Te nu jāsaka, ka Latvijas starta pozīcijas ir ļoti labas. Salīdzinoši nelielā teritorija un ekonomika ļauj mums būt elastīgiem un samērā ātri pilnveidot valsts energosistēmu tā, lai apgūtu jaunas tehnoloģijas un būtiski mazinātu atkarību no gāzes importa. Mums jau ir savas, no ārējām piegādēm neatkarīgas elektroenerģijas ražošanas jaudas, un pamata apjomu nodrošina Daugavas hidroelektrostacijas, kas vienlaikus kalpo kā liela enerģijas akumulācijas sistēma jeb baterija. Atliek vien izvēlēties labāko risinājumu, kā ģenerēt trūkstošo apjomu.
Protams, atomenerģija sniedz plašas iespējas liela apjoma enerģijas ražošanai, bet tas ir pārlieku ilgs un sarežģīts risinājums. Jāsaprot, ka atomenerģijas projekti ir ārkārtīgi dārgi gan būvniecībā, gan uzturēšanā. Turklāt mums nav laika gaidīt desmit vai vairāk gadu. Jau šobrīd redzam, cik dārgi ir izmaksājusi vilcināšanās ar jaunu un izmaksās efektīvu jaudu attīstību Latvijā. Atomenerģija var būt ilgtermiņa plāna sastāvdaļa, bet tā nepalīdz risināt aktuālos izaicinājumus.
Vienlaikus redzam, ka joprojām neesam apguvuši atjaunīgās enerģijas potenciālu. Atjaunīgā enerģija jau sen vairs nenozīmē izmaksu pieaugumu, bet gan to kritumu. Fosilie resursi kā primārais elektroenerģijas ģenerācijas veids ir aizejoša ēra. Tagad tie ir zaudējuši arī savu vienīgo pievilcību – zemo cenu. Mums nevajag atomreaktorus, mums pilnībā pietiktu ar lielas jaudas vēja parkiem un saules elektrostaciju attīstību uzņēmumu un mājsaimniecību līmenī, kas ir izmaksās efektīvs un ātrs risinājums. Jau tuvāko piecu gadu laikā varam iegūt jaunas elektrības ražošanas jaudas, kas palielinātu energoneatkarību un arī samazinātu vidējo elektrības cenu Latvijā.
Tieši izmaksu efektivitāte ir svarīgs faktors, un izmaksu aprēķinā jāņem vērā arī sākotnējās investīcijas spēkstaciju izveidē. Faktiski vēja un saules enerģija ir vienīgie spēkstaciju risinājumi, kurus šobrīd iespējams īstenot bez valsts subsīdijām. Jāvērtē elektroenerģijas ražošanas vidējās izmaksas, ņemot vērā nepieciešamās investīcijas visa spēkstacijas dzīves cikla laikā.
Saskaņā ar 2021. gada Pasaules kodolenerģijas nozares ziņojumu dabasgāzes spēkstacijā pērn šīs izmaksas sasniedza 95 eiro par megavatstundu, bet atomelektrostacijā tie būtu aptuveni 140 eiro. Dārgi! Tikmēr vēja ģeneratoru parks vai saules paneļu sistēma var nodrošināt vismaz divreiz zemākas enerģijas ražošanas izmaksas – ap 40 līdz 45 eiro megavatstundā, turklāt to uzturēšana ir daudz lētāka.