Elektroenerģijas ražošana no oglēm 2023. gadā ir sasniegusi jaunu vēsturisko rekordu, bet enerģētisko (jeb termālo, galvenokārt akmeņogļu, paredzētu izmantošanai elektrostacijās) ogļu eksporta apjomi globālā mērogā pirmoreiz ir pārsnieguši miljardu metrisko tonnu, vēsta aģentūra Reuters, atsaucoties uz globālās tirdzniecības analīzes kompānijas Kpler datiem.
Galvenokārt Āzijā
Atbilstīgi analītiskā centra Ember aplēsēm pagājušā gada pirmajos desmit mēnešos no oglēm tika iegūtas 8295 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas – tas ir pats augstākais rādītājs vēsturē un par 1% vairāk nekā tādā pašā laikposmā 2022. gadā, kad iepriekš tika sasniegts elektrības ieguves ogļu spēkstacijās vēsturiskais rekords.
Tāpat Ember norāda, ka arī ogļu elektrostaciju radītie izmeši atmosfērā līdz pagājušā gada oktobra beigām sasnieguši jaunu maksimumu, pārsniedzot 7,85 miljardus tonnu oglekļa dioksīda un tam ekvivalentu gāzu apjomu, kas ir par apmēram 66,7 miljoniem tonnu vairāk nekā identiskā laika periodā 2022. gadā. Ogļu daļa globālajā enerģētikā pērn savukārt bija 35,4% (Enerģijas institūta (Energy Institute) aplēses).
Oslo bāzētā kompānija Rystad Energy tikmēr ir aprēķinājusi, ka pagājušajā gadā no oglēm iegūtas 10 373 TWh elektroenerģijas, kas arī ir augstākais rādītājs vēsturē. Tiesa, kompānija paredz, ka šajā gadā jaunu rekordu nebūs un šis rādītājs nedaudz samazināsies – par 41 TWh (līdz 10 332 TWh), jo palielināsies alternatīvo enerģijas avotu izplatība.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 13. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00