Ieviešot sistēmu, kas paredzētu ērtu un drošu informācijas apmaiņu par personu nenokārtotajām saistībām, personas ar nenokārtotām saistībām būs vieglāk identificēt un noteikt kredītresursu cenu, kas atbilst to kredītriskam, kā arī nepieciešamības gadījumā atkarībā no kredītriska iekļaut līgumā papildus nosacījumus. Atgriezeniskās saites parādīšanās starp kavētiem maksājumiem un kredītresursu cenu uzlabošot personu maksāšanas disciplīnu, kā arī nevajadzīgi nesadārdzinās kredītresursu pieejamību personām, kam nav nenokārtotu saistību.
Plānots, ka kredītbirojs būs juridiska persona, kas apkopos informāciju no dažādiem avotiem, veidos kredītspējas vērtējumus un nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju. Lielākajā daļā Eiropas valstu kredītinformācijas datu apstrādi veic privāti komersanti – kredītbiroji, kuru darbības mērķis ir apstrādāt datus, kas ļauj komersantiem, kas ir kredītbiroja dalībnieki, pirms līguma ar savu klientu vai potenciālo klientu noslēgšanas novērtēt tā kredītspēju.
Ņemot vērā datu apstrādes mērķus, par kredītbiroja dalībniekiem varēs būt visi komersanti, kas sniedz ar kredītrisku saistītus pakalpojumus, piemēram, finanšu pakalpojumu sniedzēji, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, komunālo pakalpojumu sniedzēji, pārvaldīšanas un citu, ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto pakalpojumu, sniedzēji, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji un citi komersanti, kas sniedz preces vai pakalpojumus uz pēcapmaksu.
Dalība kredītbirojā būs brīvprātīga. Datu apmaiņa notiks uz līguma pamata. Kredītbiroja dalībnieks, izmantojot savas tiesības sniegt un saņemt datus, uzņemas pienākumus un atbildību par sniegto ziņu ir precizitāti, pilnīgumu, regulāru atjaunošanu un to, ka to apstrādei ir likumīgs pamats.
Kredītbiroja funkcijas būs datu apkopošana un apstrāde; kredītspējas analīze un kredītrisku novērtēšana; kredītspējas vērtēšanai nepieciešamās informācijas nodrošināšana; kredītinformācijas apmaiņas kontroles mehānisma nodrošināšana.
Nolūkā nodrošināt personu datu aizsardzību kā svarīgs princips kredītbiroja darbībā jāuzsver – informācija par parādiem var tikt nodota kredītbirojam bez personas piekrišanas, taču informāciju no kredītbiroja varēs saņemt tikai ar personas piekrišanu. Tas nozīmē, ka gadījumā, kad persona vēlēsies slēgt jaunu līgumu, kas saistās ar kredītrisku (piemēram, kredīts, pakalpojums ar pēcapmaksu u.c.), kredītbiroja dalībnieks (piemēram, banka) lūgs personas atļauju viņa kredītspējas novērtēšanai, saņemot informāciju no kredītbiroja.
Informatīvajā ziņojumā ir sagatavoti priekšlikumi, lai kredītbiroja darbā panāktu apstrādāto datu precizitāti, minimizētu kļūdu iespējas un nodrošinātu iespējami pilnīgas kredītinformācijas apmaiņu.
Informatīvajā ziņojumā detalizēti aprakstīti kredītbiroja darbības principi, lai veidotu vienotu izpratni par kredītinformācijas apmaiņas mehānismu un kredītbiroja lomu šīs informācijas apstrādē, identificējot tos kredītbiroja darbības aspektus, kuriem ir nepieciešams normatīvo aktu izmaiņas. Plānots, ka visas izmaiņas normatīvajos aktos tiks izstrādātas un iesniegtas Ministru kabinetā līdz šī gada 15.jūnijam.
Nepieciešamība uzlabot kredītinformācijas apmaiņu Latvijā nosakot vairāki procesi, kas atstāj arvien būtiskāku negatīvu ietekmi uz kredītresursu pieejamību tautsaimniecībā un kavē ekonomikas attīstību. Kā galvenie tiek minēti:
- būtisko iedzīvotāju parādu apjomu komunālo un pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzējiem un citu ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto pakalpojumu sniedzējiem;
- pieaugušas saistības pret nebanku kredītu devējiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, bet šāda informācija kredītriska vērtēšanai nav apkopota, ir nepietiekama vai neprecīza;
- palielinās uzņēmumu un iedzīvotāju nodokļu parādu apjoms;
- kredītinformācija ir fragmentēta (daudz avotu) un nepilnīga (nav precīzu un pilnīgu ziņu par personu saistībām);
- nav pietiekami efektīva datu apmaiņas kontroles mehānisma, ko var īstenot fiziskās personas savu datu kontrolei.