Viņš sacīja, ka pašlaik izskatīšanas procesā Augstākajā tiesā (AT) atrodas pamata lieta, kurā Depo pārsūdzējis KP lēmumu par 3,7 miljonu eiro sodu par dalību mazumtirgotāju kartelī. "Iepriekš Administratīvā apgabaltiesa 2020.gada 3.aprīlī ar spriedumu noraidīja Depo pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu daļā par Depo uzlikto naudas sodu 3 718 323 eiro apmērā. Tomēr minētais apgabaltiesas spriedums nav stājies spēkā, tas pārsūdzēts AT, kur nolēmums vēl nav pieņemts," sacīja Zellis.
Tiesā informēja, ka tiesvedības procesa laikā KP pārmeta Depo, ka lietas izmeklēšanas gaitā uzņēmums neesot sniedzis tai pilnīgu informāciju, un pieņēma otru lēmumu par vēl viena naudas soda 701 811 eiro apmērā piemērošanu Depo.
Šis KP lēmums tika pieņemts tādēļ, ka Depo darbinieks tiesā, lai atspēkotu KP pieņēmumus par uzņēmuma darbību, aizstāvības laikā sniedza plašāku un detalizētāku informāciju nekā KP pirmstiesas izpētes laikā. KP šo traktēja kā nepilnīgas informācijas sniegšanu izmeklēšanas gaitā.
Tiesa, izskatot Depo pieteikumu par prasību atcelt KP lēmumu par 701 811 eiro naudas soda piemērošanu, nolēma apmierināt to, nosakot, ka noteiktais sods 701 811 eiro apmērā tika uzskaitīts nepamatoti.
Zellis sacīja, ka lietā tika pārbaudīts, vai ir pierādīts, ka Depo pēc KP likumīgām prasībām iestādē nesniedza pilnīgu pieprasīto informāciju.
Apgabaltiesa atzina, ka nesaskata no tiesību normām izrietošas KP tiesības sagaidīt, ka lietas izpētes laikā tirgus dalībnieks atzīs, ka ir piedalījies aizliegtā vienošanās. Arī apstākļos, kad padome ir ieguvusi pierādījumus par tirgus dalībnieka vainu, tam saglabājas tiesības aizstāvēt savas tiesības tiesā. Šajā sakarā apgabaltiesa secināja, ka pienākums sniegt informāciju nedrīkst nonākt pretrunā ar tiesībām neliecināt pret sevi.
Tādējādi apgabaltiesa atzina, ka lietā noskaidrotajos apstākļos Depo darbībās nesaskata Konkurences likuma pārkāpumu un komersanta sodīšana konstatētajos apstākļos nesasniedz leģitīmu soda mērķi.
Tiesā informēja, ka apgabaltiesas spriedumu vēl iespējams pārsūdzēt AT.