Tas esot secināms DB apkopotajos datos par valsts budžeta izpildi un Finanšu ministrijas sagatavotās prognozes par valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem teju 17 gadu garumā, tas ir, no 1996. līdz pat 2012.gadam.
Dati par patēriņa, īpašuma un darbaspēka nodokļa ieņēmumiem valsts budžetā ļauj secināt, ka budžeta ieņēmumus no nodokļiem daudz vairāk ietekmē dažādi faktori, kas saistīti ar kopējo ekonomisko situāciju, piemēram, uzņēmumu peļņa un iedzīvotāju pirktspēja, bet mazāk - nodokļu likmju apmērs.
Tā, piemēram, augstākie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi - 1,2 miljardi latu - sasniegti 2007.gadā, kad PVN standarta likme bija 18%, bet samazinātā likme - 5%. Tagad PVN standartlikme pieaugusi līdz 22%, proti, ir aptuveni par 22% augstāka, bet samazinātā nodokļa likme paaugstināta līdz pat 12%, taču šogad valsts budžeta ieņēmumi no PVN prognozēti aptuveni par 17% zemāki nekā 2007.gadā.
Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa likme nav mainīta jau kopš 2004.gada, bet budžeta ieņēmumi ir piedzīvojuši gan strauju pieaugumu pēc 2000.gada, kad Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme piedzīvoja tā dēvēto burbuļa periodu, gan ārkārtīgi strauju kritumu 2008., 2009.gadā, kad arī ekonomikā bija vērojams ievērojams kritums.
Tāpat dati nodokļu ieņēmumiem valsts un pašvaldību budžetos liek domāt, ka mēģinājumi pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu līdz šim nav bijuši īpaši veiksmīgi - darbaspēka nodokļu, tas ir, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālo iemaksu ieņēmumu īpatsvars kopējā nodokļu ieņēmumu masā nav būtiski mainījies.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus nav būtiski ietekmējusi arī būtiskā nodokļa bāzes paplašināšana, tas ir, dažādu ar kapitāla pieaugumu saistītu ieņēmumu aplikšana ar nodokli.
Patlaban aktuāla ir diskusija par darbaspēka nodokļu samazināšanu par deviņiem procentpunktiem, un "Dienas Biznesa" apkopotie dati liecina, ka apgalvojumi, ka šāds samazinājums atstātu būtiski negatīvu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem, varētu izrādīties nepamatoti.