Zelts ir pateicīgs materiāls, jo tas ir ļoti izturīgs – nerūsē, ir viegli veidojams, vada siltumu un elektrību. Pateicoties šīm īpašībām, zelta pielietošanas veidi ir ļoti dažādi – tas tiek izmantots ne tikai kā valūta un juvelierizstrādājumu nozarē, bet arī ražošanā.
Pastāv vairāki veidi, kā var investēt zeltā, piemēram, pirkt fiziskus zelta stieņus, iegādāties zelta monētas, pirkt fondu jeb ETF daļas, kuru vērtība ir atkarīga no zelta, vai kļūt par akciju īpašnieku uzņēmumam, kas nodarbojas ar zelta ieguvi. Tāpat var pirkt tā dēvētos zelta nākotnes līgumus, t. i., slēgt vienošanos, kurā ietverta apņemšanās iegādāties izejvielu konkrētā laikā nākotnē par iepriekš noteiktu cenu.
dam ir savi plusi vai mīnusi. Piemēram, zelta stienis rada drošības sajūtu, jo tas eksistē fiziski, taču, ja pienāk krīze, cik viegli to būtu realizēt tirgū un par kādu cenu? Tāpat jārēķinās, ka zelta stieņu glabāšana ir saistīta ar izmaksām. Savukārt monētām, kas izlaistas mazā apjomā, ir papildu simboliska vērtība, taču ne visas monētas gūst kolekcionāru ievērību. Arī Latvijas Banka regulāri laiž klajā zelta un sudraba kolekcijas monētas, kuras iedzīvotāji var iegādāties, cerot uz to vērtības pieaugumu nākotnē.
Fondu daļas, akcijas un "nākotnes līgumi" ir salīdzinoši likvīdi finanšu instrumenti, tos ir viegli nopirkt un pārdot. Papildu risks ir saistīts ar konkrētā uzņēmuma sekmīgu darbību.
Vērtīgākie dārgakmeņi ir rubīns, dimants, safīrs un smaragds. Investīcijas dārgakmeņos var salīdzināt ar ieguldījumiem mākslas darbos, jo arī katrs dārgakmens ir unikāls, tādēļ tās ir piemērotas lietpratējiem un estētiem, jo šāds ieguldījums sniegs arī estētisko baudījumu. Minerālus vērtē pēc izmēra, slīpējuma un citiem parametriem, tomēr ne vienmēr ir vērts iegādāties visdārgākos. Tirgus dati liecina, ka mazvērtīgākiem dārgakmeņiem cena var pieaugt daudz būtiskāk un tos ir vienkāršāk realizēt tirgū.
Tomēr dārgakmeņu jomā ļoti jāuzmanās no viltojumiem, un dārgakmeņi jāiegādājas tikai pie droša pārdevēja, un vēlams, lai tiem ir laboratorijas sertifikāts.
Jārēķinās, ka arī dārgakmeņu vērtību ietekmē norises ekonomikā. Piemēram, dimanta cena samazinājās gan 2008. gada pasaules finanšu krīzes, gan Covid-19 pandēmijas laikā, tomēr, vērtējot ilgtermiņā, dārgakmeņu cena pieaug vidēji 5–8% gadā. Investīcijas dārgmetālos noteikti nav īstermiņa ieguldījums, minimālais laiks ir desmit gadu, vēlams – pat 15 vai 20 gadu.