"Covid-19 krīze ir kompleksa krīze, un tai ir vajadzīgi kompleksi risinājumi. Šobrīd jau ir skaidrs, ka šī krīze turpināsies ilgu laiku, un līdz ar to mums visi risinājumi ir jāvērtē caur ilgtspējas prizmu," nesen situāciju raksturoja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.
"Latvijā ir eksportspējīga industrija, kas šobrīd krīzes laikā tur valsti uz augšu, kamēr tirdzniecība ir slēgta, kamēr bāri, restorāni, kafejnīcas ir slēgtas, tikmēr mūsu eksports turpina strādāt un pelnīt," pagājušajā nedēļā norādīja premjerministrs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) un arī atgādināja, ka mūsdienu industrija pamatā ir balstīta uz eksportu, turklāt ne tikai tradicionālā rūpniecība, bet arī pakalpojumu sektors, izglītība, medicīna, tūrisms. Premjerministrs gan arī akcentēja, ka Latvijas industrijā ir zema produktivitāte, ko nepieciešams stiprināt.
Uzsver vakcinācijas nozīmi
Vairāki ekonomikas eksperti savukārt akcentē, ka Latvijas tautsaimniecības stabilitātes nodrošināšanai ir nepieciešams raiti īstenot vakcināciju pret Covid-19.
"Lai arī šis gads ekonomikā iesācies vāji, tomēr kopumā šogad Latvijā ir gaidāma izaugsme. Situācija darba tirgū ir labāka nekā Covid-19 pirmajā vilnī pagājušā gada pavasarī. Vienlaikus aug iedzīvotāju uzkrājumi bankās. Kopumā pērn Latvijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir audzis aptuveni par 900 miljoniem eiro. Turklāt pēdējā laikā Latvijas valdība ir būtiski palielinājusi ekonomikas atbalsta pasākumus, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu ienākumus tiem mūsu valsts iedzīvotājiem, kuri Covid-19 risku mazināšanai ieviesto ierobežojumu dēļ nedrīkst strādāt," uzskata bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Protams, "risku ekonomikā joprojām ir daudz, un šobrīd pats svarīgākais ir kāpināt vakcinācijas tempu, un, ja tas izdosies, gada otrajā pusē varam cerēt uz strauju ekonomikas atkopšanos", prognozē Āboliņš.
To, ka raitai vakcinācijas īstenošanai ir ilgtermiņa ietekme, uzsver arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. "Šā gada pirmajā pusē gan vakcinācija situāciju daudz ietekmēt nespēs, bet ļoti svarīgi ir vakcināciju aktīvi turpināt vasaras mēnešos, lai sagatavotos rudens un nākamās ziemas periodam, kad Covid-19 izplatības riski atkal var palielināties," situāciju raksturo Gašpuitis un arī pieļauj, ka šī gada gaitā daudzu iedzīvotāju pirktspēja varētu augt un tas varētu veicināt ekonomikas atveseļošanos.
Covid-19 krīze ir "radījusi plaisu noteiktu nozaru un attiecīgi tajā nodarbināto iedzīvotāju vidū. Plaisa tuvākajā laikā saglabāsies un sāks zust vien ar epidemioloģiskās situācijas normalizēšanos. Atbalsta pasākumi būs nepieciešami vēl vismaz tuvākajā nākotnē. Situācija varētu uzlaboties 2022. gadā, kad vienlaikus apgriezienus uzņems Eiropas Atjaunošanās fonda naudas ieplūšana Latvijas ekonomikā un saruks Covid-19 ietekme," nākotnes redzējumu ieskicē Gašpuitis un brīdina, ka "jo ilgāk būsim Covid-19 ēnā, jo blāvākas kļūs šā gada ekonomikas perspektīvas".
Visai pesimistiski situāciju šā gada sākumā, bet visai optimistiski – nākotnes perspektīvas vērtē arī bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. "Diemžēl šā gada sākumā Latvijas ekonomika ir spērusi vēl vienu soli lejup. Taču, ja vien neīstenosies kāds īpaši tumšs scenārijs, tad jau šā gada otrajā ceturksnī sāksies ceļš augšup," uzskata bankas Luminor ekonomists.
"Kopumā šis gads vēl būs ļoti sarežģīts. Neviens nevar precīzi paredzēt, kad un kā būs iespējams mazināt epidemioloģiskos ierobežojumus. Iespējams, šā gada aprīlī, maijā, jūnijā sāksies to mazināšana, kas būs pietiekama, lai jūtami veicinātu patēriņu. Gada otrajā pusē pakāpeniski tuvosimies normālai dzīvei, un var cerēt, ka rudenī vēl spēkā esošie ierobežojumi, piemēram, masu pasākumiem, nebūs saimniecisko dzīvi izšķiroši ietekmējoši," prognozē Strautiņš un piebilst, ka uzņēmumu situācija ir ļoti atšķirīga, jo "daudziem pakalpojumu uzņēmumiem plānāki kļuvuši banku konti, pasaulē izklīduši darbinieki un ir zaudēts klientu loks. Savukārt citi uzņēmumi ir apguvuši jaunas pārdošanas prasmes un tehniskos risinājumus, bet vēl citi ir ieguldījuši ražošanas jaudu kāpināšanā".
Skepsi par pašreizējo situāciju un cerības, ka situācija uzlabosies, pauž arī Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija. "Covid-19 otrais vilnis turpinās, un ir prognozējams, ka šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikas aktivitāte saruks. Par to liecina, piemēram, Swedbank karšu dati, kuros vērojams ievērojami straujāks kritums pret pagājušo gadu nekā 2020. gada beigās. Ir skaidrs, ka šis Covid-19 vilnis atstāj lielāku ietekmi, jo ir ievilcies krietni ilgāk nekā pagājušā gada pavasara īsā krīze. Tomēr jānorāda arī, ka daudzi ekonomikas dalībnieki spējuši pielāgoties dzīvei pandēmijas apstākļos, tādēļ daļa nozaru spēj pandēmijai turēties pretim arī šobrīd," tendences raksturo Swedbank ekonomiste. "Straujāki ekonomikas pieauguma tempi gaidāmi vasarā, taču, ja otrajā ceturksnī gaidītā pakāpeniskā uzlabojuma vietā redzēsim situācijas pasliktināšanos, šogad ekonomikas izaugsme varētu būt lēna," pieļauj Zorgenfreija.
Uzņēmēji pielāgojas
Faktoringa kompānijas Factris nesen apkopotā un publiskotā dažādu uzņēmēju pieredze rāda, ka uzņēmēji akcentē nepieciešamību pielāgoties situācijai. Brokastu pārslu ražotājs SIA Milzu! pērn nepiedzīvoja apgrozījuma kritumu un arī šogad cer uz labu gadu. Apgrozījums janvārī, salīdzinot ar senākiem datiem, ir audzis. Arī februāris ir ar pluszīmi. Uzņēmuma Milzu! vadītājs Enno Ence atzīst, ka krīzes laikā ļoti būtisks ir intensīvs darbs ar klientiem. "Pērn vasarā, pirms Covid-19 otrā viļņa, kāpām automašīnā un braucām uz citām Eiropas valstīm pie saviem klientiem, un iepazīstinājām viņus ar novitātēm," stāsta Ence.
Apgrozījums šī gada sākumā ir kāpis arī metālapstrādes uzņēmumam Formiko Hydraulics, kas ražo hidrauliskos rotatorus mežizstrādātājiem un lauksaimniekiem kravu celšanai. "Galvenais ir nesēdēt un negaidīt, ka pasūtījums atnāks pats. Svarīgi ir rīkoties. Tas nozīmē nepārtrauktu darbu ar klientiem – zvanām pa telefonu, visu laiku runājam ar potenciālajiem klientiem. Tādā veidā esam piesaistījuši daudz jaunu pasūtījumu. Laikā, kad nav izstāžu, šāda saziņa ar klientiem ir ļoti svarīga," stāsta Formiko Hydraulics attīstības un ražošanas direktors Vilis Dārznieks.
"Kad 2020. gada pavasarī jutām, ka tirgus nedaudz piebremzējas, aktīvāk sākām komunicēt ar klientiem un meklēt risinājumus. Vienojāmies ar piegādātājiem par cenu samazinājumu, ja vien tas bija iespējams. Varēja just, ka tirgū ir iestājusies panika," pieredzē dalās kokapstrādes uzņēmuma Arbo Window valdes priekšsēdētājs Jānis Lasmanis. Uzņēmumam, kas ražo koka logus un durvis, pērnais gads ir noslēdzies labi – pasūtījumi, kurus neapstiprināja pirmajā pusgadā, notika otrajā gada pusē, turklāt arī 2021. gads ir sācies ar apgrozījuma kāpumu. Galvenais uzdevums bijis noturēt esošos darbiniekus, tas līdz šim ir izdevies.
Savukārt Daugavpils novada pašvaldības aģentūras Taka tūrisma organizatore Inna Bebre kā veiksmīgas pielāgošanās piemēru ir popularizējusi viesu namu, kafejnīcu un maiznīcu Rudzupuķes. "Daudzi tūrisma uzņēmumi, to vidū viesu nami un kafejnīcas, uz laiku ir slēgti, personāls atrodas dīkstāvē. Ir ļoti grūti noturēties virs ūdens, jo pastāv dažādi ierobežojumi, ārzemju tūristu praktiski nav un kopumā apmeklētāju ir krietni mazāk. Tomēr Rudzupuķes pielāgojas apstākļiem un piedāvā ēdienus līdzņemšanai," par vietējā uzņēmuma pieredzi vēsta Bebre.