Sankcijas pret Baltkrieviju Latvijai var radīt 480 miljonu eiro zaudējumus, tāpēc Eiropas Savienības līmeņa sarunās Latvijai ir jāpauž stingrs viedoklis par sociālekonomiskajām sekām, kas var sekot pēc ierobežojumu uzlikšanas kaimiņvalsts uzņēmējiem. To uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija, vēsta Latvijas Radio.
Sankcijas visbūtiskāk skartu transporta nozari - gan dzelzceļa pārvadājumus, gan ostas. Uzņēmums Latvijas dzelzceļš skaidro, ka sliktākā scenārija gadījumā darbu zaudētu liela daļa uzņēmuma darbinieku, īpaši Latgales reģionā.
Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis stāsta, ka pagaidām nav zināms, vai un kādas sankcijas būs, tomēr sliktākā scenārija gadījumā, tiktu zaudēta puse no kravām, tajā skaitā tās piegādes, kas tiek veiktas caur Baltkrieviju no Krievijas. Sankciju dēļ Latvijas dzelzceļā darbu zaudētu liels skaits darbinieku, īpaši Latgalē.
Latvijas darba devēju konfederācija lēš, ka Eiropas Savienības sankcijas pret Baltkrieviju Latvijas ekonomikai radītu zaudējumus 480,9 milj. eiro apmērā jeb 3% no IKP. Turpina konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
To, ka sarunās Eiropā jāatrod veids, kā aizstāvēt Latvijas intereses, šonedēļ intervijā Latvijas Radio uzsvēra arī Traktoru tirgotāja MTZ -serviss komerdirektore Dzintra Medvedeva. Ir skaidrs, ka cietēji būtu virkne uzņēmumu.
Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis skaidro, ka līdz šim ieguldīts liels darbs sarunās ar citu Eiropas Savienības valstu pārstāvjiem. Tomēr pret sankcijām patlaban iebilst vien 2 valstis - Latvija un Slovēnija, pārējās 25 bloka valstis ierobežojumus atbalsta.
Uzņēmēji uzsver, ka sankcijas pret Baltkrieviju atstātu ietekmi gan uz ārējo tirdzniecību, gan investīcijām, gan sociālekonomisko situāciju saistībā ar bezdarba pieaugumu, īpaši Latgalē, kas ir Baltkrievijas pierobeža. Tur bez darba patlaban ir 20% iedzīvotāju.