Jaunais mehānisms būs vērsts uz to, lai nozare arī turpmāk varētu attīstīties, bet vienlaikus sistēma būtu no cenu viedokļa ilgtermiņā prognozējama, tiktu kontrolēti cenu pieauguma riski, tā būtu terminēta laikā un neradītu aplamas motivācijas zaļās enerģijas ražotājiem, kā arī neapdraudētu Latvijas uzņēmēju un ekonomikas konkurētspēju.
„Atbalsta sistēma elektroenerģijas ražošanai no AER līdz šim sabiedrībā radījusi virkni jautājumu un arī bažas par to, cik godprātīgi, valstiski atbildīgi un ekonomiski pamatoti šī sistēma strādā. Nav šaubu, ka Latvijai ir jāatbalsta un jāveicina zaļās elektroenerģijas ražošana, bet tas nevar notikt atrauti no citu nozaru vajadzībām un iespējām attīstīties. Patlaban redzam, ka, turpinot līdzšinējo sistēmu, radīsies būtiski elektrības cenu pieauguma riski ikvienam patērētājam. Tas savukārt palielinātu izmaksas ne vien iedzīvotājiem, bet arī citām Latvijas lielākajām nozarēm, kuru konkurētspēja tādējādi tiktu apdraudēta.
To nedrīkst pieļaut, tāpēc ir jāizveido sistēma, kas palīdz mums sasniegt mērķus zaļās enerģijas ražošanā, bet vienlaikus neapdraud ekonomikas konkurētspēju un attīstību. Piemēram, pašlaik ar Zemkopības ministriju jau esam konceptuāli vienojušies par to, ka biogāzes ražotnēm atbalsts būtu jāsniedz investīciju izmaksu segšanai, nevis caur obligāto elektroenerģijas iepirkumu. Vienlaikus atbalsts tiks pārskatīts arī elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā, izmantojot dabasgāzi,” uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Ekonomikas ministrija informatīvajā ziņojumā, kas šodien tika skatīts Ministru kabineta komitejā, secinājusi, ka līdzšinējais atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražošanai, izmantojot AER, nav bijis ilgtspējīgs, ņemot vērā vairākkārtējos grozījumus obligāto elektroenerģijas iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos, bet no izmaksu viedokļa nav bijis pietiekami kontrolējams.
Ekonomikas ministrijas veiktā analīze rāda, ka galvenās problēmas līdzšinējā atbalsta sistēmā ir neterminētais obligātā iepirkuma atbalsts; nekontrolējama ietekme uz gala tarifu (realizējot visas līdz šim piešķirtās tiesības, pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, ietekme uz elektroenerģijas tarifu palielinātos no pašreizējiem 0,0029 LVL/kWh līdz 0,0299 LVL/kWh laikā līdz 2014.gadam); atbalsts nav tehnoloģiski neitrāls (elektroenerģijas ražotājiem trūkst motivācijas samazināt ar enerģijas ražošanu un projekta īstenošanu saistītās izmaksas); nepietiekami kontroles mehānismi un uzraudzība.
Informatīvajā ziņojumā tiek apskatīti arī citi esošā atbalsta mehānisma un tiesiskā regulējuma trūkumi, sniedzot ierosinājumus situācijas uzlabojumam, lai ilgtspējīgi un pamatoti veicinātu elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AER. Ziņojums sniedz arī apkopotu informāciju par līdzšinējā atbalsta mehānisma efektivitāti, kā arī faktisko un potenciālo tā ietekmi uz elektroenerģijas cenu.
Latvijā 2010. gadā no AER saražots 3155 GWh elektroenerģijas, tai skaitā 171 GWh elektroenerģijas, kas iepirkta obligātā iepirkuma ietvaros. Lai Latvija kopējā enerģijas galapatēriņā 2020. gadā sasniegtu 40% īpatsvaru no AER ražotai enerģijai, papildus 2011. gadā saražotajam elektroenerģijas apjomam būtu nepieciešams saražot un patērēt ap 1445 GWh elektroenerģijas, kas ražota no AER.
Jau piešķirtās un spēkā esošās tiesības elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros, kuras ražotāji nav sākuši īstenot, paredz gadā pārdot elektroenerģiju 2068 GWh apjomā.
Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, ja visi projekti tiktu īstenoti un tiktu saražots viss komersantu plānotais elektroenerģijas apjoms, būtu iespējams iztikt pat bez turpmāka papildu atbalsta elektroenerģijas ražošanai no AER. Tomēr enerģijas un elektroenerģijas patēriņš ir mainīgs lielums, un, kā līdzšinējā pieredze liecina, komersanti, kas uzsākuši elektroenerģijas ražošanu, publiskajam tirgotājam pārdod tikai ap 50% no plānotā elektroenerģijas apjoma.
Turklāt publiskam tirgotājam 2011. gadā obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas apjoms, kas saražots no AER, sastāda aptuveni 9,7% no kopējā piešķirtā obligātā elektroenerģijas iepirkuma apjoma. Minētais īpatsvars uzskatāms par objektīvu rādītāju projektu īstenošanas efektivitātes vērtēšanai.
Laika posmā no 2007. gada līdz 2012. gadam obligātā iepirkuma komponente ir izmaksājusi vairāk nekā 86 miljoni latu un šīs izmaksas līdz ar katru ieviestu projektu pieaug. Ja tiek realizētas visas jaudas, par kurām iepriekš izsniegti lēmumi, obligātās komponentes izmaksas pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm var būtiski pieaugt.
Tādēļ Ekonomikas ministrija nāk klajā ar grozījumu iniciatīvām esošajā regulējumā, nosakot stingrākus nosacījumus un uzraudzību jau uzsāktajiem projektiem, piemēram, attiecībā uz koģenerāciju elektrostaciju ekspluatācijā nodošanas un elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas termiņiem, kā arī uz elektrostacijās izmantoto energoresursu. Ar šiem grozījumiem tiek ieviesti papildu kontroles mehānismi arī komersantiem, kas projektus jau ir īstenojuši, papildus pieprasot komersantiem arī nodokļu saistību izpildi, kā arī atbilstības nodrošināšanu būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem elektrostacijās.
Kā viena no elektroenerģijas galalietotājiem būtiskākajām izmaiņām Ekonomikas ministrijas ierosinātajos grozījumos, novēršot obligātā elektroenerģijas komponentes neierobežotu pieaugumu, ir laika perioda noteikšana, kurā komersantiem, kas saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju, kas ražota augsti efektīvā koģenerācijā, ir tiesības elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros.
Informatīvā ziņojuma projektam pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts paredz valdības uzdevumu Ekonomikas ministrijai līdz 2012. gada 1. septembrim izstrādāt normatīvo regulējumu mājsaimniecību elektroenerģijas neto uzskaites nodrošināšanai, lai nodrošinātu mājsaimniecību no AER saražotās elektroenerģijas, galvenokārt, savam patēriņam, nodošanu elektroenerģijas tīklā un nepieciešamības gadījumā tāda paša daudzuma saņemšanu atpakaļ, kā arī paredz valdības uzdevumu Ekonomikas ministrijai līdz 2012. gada 1. oktobrim izstrādāt priekšlikumus jauna atbalsta mehānisma izveidei.
Ekonomikas ministrija jau tuvākajā laikā aicinās iesaistītās puses uz tikšanos, lai apspriestu un izstrādātu priekšlikumus jaunam, prognozējamam, tehnoloģiski neitrālam un laikā ierobežotam atbalstam, kas veicinātu nobriedušāko tirgū pieejamo tehnoloģiju un efektīvu resursu izmantošanu, vienlaikus domājot par mājsaimniecību pirktspēju un uzņēmēju konkurētspēju.