Šā gada 8. februārī VID pieņēmis lēmumu biedrību sodīt par grāmatveža nodarbināšanu bez darba līguma, to skaidrojot kā cīņu pret nelikumīgo nodarbinātību. Kamēr VID savu lēmumu pamato ar Ministru kabineta noteikumiem par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, iestāde vienlaikus ignorē Biedrību un nodibinājumu likumu, kas ir tapis ievērojami vēlāk. Tajā teikts, ka biedrībām ir tiesības nodarbināt personas brīvprātīgā darbā un paskaidrots, ka par brīvprātīgo darbu uzskatāms bezatlīdzības darbs vai pakalpojumu sniegšana, nestājoties ar biedrību vai nodibinājumu darba tiesiskajās attiecībās, un kas ir vērsts uz biedrības vai nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu.
VID Dienai apstiprināja, ka viņuprāt no minētajām tiesību normām izriet, ka grāmatvedības kārtošanas pakalpojums biedrībā vai nodibinājumā ir veicams, noslēdzot darba vai uzņēmuma līgumu, nevis brīvprātīgā darbinieka līgumu, taču nepaskaidroja, kāpēc netiek ņemts vērā likums, kas īpaši regulē biedrību darbību.
Jūrmalā bāzētā biedrība Zināšanu un inovācijas sabiedrība gan izvēlējusies, kā paši norāda, "vieglāko ceļu" - pēc VID aizrādījuma par grāmatveža darba līguma neesamību, līgums ar grāmatvedi tomēr noslēgts par simbolisku samaksu. Biedrības vadītāja Vita Brakovska gan Dienai norāda, ka tas nenozīmē, ka tas jāpieņem kā norma. "Mēs biedrībā esam divi cilvēki ar maģistra grādu finansēs un ekonomikā un labprāt to darām bez atalgojuma, kāpēc gan lai nevarētu būt brīvprātīga grāmatvedības pakalpojumu sniegšana?"
Savukārt Valmieras novada fonda vadītājs pieņem, ka grāmatveža darba līguma neesamība biedrībai īpaši pārmesta, jo tā veic saimniecisko darbību, lai gan Biedrību likums tādu pieļauj. "Mūsu saimnieciskā darbība ir bērnu zīmētu Ziemassvētku kartīšu tirgošana uzņēmumiem. No šiem ieņēmumiem sedzam to tapšanas izmaksas un pārējais nonāk fonda rīcībā citu sabiedrībai paredzētu projektu atbalstam," skaidro A. Bērziņš. Lai gan ieņēmumi sasniedz ap 2000 latu gadā, tie nesastāda pat piecus procentus no kopējā fonda apgrozījuma. Lielāko līdzekļu daļu fonds iegūst ziedojumu veidā un tos lieto sociāli mērķētu pasākumu organizēšanā, kā arī veicina brīvprātīgā darba un nevalstisko organizāciju popularitāti. Ansis atzīst, ka arī viņa vadītā biedrība varēja noslēgt “viena lata līgumu”, taču nolēmuši cīnīties pret absurdu.
Nodokļu konsultante un izdevuma Nodokļi un komercija redaktore Jadviga Neilande uzskata, ka VID, sodot biedrības par brīvprātīgā darba veikšanu, pārkāpj likumu. “Kad tapa nodokļu likums pēc kā vadās VID, par biedrībām neviens pat nedomāja. Taču tagad likumā noteikts, ka biedrībai nav jāpieņem grāmatvedis – to var darīt, bet ja kāds to gatavs uzņemties brīvprātīgi, tad tas nav nepieciešams. Viens vāc ziedojumus, viens aprūpē vecus cilvēkus, cits organizē kora koncertus un tāpat kāds brīvprātīgi var sakārtot biedrības grāmatvedību.”
Valmieras novada fonds saskāries arī pašu valsts iestāžu neizpratni par to, kā pareizi tulkojami likuma panti - kamēr Tieslietu ministrija tam apstiprinājusi VID lēmuma pareizību un norādījusi, ka ar grāmatvedi jāslēdz darba līgums, Finanšu ministrija, kuras tiešā pakļautībā atrodas VID tomēr piekritusi fondam un norādījuši, ka grāmatvedis var būt brīvprātīgā darba veicējs. Fonda vadītājs norāda, ka VID attieksme atspoguļo valsts iestāžu kopējo miglaino izpratni par likumdošanu, kas attiecas uz brīvprātīgo darbu - “Jūs jau tāpat pārsūdzēsiet. Lai tad tiesa lemj,” atteikts fondam, kad tas centies vērst uzmanību uz Biedrību likuma pusi.
"Ja Ministru kabinets un Saeima, iesaistot arī VID vadību un nevalstiskās organizācijas, ar steigu nerīkosies, lai mainītu VID praksi, tad jau rīt jaunas soda kvītis 500 līdz 1500 latu apmērā var saņemt neskaitāmi simti mazāku un lielāku nevalstisko organizāciju, kas grāmatvedību kārto, pateicoties brīvprātīgo atsaucībai," brīdina Valmieras novada fonda vadītājs.
Tāpat valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka brīvprātīgā darba regulējums Latvijā šobrīd ir vājš - par to runā tikai divi likumi – Jaunatnes likums un Biedrību un nodibinājumu likums, turklāt katrs pāris teikumu apjomā, bet civillikuma nodaļa par brīvprātīgo darbu tā arī nav apstiprināta. Kopš pagājušā gada rudens par sabiedrības integrāciju un tajā skaitā nevalstisko organizāciju un brīvprātīgā darba veicināšanu ir atbildīga Kultūras ministrija. Tam, kā Latvijā tiek īstenots brīvprātīgais darbs, jānosaka atbalstošs regulējums, kā arī jādod plašāks skaidrojums, visiem, arī VID, kādi ir nosacījumi brīvprātīgā darba organizēšanai un ieviešanai Latvijā.