Šobrīd izvēlētā jaunā sliežu ceļa kopējais garums ir 728 km (Igaunijā 229 km; Latvijā 235 km; Lietuvā 264 km). Jāatgādina, ka ar Rail Baltica 1 tiek saprasta esošās dzelzceļa infrastruktūras uzlabošana.
Eiropas Savienības (ES) mājā notikušajā diskusijā A. Tauriņš uzsvēra, ka kravas vagonam ir jāpienāk tur, kur krava rodas, tiek patērēta vai kur ir kravu sadale. «Ja skatāmies lielākos mezglus, šobrīd Rīgā tā ir osta un Šķirotavas stacija,» uz kurieni obligāti jābūt savienojumiem, un no turienes uz tiem objektiem, kas paredzēti kravu apstrādei vai kas ir ražotāji un patērētāji, uzstāj A. Tauriņš. Ja vagons tur nenonāk, tad RB2 strādā tikai pasažieriem. No ostas kā sadales centra tālāk pa RB2 varētu virzīt Krievijas un citu valstu kravas uz Eiropas vidieni, kā arī pa jūru uz Skandināviju, Āfiku un Ameriku.
Latvijas transporta un loģistikas uzņēmumiem ir vienalga, kur pārkraut, piemēram, konteineru no viena platuma sliežu vagona uz otru, ja vien šāda pārkraušana nepieciešama, - pie Polijas-Lietuvas robežas, Kauņā vai Rīgā. Ja izveidosies situācija, ka no Vācijas pa šaursliežu dzelzceļu varēs atvest kravas līdz pat Tallinas ostai, bet Rīgā tās vispirms būs jāpārkrauj uz 1520 mm platuma sliežu vagoniem, lai tiktu līdz ostai, tad zaudētāji būs Latvijas loģistikas uzņēmumi. Viņaprāt, pārkraušanas izmaksas «nokodīs» jebkuru konkurētspēju. Tikmēr igauņi priecīgi berzēs rokas, neapmierināts ir A. Tauriņš. Intermodālie termināli ir jāveido tagad, turklāt līdz 2013. gadam, kad tāds būs Kauņā, vai jāizmanto jau esošā ostas infrastruktūra.