No mirušās zonas izkustējusies uzņēmējiem svarīgu programmu apstiprināšana

Daudzi miljoni eiroEM pārziņā ir 23 programmas, kuras iedalītas trijos nosacītos blokos: inovācija (sešas programmas), mazo un vidējo komersantu konkurētspējas veicināšana (13 programmu) un enerģētika un energoefektivitātes veicināšana (četras programmas). Pašlaik valdībā apstiprinātas deviņas programmas, no tām trīs programmās projektu pieteikumu iesniegšana jau noslēgusies, bet vienā programmā tā vēl notiek. Jāpiebilst, ka vairākās programmās plānots projektu pieteikumu iesniegšanu sākt vien 2017. gadā. Lai raksturotu struktūrfondu programmu mērogu, jāmin, ka, piemēram, programmā Nodarbināto apmācība komersantiem līdz 2020. gadam būs pieejami deviņi miljoni eiro ar atbalsta intensitāti 50% līdz 70%. Programmā Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā kopumā pieejami 60 miljoni eiro ar atbalsta intensitāti 35%.EM pārstāve Evita Urpena stāsta, ka "šī gada sākumā apstiprinātas atbalsta programmas inovatīviem uzņēmumiem, industriālo telpu attīstībai Latvijas reģionos, atbalsts klasteru un biznesa inkubatoru veidošanai visā Latvijā, kā arī ilgi gaidītā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas (renovācijas) atbalsta programma. Ir sākta īstenošana atbalsta programmai uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai (dalībai izstādēs un stendos, kā arī tūrisma mārketinga pasākumu īstenošanai), darbinieku apmācību organizēšanai un klasteru darbībai. Vienlaikus veikta plaša informatīva kampaņa 13 Latvijas pilsētās par atbalsta saņemšanas iespējām un nosacījumiem energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās".Investīciju programmasPagājušajā nedēļā valdība arī apstiprināja struktūrfondu programmu par privāto investīciju apjomu palielināšanu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām, kam paredzēti vairāk nekā desmit miljoni eiro. Tāpat apstiprināta programma teritoriju revitalizācijai, reģenerējot degradētās teritorijas, kam paredzēti vairāk nekā 92 miljoni eiro. Šajās programmās investīcijas tiks veiktas 21 reģionālās attīstības centrā. Tā, piemēram, Līvānu novadā programmā par privāto investīciju apjomu palielināšanu novados tiks ieguldīti 655 155 eiro, plānots izveidot desmit jaunu darbvietu un atbalstu saņems vairāki komersanti.Līvānu novada domes pārstāve Ginta Kārkla stāsta, ka finansējums tiks izmantots Līvānu galvenās ielas sakārtošanai, tādējādi sniedzot tiešu labumu tiem uzņēmumiem, kuru uzņēmumi atrodas šajā ielā. Māra Kučinska valdībā apstiprināta arī VARAM pārziņā esošā uz uzņēmējiem vērstā struktūrfondu programma Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana.Pagaidām nav apstiprinātas uzņēmēju gaidītās programmas - Atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība un Atkritumu pārstrādes veicināšana. Taču, kā uzsver VARAM pārstāve Kristīne Kļaveniece, šīm programmām aprīļa beigās ir saskaņoti projektu iesniegumu atlases kritēriji. Diena jau vēstīja, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieka Borisa Kņigina teikto programmu apstiprināšana aizkavējusies tieši ilgās projektu vērtēšanas kritēriju izstrādes dēļ.Nauda vien 2017. gadāUzņemto tempu struktūrfondu programmu apstiprināšanā pozitīvi novērtē Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle. Tomēr viņa norāda, ka "šis Latvijai būs zaudēto iespēju gads. Ja programmas tikai tagad ir apstiprinātas valdībā, tad, kamēr tiks izietas visas nepieciešamās procedūras, paies viss šis gads. Tas nozīmē, ka reālas investīcijas tautsaimniecībā ienāks un jaunas darbvietas radīsies tikai 2017. gadā".Egle arī uzsver, ka "struktūrfondu programmas, īpaši tās, kas vērstas uz mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu, ir ļoti nozīmīgs atbalsts mazajam biznesam, īpaši, ņemot vērā finansējuma pieejamības problēmas. Tomēr es šo struktūrfondu programmu ietekmi arī nepārspīlētu. Attīstības finanšu institūcija Altum, kas administrē mazajam un vidējam biznesam pieejamos finanšu instrumentus, ir aprēķinājusi, ka līdz 2020. gadam atbalstu saņems ap 3000 uzņēmumu, un tas, protams, ir nepietiekami. Mums ir apmēram 70 000 aktīvi strādājošu uzņēmumu, no kuriem 95% ir mazie un vidējie uzņēmumi. Tā kā kopumā Latvijā to uzņēmumu skaits, kuri varētu kvalificēties struktūrfondu atbalstam, daudzkārt pārsniedz 3000".Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja arī bilst, ka pozitīvi vērtē "to, ka liela daļa finansējuma novirzīta netiešajam atbalstam - pētniecībai un izpētei, biznesa inkubatoriem, taču tam ir jābūt sabalansētam ar tiešo atbalstu. Ar to es domāju Altum pārvaldītos finanšu instrumentus". Egle uzsver, ka daudzās programmās atbalsta intensitāte ir visnotaļ apmierinoša un izdevīga lielajiem uzņēmumiem, taču mazajiem uzņēmumiem tā bieži vien ir nepietiekama. "Tas ir rezultāts tam, ka daudzās konsultācijās par struktūrfondu programmām tika pieaicināti un uzklausīti tikai lielie uzņēmumi, neieklausoties mazajā biznesā," savu redzējumu pauž Egle.Par ES finansējuma ziņā tukšu gadu runā arī būvniecības nozarē, jo, kā norāda Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, lielākie pasūtītāji būvniekiem ir tieši publiskais sektors - valsts un pašvaldība. Lai arī pozitīvi, ka apstiprinātas programmas par daudzdzīvokļu ēku renovāciju un energoefektivitātes veicināšanu, to vidū pašvaldību ēkās, tomēr, ņemot vērā visas publiskā iepirkuma procedūras, reāli darbi varētu sākties vien 2017. gadā.Būvkompānijas Velve valdes priekšsēdētājs Ainārs Leitēns šā gada situāciju nozarē vērtē pat kā visai traģisku tieši investīciju trūkuma dēļ. "Viens gads ir pazaudēts. Ja programmas tikai tagad ir apstiprinātas, tas nozīmē, ka darbus varēs sākt ātrākais gada beigās. Taču būvniekiem ir jādomā, kā līdz tam laikam izdzīvot. Velvē situācija nav traģiska tikai tāpēc, ka mūsu portfelī apmēram 50% klientu ir privātie pasūtītāji. Turklāt mēs strādājam arī Lietuvas tirgū. Taču tiem uzņēmumiem, kuri strādā tikai vietējā tirgū un orientējas uz publiskajiem pasūtījumiem, situācija nav vienkārša. Turklāt mēs par to brīdinājām jau labu laiku iepriekš," stāsta Leitēns.Labāka situācija gan ir ceļu būvniekiem, jo SM pārziņā esošā programma Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana tika apstiprināta jau pērnā gada maijā un tās ietvaros jau notiek reāli darbi. Jāpiebilst, ka šā gada februārī tika apstiprināta vēl viena ceļu būvniekiem svarīga programma par valsts reģionālo autoceļu uzlabošanas kvalitāti.