Statistiskais divciparu procentos mērāmais darba samaksas pieaugums Latvijā uz krītošās inflācijas fona ļauj cerēt uz iedzīvotāju pirktspējas iespējamu pieaugumu.
Taču, lūkojoties plašāk, priecīgās sajūtas noplok, jo faktiskajos skaitļos darba samaksa ir vērtējama kā relatīvi zema, iedzīvotāju materiālā nenodrošinātība ir visaptveroša un daudziem Latvijas iedzīvotājiem finansiālā rocība nav pietiekama, lai valsts iekšējā patēriņa izaugsme kļūtu par dzinuli straujam ekonomikas uzrāvienam un, vēl jo vairāk, kopējās labklājības pieaugumam.
Gadiem ilgi
Vienlaikus līdz ar tikko minētajām skaudrajām atziņām jānorāda arī, ka pērn vidējā alga valstī pieauga par 11,9% – līdz 1537 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Vidējā darba samaksa visstraujāk auga lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 18,2%, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē – par 17,5%, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē – par 15,5%
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 30. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00