Sliktāk, kā sākotnēji lēsts

Globālā dzišana

Kopējais IKP jeb valsts ekonomikas pieaugums šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pagājušajā gadā sasniedz 2%, tādējādi bijis par vienu procentpunkta desmitdaļu mazāks, nekā tika norādīts pirms mēneša publiskotajā sākotnējā aprēķinā. 

Medijos jau visai daudz ir iztirzāta situācija eksporta tirgos, kurus negatīvi ietekmē gan tādi faktori kā ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, gan arī neskaidrība par to, kā Lielbritānija jau šajā rudenī pametīs Eiropas Savienību (ES), taču vēl vairāk negatīvisma globālajā izaugsmē un līdz ar to mūsu uzņēmēju iespējā eksportēt uz ārzemēm rada iepriekšējo centrālo banku īstenoto ekonomikas stimulēšanas pasākumu efekta pakāpeniska izzušana. Tomēr jāsaka, ka apstrādes rūpniecība, kas ir galvenā eksportējošā tautsaimniecības sfēra, gada otrajā ceturksnī vēl varēja lepoties ar pieticīgu, taču pozitīvu pienesumu. Šī nozare, kuras īpatsvars kopējā ekonomikā sasniedz 12,3%, gada otrajā ceturksnī bija darbojusies ar 0,4% lielāku vērienu nekā pērn atbilstošajā periodā.

Globālās tirdzniecības plūsmas ir tiešā mērā saistītas ar notiekošo transporta jomā, kur, kā izriet no pēdējiem statistikas datiem otrajā ceturksnī, ir bijis negatīvs pieaugums. Transports ir piektā lielākā Latvijas tautsaimniecības nozare, un tās īpatsvars kopējā IKP struktūrā šā gada otrajā ceturksnī bija 8,7%, taču šīs nozares darbības mērogs salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn bija sarucis par 3,7%. Ievērojami lielāks kritums ir finanšu un apdrošināšanas nozarē, kur apjomi gada laikā kritušies par 7,6%, taču īpatsvars kopējā ekonomikā saglabājas samērā stabils, sasniedzot 3,4%.

Vēl samazinājums ir vērojams sfērā, kas tiek klasificēta kā "pārējā rūpniecība" – tajā ietilpst ieguves rūpniecība karjeru izstrādē, kā arī enerģētika – elektrības, siltumenerģijas, gāzes un citu energoresursu piegāde, – apjomam gada laikā krītoties par 1,6%.
 

Lauki un tirgi

Par galveno izaugsmes veicinātāju valstī aizvien izteiktāk kļūst patēriņš. Mazumtirdzniecība, kas ir Latvijas lielākā ekonomikas nozare šā gada (īpatsvaram IKP struktūrā sasniedzot 14%) atskaites periodā, ir pieaugusi par samērā solīdiem 3,8%, kas nav slikti, ja ņem vērā, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpina savu ieilgušo samazināšanās tendenci. Vienlaikus ļoti straujš kāpums ir komercpakalpojumu nozarē. Tā, iespējams, ekonomikā radījusi pat lielāku vilkmi nekā tirdzniecība, jo pienesums ir ļoti liels, sasniedzot 9%, un arī kāpums ir visai straujš, sasniedzot 8,9%. Vēl pavisam droši varam lepoties ar tautsaimniecības sfēru, kas sevī ietver lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību. Šī sfēra pēc apjomiem gada laikā ir bijusi visstraujākā. Nozares apjoms, rēķinot salīdzināmajās cenās, tātad jau atrēķinot inflācijas ietekmi, gada laikā ir palielinājies par 12,8%, savukārt tās īpatsvars saglabājās visai stabils un šā gada otrajā ceturksnī bija 4,6%. Aizvien acīmredzamāk kļūst, ka mūsu lauksaimnieki var sekmīgi iesaistīties globālā patēriņa pieauguma nodrošināšanā, tādējādi saglabājot stabilu pienesumu arī valsts tautsaimniecībā.