un nekvalitatīvu pakalpojumu, starp nepilnīgu nodokļu nomaksu un ietekmi uz valsts budžetu – attiecīgi katru nodokļu maksātāju –, kā arī ietekme uz konkurenci. Tieši publiskajos iepirkumos visskaidrāk izgaismojas ēnu ekonomika, un tās darboņiem paveras negodīgas priekšrocības.