Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Skandināvijas tirgu iekarojuši ar funkcionālām laivām

Eiropā daudzi laivu ražotāji, it sevišķi mazo laivu sektorā, ir bankrotējuši, jo pieprasījums krities par 75%. Latvijas laivu ražotāji konkurē ar kvalitāti

"Mēs patiesībā pārdodam sajūtas. Taču potenciālie pircēji kļuvuši apdomīgāki, investējot līdzekļus izklaidei paredzētajos ūdens transportlīdzekļos," sava biznesa nišu raksturo laivu un motorlaivu ražotājs, SIA Dole Marine vadītājs Aivars Kiršfelds. Viņš uzskata, ka uzņēmējiem Latvijā nav pamata gausties, jo citās valstīs nodokļu politika ir daudzkārt stingrāka un prasības pret uzņēmējdarbības norisēm vēl stingrākas: "Katrā vidē ir savi plusi un mīnusi."
Uzsākot darbību pagājušā gadsimta 80. gados, šis uzņēmums spējis veiksmīgi attīstīties un iekarot arī Skandināvijas tirgu. Lai arī pēdējos gados pieprasījums pēc atpūtai paredzētajiem ūdens transportlīdzekļiem rūk, Dole Marine izgatavoto laivu eksports ir aptuveni 65% no kopējā saražoto peldlīdzekļu skaita. "Savulaik ražojām ap 300 laivām gadā, tagad – pieņemu, ka ap 500 laivām gadā saražo visi Latvijas laivu ražotāji kopumā," norāda Aivars Kiršfelds. 

Funkcionālas, nevis greznas

Uzņēmums sācis darbību 1989. gadā. 1991. gadā uzbūvējuši pirmo airu laivu, bet tagad Dole Marine ražo aptuveni 20 laivu modeļu ģimenes atpūtai un makšķerēšanai. Šajā sezonā piedāvās jaunu produktu – 3,15 metru garo smailīti bērniem Krokors. Uz steķiem uzņēmuma teritorijā stāv arī jaunā Latgale 420 – airu laiva, pielāgota Latgales plašo ūdenstilpju specifikai, bet līdz Latvijas simtgadei uzņēmumā apņēmušies uzkonstruēt atbilstošas laivas arī Kurzemes un Vidzemes ūdeņiem. Aivars pasmaida: "Ņemot vērā manu sirmo galvu, tādu milzīgu izaicinājumu vairs nav."

Aivaram Kiršfeldam ir ekonomista izglītība, bet – tāpat kā kompanjonam, uzņēmuma izpilddirektoram Valtam Bērziņam – ar laivām saistījuši vaļasprieki. Aivaram tā bijusi airēšana, laivu remontēšana, Valtam savukārt motorlaivas. Sākumā uzņēmums aizpildījis tā laika deficīta robus – ražojuši automašīnu detaļas. Jāpiebilst, ka Latvijā tolaik sporta laivas ražoja laivu rūpnīca ar nosaukumu Dzintars.

20. gadsimta 80. gadu beigās Valts Bērziņš nokļuva direktora krēslā, kļūstot par zivjaudzētavas vadītāju, un šajā amatā pavadīja desmit gadus. Šīs zivjaudzēšanas segmentā uzkrātās zināšanas noderējušas. Arī tagad Dole Marine paralēli pamatproduktam –  laivu būvei, ražo gan automašīnu un vilcienu detaļas, gan arī zivjaudzētavām nepieciešamo tehnisko aprīkojumu – baseinus, tehniskas detaļas. "Cilvēki zina, ka lietu saprotam no pamatiem. Šo segmentu esam saglabājuši un attīstam – eksports veidojas labi," piebilst Valts.

Taujāts, kā uzņēmumam klājies mainīgajos laikos – 20. gadsimta 90. gados, Aivars atzīst: "Tāpat kā visiem – varēja daudz nopelnīt un tikpat daudz pazaudēt." 90. gadu sākumā Aivars devies mācīties uz ārzemēm. Vācijā, Dānijā strādājis laivu rūpnīcās, apguvis iemaņas, piemēram, atpūtas smailīšu aprīkojuma izgatavošanā, tad atgriezies šeit un tās ražojis attiecīgajam ārvalstu uzņēmumam, paralēli attīstot arī sava uzņēmuma ražošanas pieredzi.

90. gadu vidū laivu rūpnīca Dzintars, kurā strādājuši ar tam brīdim jau novecojušiem modeļiem un materiāliem, turklāt sliktā tehniskajā izpildījumā, pārprofilējies. Aivars stāsta: "Mēs jau pirms tam veiksmīgi konkurējām, lai arī no mums nekad nav gaidījuši kaut ko dārgu. Mūsu produkcija nav dārgo produktu segmentā. Pat ja kaut ko super uztaisīsim, ārzemēs papriecāsies, bet nepirks. Katrā valstī ir savi stabili brendi."

90. gados ķērušies klāt arī motorlaivu ražošanai, jo rietumos ražotie piekaramie laivu dzinēji bijuši ne tikai pārāk dārgi Latvijas pircējam, bet arī nepiemēroti vietējo motorlaivu alumīnija korpusiem. Arī skandināvi sākuši interesēties par sadarbības iespējām ražošanā. Tolaik Dole Marine gadā uzbūvējuši ap 300 airu laivām, ap 150 motorlaivām. Biznesa stratēģiskais princips līdz šim ir nemainīgs – izgatavot nedārgas, izturīgas, bet ne greznas laivas, kas turklāt būtu ekonomiskas ekspluatācijā. "Ražojam funkcionālu ūdens transporta līdzekli gan atpūtai ar ģimeni, gan makšķerēšanai," izklāsta Aivars.

Jauda būs mazāka

2008./2009. gada ekonomisko krīzi Doles salas laivu ražotāji nav jutuši. "Drīzāk paredzu, ka līdz ar visām pašreizējām starptautiskajām kolīzijām gaidāma krīze," prognozē Aivars un turpina: "Mēs atrodamies atklātas ekonomikas zonā – jebkuras svārstības Eiropas tirgū vistiešākajā veidā atsaucas arī uz mums. Piemēram, Somijas tirgum savulaik plašo tirdzniecības iespēju ar Krieviju vairs nav, un, lai gan Somijā skaļi par to nerunā, jo tur nav pieņemts pelt savu valsti un teikt, ka viss ir slikti, ekonomikā paredzamais kritums šogad būšot 30%."

Skandināvijā, kur ir galvenais Dole Marine produkcijas noieta tirgus, ūdeņu daudz, taču laiva tomēr nav pirmās nepieciešamības prece. "Tomēr cilvēki pie jebkuras krīzes grib atpūsties. Arī tagad nevaram apgalvot, ka pircēju nav – viņi ir, tomēr rēķināmies, ka būs mazāk," saka Aivars.

Valts piebilst: "Jauda būs mazāka. Tas izteikti redzams Latvijas tirgū. Arī pasūtījumi šogad ir sarukuši – gan Latvijas, gan Skandināvijas tirgū."

Dole Marine laivas ražo no dažādiem stikla šķiedras audumiem, ko piesūcina ar poliestera sveķiem. Lai iegūtu maksimālu stiprību, ražotājam pareizi jāsakombinē audumi. "Laivas stiprību veido sveķu kombinācija ar audumu. Mēs šo tehnoloģiju veicam ar rokām, tāpēc sveķu patēriņš ir mazāks, laivas – vieglākas, bet ne par kapeiku vājākas. Ar sveķiem kombinējam dažāda veida audumus un sekojam līdzi pasaules tendencēm," ražošanas nianses atklāj Aivars.

Kā paskaidro Valts, klienti atzinīgi vērtē roku darba pievienoto vērtību, kas zināmā mērā kalpo arī kā garants laivas kvalitātei. Jāpiebilst, ka detalizētai kvalitātes pārbaudes procedūrai ražošanas procesā un pēc tā tiek pakļauta katra izejviela, laivas daļa un sistēmas. Visi Dole Marine ūdens transportlīdzekļi atbilst tā dēvētajām CE prasībām attiecībā uz dzinēju jaudu, peldspēju, navigāciju, stūres vadības un citām ar drošību saistītām normām. (CE zīme ir ražotāja apliecinājums, ka prece atbilst piemērojamām prasībām). Sertifikāciju uzņēmums iziet pie Somijas speciālistiem. «Kvalitātes ziņā ar Latvijas ražotājiem nekonkurējam, mēs konkurējam Baltijas jūras valstu mērogā," uzsver Aivars. Pēc uzņēmēja aplēsēm, Latvijā pašlaik darbojas četri ievērojami laivu ražotājuzņēmumi, neskaitot mazos, individuālos laivu būvētājus.

Taujāti par darbaspēka piesaisti, uzņēmuma pārstāvji atklāj, ka stiklplasta laminēšanas operatora amata apguvi Latvijā mācību iestādes nepiedāvā. "Adaptējot citas profesijas, uz vietas apmācām konkrētiem profesionāliem mērķiem," stāsta Valts un turpina: "Kuri mums der, tos atstājam. Mūsu prasības? Jābūt puslīdz kārtīgam cilvēkam. Par to arī pēc mašīnām spriežam, kad cilvēks atbrauc uz darba interviju – kā auto uzturēts. Mums ir svarīga godprātīga attieksme pret darbu. Nepatikšanas sākas tad, kad darbinieks laivu uztaisa pavirši un slikti, tad mēs to nevaram pārdot, bet, lai to novestu līdz normālai kvalitātei, kas atbilst uzņēmuma iekšējai tehniskajai kontrolei, citreiz izmaksas ir divreiz lielākas nekā laivas pašizmaksa. Tas ir sāpīgākais moments."

Aivars papildina: "Mēs nesūdzamies, taču tagad tas prasa ilgāku laiku – atrast cilvēku, kurš strādā, grib saprast, ko dara, un kuram ir atbilstošas labuma prasības pašam pret sevi, pret dzīvi un pret produktu, ko viņš ražo. Mēs nevaram paņemt strādnieku no gatera, jo te ir arī jāsaprot rasējumi. Adaptēt ir vienkārši, bet vajadzīga vismaz vidējā profesionāli tehniskās skolas izglītība."

Airē Baltijas valstīs

Ražošana Dole Marine noris visu gadu – tas, ko nopelna pārdošanas mēnešos, tiek ieguldīts ražošanai "uz noliktavu". Sezona ūdenstransporta pieprasījuma ziņā ārvalstīs sākas ap jauno gadu un ilgst tikai līdz jūnija pirmajai dekādei. Latvijā savukārt sākas martā, turpinās līdz augustam. 

Uzņēmēji regulāri piedalās starptautiskajās izstādēs ārvalstīs. Te jāpiemin, ka 2003. gadā Dole Marine ražotais 360. laivu modelis Oslo izstādē ieguvis balvu kā labākais mazo laivu klasē.

Nupat uzņēmēji piedalījušies arī BT1 rīkotajā izstādē Atpūta un sports 2017, kur pārliecinājušies par potenciālo pircēju pēdējos gados novēroto piesardzību atpūtas tehniskā līdzekļa iegādē. Arī par lielajiem, jaudīgajiem 100 zirgspēku dzinējiem intereses šajā sezonā neesot. "Paredzam, ka šajā sezonā pirks to, kas ir lētāks – motorus ar jaudu līdz 50 zirgspēkiem. Cilvēkiem vairs nav vēlmes izdot naudu. Kādreiz nāca uz izstādi ar domu, ka pirks laivu un to arī nopirka, parakstot līgumu un atstājot simbolisku drošības naudu. Tagad uz izstādi nāk ar domu, ka pirks laivu, bet, kad reāli jānoslēdz līgums, nobīstas. Attiecībā uz naudas izdošanu cilvēkiem kļuvis grūtāk pieņemt lēmumu. Un mūsu produktu vairs nepērk uz kredīta. Tas parasti ir ilgākā laikaposmā pārdomāts, ar ģimeni saskaņots pirkums," novēroto raksturo Valts.

Cita pieredze saistās ar rietumvalstu tirgu, Aivars stāsta: «Mūsu produkcijai ir noteikta pēcapmaksa – 60 dienas, kādreiz tās bija 45 vai 30 dienas. Jo grūtāk ir realizēt produktu, jo garāks kļūst pēcapmaksas termiņš. Paredzu, ka nākamajā sezonā termiņš var kļūt vēl garāks. Piemēram, aizbraucot uz izstādi Diseldorfā, rodas iespaids, ka laivu piedāvājums ir desmitkārt lielāks, nekā ir nepieciešams. Tad nu jāvar iespraukties šajā tirgū. Un iespraukties var ar to, ka jābūt ārkārtīgi lojāliem, jo lielās kompānijas ar šīm ilgajām pēcapmaksām tādā veidā mūs mēģina izstumt ārā no tirgus. Dīleri ir tie, no kuriem atkarīga mūsu nauda, pa tiešo savu produktu nevaram pārdot – ar mums tur neviens nerunās. Piemēram, Somijā mūsu produktu tirgo ar citu vietējās kompānijas adaptētu nosaukumu, kas vietējā tirgū ir atpazīstams." "Mēs sevi tā arī pozicionējam, ka pārdošanas atbildība gulstas uz vietējo dīleru pleciem," piebilst Valts.

Pamatā Dole Marine produktus – galvenokārt motorlaivas – tirgo Somijā. "Tagad pasaulē vairs neairē. Airē tikai mūsējie – Baltijas valstu iedzīvotāji," situāciju raksturo Aivars un stāsta, ka savulaik ļoti labi veicies ar tirdzniecību Norvēģijā, kur gadā pārdots ap 200 motorlaivām, taču dīlerim nav bijusi pareiza biznesa stratēģija, tāpēc viņš bankrotējis. Toties mūsu uzņēmēji nopelnīto investējuši jaunu laivu modeļu izstrādē – starp citu, tos uzņēmumam izstrādā tagad jau vairākus gadus ASV dzīvojošais Latvijas laivu projektētājs, kā arī Somijas speciālists.

"Mums nav kredītu, un tos arī negrasāmies ņemt. Tas mūs dara brīvākus. Redzu, ka kredītu dēļ daudzi uzņēmumi tagad strādā pa nullēm, lai tikai noturētu uzņēmumu. Mēs esam piesardzīgi, jo vairs neesam nekādi puišeļi. Apzināmies, ka par miljonāriem nekļūsim, bet pazaudēt to, kas ir, var diezgan naski," atzīst Kiršfelds.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Iedzīvotāju pārtikas grozi top pilnāki(24)

Lai arī kopējais iedzīvotāju un līdz ar to arī potenciālais patērētāju skaits Latvijā turpina sarukt, mazumtirdzniecības apjoms Latvijā turpina augt. Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) d...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses