Labie, ne treknie
Raksturojot pašreizējos tautsaimniecības procesus, Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle teic, ka Latvijas ekonomika stabili attīstās, šā gada pirmajos trīs ceturkšņos uzrādot straujākos izaugsmes tempus pēdējo septiņu gadu laikā. Pretstatā 2007. un 2008. gadam pašreiz makroekonomiskā stabilitāte tiekot noturēta – ir zems valsts parāds, budžets ir tuvu līdzsvaram un maksājuma bilance sabalansēta.
Inflācija, lai arī pieaug, bet tās pamatā ir piedāvājuma faktori, piemēram, naftas cenas pasaulē. Vienlaikus Zīle norāda uz darba tirgū vērojamo sasprindzinājumu – sarūk ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, vakanču ir arvien vairāk, darbinieku trūkst, vērojams straujš algu pieaugums.
"Lai arī darbaspēka izmaksas aug straujāk par darba ražīgumu, tomēr Latvija vēl saglabā savu konkurētspēju. Par to liecina eksporta tirgus daļu dinamika, kas joprojām ir pozitīva."
"Patlaban Latvijas ekonomikā nav vērojamas klasiskas pārkaršanas pazīmes," secina EM ministrijas pārstāve.
Tāpēc, viņasprāt, ir jāfokusējas nevis uz pieprasījuma mazināšanu jeb izaugsmes bremzēšanu, bet gan uz tautsaimniecības piedāvājuma jeb ražošanas kapacitātes veicināšanu, kas saistīts ar investīcijām pamatkapitālā, cilvēkkapitālu un inovācijām. Pēc ekspertes domām, viens no būtiskākajiem faktoriem, plānojot nākotnes attīstību, ir darba algu izlīdzināšanās vienotajā Eiropas tirgū, un ir nepieciešams, lai būtu ekonomisks pamatojums maksāt lielākas algas. "Nozares, kurās darbus var veikt attālināti un konkurēt starptautiski, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju joma, ir saistītas ar straujāku darba algu pieaugumu nekā tās nozares, kur darbaspēks savus pakalpojumus var piedāvāt tikai vietējā tirgū," stāsta Zīle.
Špakteļlāpstas negurst
Raugoties pašreizējo ekonomisko tendenču kontekstā, eksperti par vienu no ievainojamākajām nozarēm uzskata būvniecību. Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece atgādina, ka pērn būvniecības pievienotā vērtība auga par gandrīz 20%. Šī gada pirmajā pusgadā kāpums paātrinājās, jau pārsniedzot 30%. Savukārt trešajā ceturksnī pieauguma temps noplaka līdz 10%. Ekonomiste norāda uz vairākiem straujās izaugsmes iemesliem.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 11. decembra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Apčidrinskis