EM informēja, ka jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums. 2018.gada beigās tika identificēti aptuveni 350 jaunuzņēmumi un vidēji Latvijā ik gadu rodas 50 jaunuzņēmumu. Kopš 2012.gada jaunuzņēmumi tautsaimniecībā piesaistījuši investīcijas vairāk nekā 300 miljonu eiro apjomā, jaunuzņēmumi Latvijā nodarbina vairāk nekā 1600 darbiniekus.
Latvijā spēkā ir Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kas spēkā stājās 2017.gada 1.janvārī. Tā mērķis ir veicināt strauji augošu jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā un sekmēt pētniecības attīstību un produktu komercializāciju. Tomēr līdz šim atbalsta programmās apstiprināti ir tikai pieci jaunuzņēmumi.
Līdz ar to EM izstrādāja grozījumus Jaunuzņēmumu likumā, atvieglojot kvalifikācijas prasības, lai uz atbalstu varētu pretendēt plašāks jaunuzņēmumu loks.
Sagatavotie likuma grozījumi paredz iespēju atbalstam kvalificēties arī jaunuzņēmumiem, kuri, lai saņemtu riska kapitāla ieguldījumu, dibinājuši saistīto komersantu ārvalstīs.
Lai nodrošinātu, ka jaunuzņēmums Latvijā un meitas uzņēmums ārvalstīs vienlaicīgi nesaņem nodokļu atvieglojumus, kas noteikti attiecīgajā valstī, uzņēmuma meitas sabiedrība nevarēs saņemt nodokļu atvieglojumu attiecīgajā valstī. Minētais attiecināms arī uz tādiem gadījumiem, ja attiecīgajā valstī jaunuzņēmumam tiek noteikta zemāka uzņēmumu ienākuma nodokļa likme.
Tāpat, ņemot vērā, ka atsevišķu jaunuzņēmumu biznesa idejas izstrādes process var būt ilgāks par pieciem gadiem, ar likuma grozījumiem tiek palielināts vecums kopš to reģistrēšanās Komercreģistrā kā viens no kvalifikācijas kritērijiem no pieciem līdz septiņiem gadiem.
Likumprojekts arī paredz samazināt prasības par darba ņēmējiem jaunuzņemumā ar maģistra vai doktora grādu no 70% uz 50%.
Gala lēmums par likumprojektu būs jāpieņem Saeimai.
VVZ