Nevis cīkstēties ar konkurentiem, bet ražot ko atšķirīgu

Pērn Starptautiskajā pārtikas konkursā _Riga Food 2015 jaunpiliešu ražotajam pilnpiena rūgušpienam tika piešķirta bronzas medaļa - par izcilu kvalitāti. Lai gan AS Jaunpils pienotava_ valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs atzīst - darbs šajā nozarē pašlaik rit smagi, uzņēmums tomēr veiksmīgi pārvarējis krīzi pēc Krievijas embargo ieviešanas, strādā, attīstot eksporta tirgus uz vairāk nekā desmit ārvalstīm un cenšoties iekarot aizvien jaunas nišas, to vidū Ķīnas tirgu. "Mūsu galvenais trumpis ir piena produktu kvalitāte," uzsver Viesturs Krilovs.Atpirka un ieguldījaLatvijā nav daudz piena pārstrādes uzņēmumu ar vairāk nekā gadsimtu senām tradīcijām. Viena no tām ir Jaunpils pienotava, kura darbību sāka 1912. gadā, cieta ugunsgrēkā un tad tika atjaunota un atklāta 1937. gadā, klātesot toreizējam Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim. Jau gadu vēlāk jaunpilieši ražoja sviestu, kas tika eksportēts ārpus Latvijas. Darbs pienotavā kopš tās dibināšanas kādu brīdi pārtraukts vienīgi Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā, kad pāri gāja frontes līnija.Tiesa, pagājušā gadsimta 90. gados par pienotavas īpašniekiem kļuva Igaunijas investori, taču pirms astoņiem gadiem pienotava tika atpirkta. "Vēsturiski pienotava piederējusi Jaunpils Piensaimnieku biedrībai, kurai 2012. gadā nosvinējām 100 gadu. Tagad Jaunpils pienotava atgriezusies mūsu piensaimnieku rokās - tās īpašnieki ir 73 Latvijas zemnieki," stāsta Krilovs.2008. gadā Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) Piena ceļš biedri pieņēma lēmumu par AS Jaunpils pienotava iegādi. Piena pārstrādes uzņēmuma rekonstrukcijas pirmā kārta, ieguldot kooperatīva biedru un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus piecu miljonu eiro apmērā, tika pabeigta 2012. gadā. Pēc gada pabeidza otro kārtu. Līdz ar to uzņēmumā ir būtiski palielinājušās ražošanas jaudas, tapušas jaunas loģistikas un produkcijas noliktavas ēkas, rekonstruētas un modernizētas esošās ražošanas telpas. Pienotavai ir arī moderna laboratorija.Kopējā ražotnes platība ir trīs tūkstoši kvadrātmetru, un tajā strādā 120 darbinieku. Starp citu, darbinieku vidū ir ne tikai vietējie jaunpilieši - te strādā arī Tukuma, Dobeles un tuvējo pagastu iedzīvotāji, kuriem tiek nodrošināts gan transports uz darbavietu, gan pagaidu dzīvesvieta Jaunpilī. Krilovs neslēpj - šajā nozarē diemžēl jāsaskaras ar darbaspēka problēmām, pietrūkst piena pārstrādes speciālistu.Nelikt vienā grozāPats uzņēmuma vadītājs pienotavā sācis strādāt 1983. gadā, pēc studijām toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Nostrādājis līdz 2001. gadam, bet pēc desmit gadu pārtraukuma atgriezies."Man bija interesanti - LPKS Piena ceļš bija nolēmis pienotavu attīstīt. Toreiz pienotavas kapacitāte bija nepietiekama. No 2000. gada pienotava bija sākusi aktīvi strādāt Krievijas tirgum, un desmit gados tika sasniegts tāds pieprasījums, kuru esošās pienotavas jaudas nespēja nodrošināt," stāsta Krilovs un turpina: "Izmantojot ES struktūrfondu līdzfinansējumu, kopumā šeit ieguldījām septiņus miljonus eiro. Investējām ne tikai siera, bet arī biezpiena un krējuma ražošanas iekārtās. 2014. gadā jau bija sasniegts labs līmenis - pirms embargo ieviešanas Krievijas tirgum ražojām 200 tonnu siera mēnesī."Uzņēmuma vadītājs atceras 2014. gada 8. augusta notikumus, tad pie robežas stāvējusi mašīna ar piena produktu kravu un atlicis tikai minēt, vai tā tiks pāri robežai. "Netika pāri. Mums palika pilnas noliktavas - mēneša krājumi ar nogatavinātu sieru. Šo produkciju, pakāpeniski samazinot cenu, tirgojām līdz pat 2015. gada pavasarim. Taču jau tad, kad pilnos apjomos ražojām Krievijas tirgum, sākām strādāt arī Latvijas tirgum un uzsākām eksportu uz Vāciju un citām ES valstīm. Tīri intuitīvi jutām, ka visu vienā grozā likt nevar," atzīst Krilovs.Latiņa ir augstākaTagad Jaunpils pienotavai ir septiņi firmas veikali, kur var iegādāties pilnu sortimentu pienotavā ražotās produkcijas - krējumu, biezpienu, sierus, piena desertus un rūgušpienu. Pērn pienotavā uzstādīta arī _Pasta Filata grupas sieru ražošanas līnija. "Cenšamies nevis cīkstēties ar vācu, poļu, lietuviešu vai mūsu pašu Smiltenes ražotāju mocarellas tipa sieriem, bet izgatavot ko atšķirīgu - nevis standarta 125 gramu bumbas plēves maisiņā, bet, piemēram, mini un rullo mocarellas, Sulguni sieru, kūpinātos sierus," paskaidro Krilovs.Pašlaik uzņēmums var pārstrādāt 120 tonnu piena dienā. Tas nav daudz, atzīst Jaunpils pienotavas_ valdes priekšsēdētājs. "Mēs cenšamies ražot nišas produktus, katrs siera gabaliņš ir roku darbs. Var teikt - samīļots, lai gan skaļi to nesakām. Varbūt vajadzēja," pasmaida uzņēmuma vadītājs un uzsver, ka pienotava neražo tā saucamos industriālos pārtikas produktus. "LPKS Piena ceļš ir elitāra kooperatīvā sabiedrība, katrs tajā netiek uzņemts, un 12 gados, kopš tas darbojas, kooperatīvs panācis izcilu piena kvalitāti. Mums tā latiņa ir augsta, jo akcionāri sapratuši - ja piens būs slikts, arī rezultāti būs slikti. Vienīgā iespēja, kā varam konkurēt, ir ar kvalitāti," uzsver piena ražošanas eksperts.Apgūst jaunus tirgusJau pirms vairākiem gadiem, paralēli siera produkcijai, jaunpilieši sākuši attīstīt arī biezpiena līniju, paši sākuši ražot skābo krējumu. Pateicoties dažādiem kontaktiem, atraduši ceļus, kā ar savu produkciju iepazīstināt ne tikai kaimiņvalstis, bet arī zemes aiz tālākām robežām."Sākām ar vienu busiņu produkcijas, ko aizvedām uz Vāciju. Tagad Vācijā nogādājam vienu divas lielās kravas mašīnas katru nedēļu. Tie ir vairāki desmiti tonnu mūsu produktu, ko piegādājam tā saucamajiem etniskajiem veikaliņiem visā Vācijā. Vairākās zemēs mūsu mērķa pircēji ir bijušie Padomju Savienības iedzīvotāji, kuri saglabājuši labas atmiņas par latviešu piena produktiem un to kvalitāti," stāsta Krilovs.Viņš neslēpj - gan Rietumeiropas, gan austrumu zemju ļaudīm "iemācīt" ēst, piemēram, biezpienu ir visnotaļ sarežģīti: "Svarīgas ir tradīcijas. Arī pie mums pagāji gadi, līdz cilvēki sāka ēst tā dēvētos zilos sierus un mocarellu. Protams, mārketings un reklāma palīdz, bet mēs netērējam līdzekļus reklāmām ārzemēs. Vienīgi tad, kad pēc Krievijas krīzes Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra atvēra līdz 70% līdzfinansējuma ārzemju tirgus izpētei, dodot iespēju piedalīties izstādēs un individuālās vizītēs, sākām braukt uz citām Eiropas valstīm un arī tālākām zemēm, piemēram, uz Ķīnu, un tur iepazīstināt ar savu produkciju. Piemēram, Ķīnā cilvēki ir ieinteresēti ēst ekoloģisku tīru, veselīgu pārtiku, un mēs varam to piedāvāt. Darbs pie jaunu tirgu apgūšanas turpinās."Augstajos plauktosJaunpils pienotavas produkti jau vairākus gadus tiek piegādāti arī veikaliem ASV. "Uz Ameriku sūtām sierus un biezpienu saldētā veidā. Šie pasūtījumi etniskajiem veikaliņiem nav lieli, bet pietiekami regulāri - reizi divos mēnešos," stāsta Krilovs.Viņš atzīst - kopš sākuši piedalīties Eiropas populārākajās pārtikas produktu izstādēs, pasūtītāju tīkls šajās valstīs paplašinājies: "Mums gan jārēķinās, ka poļi un lietuvieši ražo un piedāvā tādu pašu segmentu produktus, bet mūsu produkti ir dārgāki nekā, piemēram, Polijā ražotie. Sākumā saskārāmies ar pasūtītāju neizpratni par cenu - kāpēc mūsu biezpiens ir par 10-20% dārgāks? Tagad viņi pieņēmuši cenu un kvalitāti, un mūsu produkti atrodas augstajos plauktos. Tāda ir arī mūsu stratēģija Latvijā - ražojam kvalitatīvu pārtiku, bet tāpēc nevaram būt lēti."Līdz šā gada februārim piena pārstrādes uzņēmums Latvijā sadarbojies ar vairumtirgotāju uzņēmumu, kas veica tālāko produkcijas distribūciju. "Taču, novērtējot savus spēkus, sapratām, ka paši savu produkciju varam realizēt labāk, un aizgājām pa tiešās tirdzniecības ceļu ar lielveikalu tīkliem Rimi un Maxima. Tas mums palīdzēja paplašināt sortimentu un apjomus. Ceru, ka turpmāk rezultāts būs vēl pozitīvāks un produkti kļūs aizvien pieejamāki un pieprasītāki. Taču savus mazos veikaliņus, kur ir pilns sortimenta klāsts, mēs saglabāsim - tie mums dod 10-15% no kopējā apgrozījuma un tiešu atgriezenisko saiti ar pircēju," saka Krilovs.Kopumā viņa vadītais uzņēmums pašlaik ražo 87 dažādas pārtikas produkta vienības. Biezpiena realizācija aizņem 50% no apgrozījuma. "Mūsu mērķis ir sasniegt tādus pašus rādītājus arī ar pārējiem produktiem. Lai arī krējums būtu tikpat pieprasīts un nonāktu augšējos plauktos, pateicoties kvalitātei," norāda Jaunpils pienotavas vadītājs.Izmanto visas iespējasKrilovs atzinīgi vērtē sadarbību ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un ar Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību un Siera klubu, lai gan Jaunpils pienotavas nav šo organizāciju biedru sarakstā. "Taču tas netraucē mums sadarboties. Izmantojam visas iespējas. Pašlaik mums visiem lielākais izaicinājums ir vispār saglabāt nozari. Visgrūtāk jau tagad ir zemniekiem. Piena cena krīt, un nav pamata domāt, ka kritums apstāsies. Šajā ziņā gaismu mēs vēl neredzam. Piena produktu noliktavas pasaulē un Eiropā ir pilnas, biržas cenas ik pēc pāris nedēļām svārstās un pārsvarā uz leju. Mūs tas skars tieši - nebūs Latvijā piena, nebūs vajadzīga arī piena pārstrāde, bet ceru, ka tiktāl nenonāksim," saka Krilovs.Uzņēmējs novērojis - Latvijā piena produktu izvēlē pircējiem noteicošais faktors ir cena, tomēr mūsu iedzīvotāji garšas ziņā esot visnotaļ izvēlīgi, varot pat teikt - izlutināti. "Neraugoties uz to, Latvijas tirgus daļu pēdējā gadā esam pieaudzējuši. Lai arī realizācijas cenas mūsu produktiem samazinājās, kopējais realizētais apjoms no 2015. gada sākuma līdz gada beigām pieauga par 20%. Dzīve un krīze ieviesa korekcijas, bet tagad biezpiena ražotnē jau sasniegta simtprocentīga noslodze. Protams, situācija var mainīties, bet, ja pie šī cenu līmeņa vairs nevaram nodrošināt visu pieprasījumu, ir pamats domāt, ka ar produktu, tā kvalitāti un iepakojumu viss kārtībā. Tāpēc esam nolēmuši, ka nākamajām investīcijām būtu jābūt biezpiena ražošanas jaudu palielināšanai. Gribam šo virzienu attīstīt," stāsta Jaunpils pienotavas vadītājs.