Ģenerālvienošanos līdz trešdienai ir parakstījuši 313 uzņēmumi. Pēc 2017.gada datiem šo uzņēmumu apgrozījums veido 56% no nozares kopējā apgrozījuma. Lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, tā ir jāparaksta vismaz pusei jeb 50%.
Ģenerālvienošanās kļūst obligāti saistoša arī tiem, kas to nav parakstījuši.
Ģenerālvienošanos parakstījušo uzņēmumu kopējais apgrozījums gadā bija 974 miljoni eiro, divas trešdaļas parakstījušo ir ar gada apgrozījumu zem viena miljona eiro jeb mazie un vidējie uzņēmumi.
"Nosakot minimālo mēneša algu būvniecības nozarē 780 eiro līmenī, potenciālie ieguvēji būs vairāk nekā 30 000 nozarē strādājošo. Vienlaikus minimālās algas celšana ļaus izskaust aplokšņu algas, kas ir lielākā ēnu ekonomikas komponente, tiesa gan, tam ir jānotiek apvienojumā ar elektroniskā darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumos. Šis ir vēsturisks brīdis būvniecības nozarei, jo esam pirmā nozare, kura izmanto likumā noteiktās tiesības pašai lemt par tās attīstībai svarīgiem jautājumiem," sacīja Fromane.
Saeimai atkārtoti pieņemot grozījumu Darba likumā par izmaiņām virsstundu apmaksas kārtībā un Valsts prezidentam šos grozījumus izsludinot, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība trešdien sasauca ģenerālvienošanās pušu komitejas sēdi, kurā tika parakstīts pieteikums par būvniecības ģenerālvienošanās nodošanu publicēšanai Latvijas Vēstnesī.
Ģenerālvienošanās pušu komiteja izveidota ar četriem darba devēju un četriem darba ņēmēju pārstāvjiem. Tā ir tiesīga nodot ģenerālvienošanos publicēšanai, veikt tajā grozījumus, kā arī izskatīt strīdus. Tajā pārstāvēti Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, Latvijas Ceļu būvētāja, Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.
Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Normunds Grinbergs uzsvēra, ka ģenerālvienošanās ir iespēja nozarei pašregulēties. "Tā ir būtiska lieta, jo ar normatīvajiem aktiem visu nevar regulēt, tā bija nepieciešama jau sen. Tā ir iespēja arī celt strādājošo kvalifikāciju," viņš sacīja.
Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Mārtiņš Dunskis norādīja, ka sarunas, kas pirms gandrīz trim gadiem sākās starp būvniecības nozares darba devējiem un arodbiedrību ir noslēgušās ar taisnīgāku minimālo algu būvniecības nozares nodarbinātajiem.
"Tas kavēs algu dempingu nozarē gandrīz dubultojot minimālo algu.
Beidzot nozarēs nodarbinātajiem būs arī finansiāli garantēta motivācija iegūt vai pierādīt savu kvalifikāciju, jo par to pienāksies ikmēneša piemaksa.
Šie divi aspekti vēl pirms četriem gadiem šķita kā no Ziemeļvalstīm atvesta pasaka, bet nu tā būs Latvijas būvniecības nozares realitāte. Tiem nozarē nodarbinātajiem, kurus šie jaunumi neskars, varu atgādināt, ka minimālā alga tiks ik gadu pārskatīta. Tādēļ ir svarīgi novērtēt šodien sasniegto, bet atcerētie, ka darbs turpinās un tikai strādājot kopā mēs varam izveidot taisnīgāku darba vidi," skaidroja Dunskis.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns sacīja, ka Latvijā ir jāatbalsta uzņēmumu koplīgumu un ģenerālvienošanās nozarē slēgšana un jānodrošina darba samaksas paaugstināšana nozarē, vienlaikus dodot arī ekonomiskus ieguvumus darba devējiem un uzņēmumu konkurētspējai, ko garantē sociālo partneru vienošanās.
"Pieņemtie grozījumi Darba likumā ir pirmais solis inovācijai, kura palielina sociālo partneru iespēju telpu pašiem ievērot nozares savdabību, regulēt noteikumus un ieviest risinājumus. Tā paredz sociālajiem partneriem iespējas "kaulēties" un vienoties, vienlaikus nodrošinot darbinieku interešu vispārīgu aizsardzību. Ar šo likuma grozījumu pieņemšanu mēs tuvojamies Ziemeļu un Rietumeiropas valstu praksei darba attiecību un darba samaksas regulēšanā, kur vispārsaistoši koplīgumi nozarēs novērš negodīgu konkurenci, algu dempingu un mazina ēnu ekonomiku," norādīja Baldzēns.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka darba devēji ir pārliecināti, ka Valsts prezidents un Saeima, pieņemot šo likumu, ir izrādījusi uzticību darba devēju un darba ņēmēju sarunām un to spējai panākt kompromisu. "Tas, no vienas puses, uzlabos strādājošo darba apstākļus un to sociālo nodrošinājumu, un no otras puses, uzņēmējiem samazinās darbaspēka izmaksas, padarot konkurētspējīgāku virsstundu apmaksu," viņa skaidroja.
Būvniecības ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā būvuzņēmēju parakstu vākšana tika uzsākta 2018.gada 10.maijā. Paralēli Saeimā tika skatīts grozījums Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Šie grozījumi ir priekšnosacījums, lai ģenerālvienošanos varētu publicēt Latvijas Vēstnesī un tā stātos spēkā.
Pēc tam, kad iepriekšējā Saeima minēto grozījumu apstiprināja, Valsts prezidents to atgrieza otrreizējai caurlūkošanai. Atkārtoti grozījums nu jau jaunievēlētajā Saeimā tika apstiprināts šā gada 28.martā. Grozījums pieņemts ar precizējumu, ka nozarē minimālajai algai jābūt vismaz par 50% lielākajai nekā valstī noteiktajai.
Ģenerālvienošanās par minimālo algu ir kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nozīmīgākā reforma būvniecības nozarē, kuras mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību. Tās īstenošanu virzījusi Latvijas Būvuzņēmēju partnerība sadarbībā ar arodbiedrībām un citām darba devēju organizācijām.
papildināts viss teksts