Vēl viena metode, kā ietaupīt, – ik nedēļu tiek atlicināta tāda naudas summa, kas atbilst gada nedēļas skaitam (pirmajā nedēļā vienu eiro, otrajā – divus, bet pēdējā – 52 eiro). Šāda pieeja gadā ļautu uzkrāt 1378 eiro, taču tās problēma ir tajā, ka lielākie maksājumi veidojas gada pēdējā mēnesī, kad ir daudz citu tēriņu.
Atraktīvas krāšanas metodes daudziem šķiet aizraujošas pirmajā brīdī, bet, kad interese noplok, – pazūd motivācija krāt un tam atmet ar roku. Turklāt piemērā ar meteoroloģisko apstākļu ietekmētu krāšanu mīnuss ir tas, ka ik mēnesi ir jāseko līdzi temperatūras svārstībām un šāda pieeja ir neregulāra, tā nekļūst par ikdienas rutīnu. Ir vēl viens nozīmīgs faktors, kas šādā pieejā krājējam nepalīdz, – nav skaidrs krāšanas mērķis. Tas ir nozīmīgs faktors, kas ierindojams vienā svara kategorijā ar nosacījumu, ka krāšana nedrīkst radīt būtiskus papildu apgrūtinājumus.
Efektīvu, ilgtspējīgu naudas krāšanu var salīdzināt ar zobu tīrīšanu rītos un vakaros. Tas notiek automātiski, regulāri, nemainīgi un neprasa no mums īpašas pūles. Tāpēc summai, ko novirza uzkrājumā, jābūt teju nemanāmai un jāiekļaujas ikdienas ieradumu klāstā.
Ja vēlaties ietaupīt mazliet vairāk nekā dāvanām, ir svarīgi noteikt krāšanas mērķi un precīzi zināt, kāpēc un cik daudz gribat sakrāt. Šo summu ieteicams sadalīt vienādās daļās divpadsmit mēnešu laikā un tad iekļaut attiecīgos maksājumus savā budžeta plānā kopā ar citiem izdevumiem. Piemēram, ja atvaļinājuma braucienam ir jāsakrāj 300 eiro, ik mēnesi gada garumā jāatlicina 25 eiro.
Tieši šī ilgtermiņa pieeja un skaidra mērķa apzināšanās ļauj uzkrāšanu padarīt par ikdienas ieradumu, jo neprasa atlicināt pārāk lielas summas. Proti, ja ikmēneša maksājumi būs pārāk lieli, visticamāk, krāšana beigsies līdz ar pirmajiem neplānotajiem maksājumiem (jāremontē auto, dzīvoklī jānomaina santehnika, jāmaksā neplānoti liels rēķins par siltumu u. tml.).
Izvirzot uzkrājuma mērķi un konkrēto summu, kas mēnesī jāatlicina tā sasniegšanai, krāšanu var padarīt par daļu no ikdienas. Vēl viens svarīgs aspekts veiksmīgai uzkrājumu veidošanai ir uzkrātās summas "paslēpšana", lai neradītu sev kārdinājumu to pēkšņi iztērēt. Vislabāk šo naudu būtu glabāt atsevišķā kontā (piemēram, krājkontā).
Rezumējot – ja ir skaidrs krāšanas mērķis, katru mēnesi atvēlot nelielu summu, ir iespējams sakrāt naudu lielākiem pirkumiem.