Latvijā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums stājās spēkā šī gada 1. janvārī, tomēr tajā un atbilstošajos Ministru kabineta (MK) noteikumos iestrādātie kritēriji gluži nepilda likuma nosaukumā ietvertos vārdus – atbalstīt jaunuzņēmumu darbību. Ilgā laika periodā atbalstīts tikai viens jaunuzņēmums – Dripit, dibināts 2016. gada augustā, saņēmis investīcijas no Somijas riska kapitāla uzņēmuma Superhero Capital. Tas ir interneta mārketinga analīzes uzņēmums, kas palīdz mārketinga profesionāļiem labāk saprast, tieši kā viņu aktivitātes ietekmē ienākumus un kā optimizēt mārketinga budžetu.
Dripit vadītājs Ernests Štāls atzīst, ka būtiskākais atbalsts ir darbaspēka nodokļu atlaides, jo uzņēmumā, kura pamatdarbība ir programmēšana, darbaspēka izmaksas veido apjomīgu daļu no visām izmaksām. Katram eiro, kas tiek samaksāts darbiniekiem, pretī ir jābūt vienam eiro nodokļiem. "Neesmu priecīgs, ka esam vienīgie, kas klasificējušies atbalstam, tā ir likuma neveiksme. Jāteic, likums ir izveidots ļoti profesionāli, ņemot vērā latviešu spēju ieraudzīt shēmas potenciālu katrā niekā. Līdz ar to esošā redakcija ir tāda, kurā ir viens siets aiz otra, lai samazinātu krāpniecību risku. Rezultātā esošo kārtību ir grūti apmānīt, bet cauri visiem sietiem ir izkritis tikai viens jaunuzņēmums," norāda Štāls.
Viņš arī uzsver, ka viņa pārstāvētajam uzņēmumam kā pašam pirmajam atbalsta saņemšanas process bija eksperiments abām pusēm. "Sniedzām savu redzējumu par bezjēdzīgām vai neloģiskām prasībām pieteikuma formā un likumā. Cerams, ka arī mūsu viedoklis būs ticis līdz jaunajai redakcijai un palicis tajā tad, kad likuma jaunā redakcija stāsies spēkā," noteic Dripit vadītājs.
Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka atzīst, ka daļa vainas jāuzņemas pašiem uzņēmēju sektora pārstāvjiem. "Sākotnēji neizpratām dažas lietas, kā tās reāli strādās, tomēr tam visam bija jāiziet cauri. Ja mēs nebūtu sākuši darboties, tad arī tagad nekas nebūtu izdarīts, nebūtu arī ko labot un uzlabot. Bija arī tādi jautājumi, kurus ielikām likumā un MK noteikumos, bet, izejot cauri visām valsts iestādēm, tie bija pamatīgi apauguši un mainījušies, kā rezultātā jaunuzņēmumu – un te jāpiemin arī fondi – iespējas kvalificēties noteiktajiem kritērijiem bija samazinātas līdz minimumam. Rezultātā sanāca ļoti piesardzīgs likums ar tik striktiem ierobežojumiem, ka pagaidām zināms – nosacījumiem ir kvalificējies tikai viens uzņēmums," piekrīt Novicka.
Ekonomikas ministrijas pārstāvji papildina, ka apstiprināto pieteikumu skaitu būtiski ietekmējusi ceturtās paaudzes riska kapitāla fondu un akcelerācijas fondu uzsākšanas aizkavēšanās. Izstrādājot likumprojektu, bija plānots, ka pēdējie savu darbību uzsāks jau šā gada vasarā, taču ar darbības uzsākšanu saistītie procesi ievilkušies. Līdz ar to šobrīd jaunuzņēmumiem Latvijā ir limitētas iespējas saņemt riska kapitāla ieguldījumus, tā kā iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu investēšanas periods ir noslēdzies.
"Protams, iesaistītās personas varēja veltīt vairāk laika tam, lai precīzāk definētu dažādus subjektus, objektus, prasības un procesus. Tomēr ir labi, ka šāds likums ir pieņemts, un tagad tiek veikti labojumi. Labojumi ir ļoti konkrēti, balstīti praksē," vērtē Štāls.
Jāatgādina, ka tikai 2016. gada sākumā tika nodibināta Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija, tobrīd pat vēl nebija izdomāts vārds "jaunuzņēmums". Pēc deviņiem mēnešiem tas parādījās kā jaunvārds, kad tika pieņemts Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas ,23.novembra laikrakstā Diena!
reptilis