Elektrifikācijas pieaugums un tautsaimniecības pārkārtošanās pēc Covid-19 ierobežojumu izraisītās sabremzēšanās atspoguļojusies kopējā elektroenerģijas patēriņā. Dažādu ekonomisku, vides un ģeopolitisku faktoru izraisītā energoresursu cenu krīze mobilizējusi valdību, lai valdība meklētu iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta mehānismus, vienlaikus aktualizējot jautājumu par gudru un līdzsvarotu atjaunīgo energoresursu attīstības politiku šādu risku mazināšanai nākotnē.
Nepieciešamība pāriet uz zaļas enerģijas ražošanu un izmantošanu arī turpmāk kāpinās elektrības patēriņu, līdztekus tam arvien straujāk mainīsies patērētāju paradumi. No pasīviem patērētājiem daļa kļūs par aktīviem klientiem tādā izpratnē, ka vairs ne vien lietos tirgotāju pārdoto elektrību, bet to ražos arī paši savam patēriņam, ieviešot mikroģeneratoru, vai, piemēram, izvēlēsies pielāgot savus patēriņa paradumus pretēji kopējā pieprasījuma "pīķa" stundām. Būtisks izaicinājums 2022. gadā un turpmāk būs šīm izmaiņām pielāgoties gan tehnoloģiski, gan arī normatīvā regulējuma ziņā.
Covid-19 pandēmijas ierobežojumu ietekmē kopējais elektroenerģijas patēriņš Latvijā 2020. gadā piedzīvoja jūtamu kritumu – tas samazinājās visos sektoros, izņemot mājsaimniecības, kur neliels patēriņa pieaugums bija skaidrojams ar attālināto darbu un mācībām. Šī gada otrajā pusē jau novērojām elektrības patēriņa atgūšanos jeb pakāpenisku kāpumu salīdzinājumā ar pērno gadu. Ja 2020. gada deviņos mēnešos Sadales tīkla sadalītās elektroenerģijas apjoms veidoja 4624 gigavatstundas (GWh), tad šī gada deviņos mēnešos – 4772 GWh jeb par aptuveni 3% vairāk. Arī nākotnē elektroenerģijas patēriņš augs. To veicinās gan plašāka elektrifikācija mājsaimniecībās, gan arī nepieciešamība pāriet uz arvien plašāku zaļo ražošanu.
Ņemot vērā straujās pārmaiņas, valsts mērogā liels izaicinājums ir pārvades un sadales sistēmu stratēģiskā attīstība nākotnē. Ekonomikas ministrija jau šobrīd pie viena galda aicinājusi gan Sadales tīkla, gan Augstsprieguma tīklu, gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvjus. Viens no sarežģītākajiem stratēģiskajiem jautājumiem patlaban ir nākotnes elektroapgādes jaudu plānošana, uzturēšana un finansēšana.
Rezumējot: 2021. gads energoapgādē bijis trauksmains, bet vienlaikus daudz darīts, lai turpinātu fundamentālu pāreju no fosilo uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Šis gads paliks atmiņā ar iepriekš nebijušām elektroenerģijas cenas svārstībām, sākot no negatīvām elektroenerģijas cenām pavasarī līdz pat rekordaugstiem elektroenerģijas cenas lēcieniem rudenī un ziemā. Vienlaikus visā pasaulē un arī Latvijā šī pieredze kalpos kā impulss straujākai pārejai uz atjaunīgajiem energoresursiem – sagaidāms, ka arī jaunais gads energoapgādes nozarē būs dinamisks un zaļš.