Kamīns, pie kā pulcēties
"Pirms izvēlēties kamīna novietojumu, izmērus un stilu, jāizvērtē telpas funkcija un tehniskās iespējas. Kamīni un to piedāvājums mūsdienās ir ļoti plašs, bet tam jābūt kontekstā ar māju, ar telpu," saka dizainere Kristiāna Lepse. Nesen viņa apmeklēja interjera tematikai veltītu izstādi CERSAIE International Exhibition of Ceramic Tile and Bathroom 2017 un zina stāstīt, ka apdares materiālos aktuāls ir dabīgais akmens, akmens masa, kā arī akmens imitācija.
"Kamīnu apdares materiāli mūsdienās ir daudzveidīgi un tiek izmantotas arī flīzes, tiek kombinēti dažādi materiāli. Flīžu priekšrocība, salīdzinot ar dabīgu akmeni, ir tā, ka šo materiālu var lieliski notīrīt. Ja gadās, ka uz akmens apdares izlīst sarkanvīna glāze, tad iespējams, ka akmenī paliks traips," viņa skaidro un piebilst, ka izvēles pamatā ir ne tikai gaume, bet arī finansiālās iespējas.
Dizainere zina teikt, ka joprojām aktuāls ir oksidēts metāls, kas lieliski izskatās modernajā interjerā: "Industriālajā jeb loft stilā kamīns var būt kā centrālā vieta, jo ne tikai dzīvojamā vidē tam ir sava noteikta funkcija. Kamīnu lieliski var integrēt birojos, publiskajā zonā, restorānos."
Apdares materiālos dominē baltie un pelēkie toņi, kā arī pērļu zilais un sārtenais tonis. Kamīni, to dizains, detaļas un prasmīgi izvēlēto materiālu saskaņa ar pārējiem interjera elementiem ļauj uz to palūkoties kā nozīmīgu, kopējo toni un noskaņu organizējošu formu.
Jāizvērtē apstākļi
Ja tehniskās iespējas ļauj, kamīni var tikt būvēti jebkurā telpā un arī izvietoti tur, kur nepieciešams – pie ārsienas, pie starpsienas vai telpas centrā, kamīni var tikt izmantoti arī par telpu sadalošu objektu. Attiecībā uz kamīna novietojumu vislabākos padomus sniegs arhitekts vai dizainers, kas novērtēs telpu un saskaņos pasūtītāja ieceres ar iespējām. Pirms kamīni tiek uzstādīti, jāsāk ar skursteņslauķa konsultāciju, lai pārliecinātos, vai dūmvads, pie kura tiks pievienota kurtuve, atbilst visām ugunsdrošības normām un nepieciešamajiem tehniskajiem standartiem un vietu kamīnam vēlams paredzēt, jau projektējot māju.
Tomēr vispirms, lai iegūtu vīziju, māju īpašnieki klejo pa kamīnsaloniem, šķirsta katalogus. Latvijas Amatniecības kameras, krāšņu un kamīna podnieks un amata meistars Andis Riņķis skaidro, ka ir trīs galvenās kamīnu grupas. Ir klasiskie kamīni, kuru ārējā apdares daļa ir akmens vai koka portāli, bet kurtuve un dūmu uztvērējs ir iedziļināti sienā vai veido neuzkrītošu izvirzījumu telpā. Ir rustikas kamīni, kur dominē plēsti akmeņi, ķieģelīši. Tādi kamīni iederas guļbūvēs, lauku mājās. Savukārt pēdējā laikā dominē minimālisms – modernie kamīni, kas iederas mūsdienīgos interjeros. Tie ir askētiski – kamīna kurtuve, uguns un minimāla apdare, nedaudz granīta vai marmora, vai kādi citi materiāli.
"Bioetanola jeb gāzes kamīni ir gaumes lieta. Tie ir ļoti populāri Beļģijā, Nīderlandē, Francijā un Vācijā. Pērn tirgū ienāca jauna sistēma, kur liesma ir ļoti reāla un jau atgādina to, kāda liesma ir malkai," informē Andis Riņķis un turpina: "Nezinu, vai lētāk, bet tas ir komfortablāk, jo atliek tikai nospiest podziņu un viss darbojas. Sistēmas pamatā ir gāze – sašķidrinātā propāna vai dabas gāze. Malkas kamīns prasa rūpes, sākot no malkas sagādes līdz apkopei, bet nekas cits kā tikai malka var radīt tik izteiksmīgu uguns spēli un skaistumu," saka Riņķis.
Klasisko vērtību cienītāju ieskatā pavisam absurda, bet moderno tehnoloģiju fanu ieskatā interesanta un XXI gadsimtam atbilstoša var šķist tehnoloģiju piedāvātā iespēja – kamīna liesmas deja, ko var skatīties televizora ekrānā vai datorā.
Ekonomijas meklējumos
Pēdējos piecus gadus aizvien vairāk pieprasīti ir kamīni ar siltuma uzkrāšanas iespēju – siltuma akumulāciju. Tas nozīmē, ka tiek būvētas energoefektīvas mājas ar maziem siltuma zudumiem, un tādās mājās vairs nav nepieciešami kamīni ar lielu siltuma atdevi. Parasti kamīna kurtuves jauda ir, sākot no kādiem 8–10 kilovatiem, tas nozīmē, ka, iekurinot kamīnu, tiek saņemts uzreiz liels siltuma daudzums, kas pārkarsē telpu, un pastāv arī iespēja intensīvi strādāt, lai šo siltumu uzkrātu.
"Tiek saņemts tikai tas siltums, kas kurināšanas laikā nāk caur stiklu, un pārējais tiek uzkrāts akumulācijas materiālos, no kā uzbūvēts kamīns, un vienmērīgi sadalīts piecu, sešu, astoņu vai 12 un vairāku stundu laikā. Momentānā jauda, kas tiek iegūta, ir nevis desmit kilovatu, bet 2–3 kilovati un tos tērē ilgākā laika periodā," skaidro Andis Riņķis. Šis akumulācijas materiāls ir krāsns šamots, dažādas formas un izmēru keramikas plāksnes. Ir dažādi biezumi, tiek aprēķināts nepieciešamais izmērs, svars, cik ilgi kamīns uzturēs siltumu.
Vai tas nozīmē, ka turpmāk privātmājā varēs iztikt tikai ar kamīnu? "Tā dēvētā pasīvajā mājā, kur ir zems enerģijas patēriņš, varētu iztikt. Mēs atgriežamies pie krāsns apkures, kad kamīns darbojas kā krāsns. Taču parasti mājai ar vienu krāsni nepietiek. Krāsnij nav tik lielas siltuma jaudas kā apkures katlam. Tur vajadzīgi aprēķini – cik liela māja, cik liels ir siltuma zudums, cik lielu krāsni vai kamīnus vajadzēs. Ja kamīns ir kā papildu apkure – pavasarī un rudenī –, tas darbojas ļoti efektīvi. Ja grib apsildīties ziemā, kad temperatūra ir krietni zem nulles grādiem, tad aprēķiniem jābūt nopietniem un mājai jāierīko alternatīvi apkures veidi," skaidro Riņķis un uzsver, ka, būvējot šādus siltumu uzkrājošus jeb akumulējošus kamīnus, tiek iegūta pilnīga neatkarība. Nav vajadzīga elektrība, gāze, bet ir vajadzīga malka, un, cerams, tas ir resurss, kas pietiks ilgam laikam.
Vērts arī ņemt vērā to, ka, iekurinot kamīnu, vajadzētu izmantot tikai lapu koku malku. Labs kurināmais kamīnam ir alkšņa malka, jo tā deg tīri, vienmērīgi un ilgi, dod labu karstumu. Savukārt, kamīnu kurinot ar bērza malku, rodas vairāk sodrēju nekā izmantojot alkšņa malku. Ja ir labi izžāvēta oša vai ozola malka, tad, kurinot kamīnu, var lietot arī to, bet jābūt uzmanīgiem, lai kamīnu nepārkurinātu. Viena pagale ozola mēdz būt gandrīz divas reizes smagāka nekā tāda paša izmēra alkšņa malkas pagale, tajā būs arī divas reizes vairāk siltumu radošas enerģijas. Vērtējot izmaksas, jāņem vērā, ka ozolkoka malka gan mēdz būt par 20–30% dārgāka nekā alkšņa malka, bet siltumenerģiju, kurinot kamīnu ar ozolkoka malku, var iegūst par 50% vairāk.