Patiesībā teju ikvienā industrijā nepieciešami STEM profesionāļi – no ražošanas līdz veselības aprūpei, no loģistikas līdz izklaides industrijai. Tehnoloģiju attīstība skar dažādus dzīves aspektus, un mēs varam izvēlēties – apgūt, kā to pielietot savā labā, vai raudzīties uz attīstību no malas. No tehnoloģijām – robotiem un mākslīgā intelekta – noteikti nevajadzētu baidīties. Roboti nekad pilnībā neaizstās cilvēkus. Tehnoloģijas nepārtraukti progresē, to spilgti redzam arī vēsturē, un, protams, tās maina veidu, kādā cilvēki strādā. Ir nepieciešams darbaspēks ar aizvien specializētākām zināšanām, samazinās pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka, taču bez cilvēkiem nav iespējams iztikt
Lai gan baidīties no jaunā un nezināmā ir cilvēka dabā, mums vienlaikus jāapzinās, ka mākslīgais intelekts un robotizēti risinājumi patiesībā nozīmē augstāk apmaksātas darbvietas ar labākiem nosacījumiem, kuriem, protams, nepieciešamas atbilstošas zināšanas un prasmes. Tā ir atbilde uz jautājumu, kā strādāt vairāk un kvalitatīvāk, vienlaikus taupot laiku un citus resursus. Automatizācija ne vienmēr nozīmē cilvēka aizstāšanu ar robotu, daudz biežāk tā nozīmē cilvēka sadarbību ar robotu, un mums jābūt gataviem šai sadarbībai.
Cilvēkiem piemīt virkne unikālu īpašību, ko roboti vai mākslīgais intelekts nespēs aizvietot. Ja pratīsim šīs īpašības likt lietā, mūsu dzīves apstākļi ievērojami uzlabosies. Viens no veidiem, kā to darīt, ir studijas STEM jomā. Gan Latvijā, gan visā pasaulē trūkst inženierzinātņu talantu – darba devēji pieprasa tehniskos prātus, tomēr vienlaikus daudzi cilvēki baidās no STEM jomas. Kāpēc šī joma mēdz biedēt? Nereti fizika, ķīmija un matemātika šķiet ļoti grūtas un sarežģītas disciplīnas. Ja šāds stereotips nostiprinās jau skolā, nav pārsteidzoši, ka salīdzinoši maz jauniešu, nonākot līdz studiju virziena izvēlei, izraugās STEM.
Patiesībā šīs zinātnes ir ļoti interesantas, aizraujošas un ļoti radošas. Tie nav tikai skaitļi, formulas un Excel tabulas. Piemēram, robotikas studenti apgūst ne tikai programmēšanu, tehnisko mehāniku, elektroniskas ierīces robotikā u. tml. mācību priekšmetus, bet arī inženieru un datorgrafiku, lietišķo komunikāciju, projektu vadību un uzņēmējdarbību.
Manuprāt, tas lielā mērā ir arī universitāšu un augstskolu uzdevums – parādīt šo jomu draudzīgumu un radošumu. Savlaicīgi motivējot un rosinot interesi, palielināsies arī studējošo skaits nozarē, attiecīgi arī inženierzinātņu talantu skaits.
Vienlīdz būtiska ir arī darba devēju iesaiste, jo, tikai kopīgi sadarbojoties, iespējams radīt studiju programmas, kas atbilst darba tirgus prasībām.