Lai gan šogad ziema ir tikai nosaukums, gaišā laika daudzums ir tik nožēlojami mazs, ka šajos mēnešos neviens īpaši garos vienas dienas izbraucienos pa Latviju nedodas. Arī mēs pielāgojamies un dodamies tur, kur īsajā dienā ir iespēja maksimāli daudz laika pavadīt dabā, apvienojot to ar interesantām ēšanas vietām un arī kādu neparastāku izklaidi.
Vidzemes pusē mums nav nekādu ikdienas darīšanu vai radu, un pirmo – Ropažu –novadu tajā virzienā līdz šim neuztvērām kā tūrisma objektu. Kad atvērām karti, bijām pārsteigti, cik novads ir liels – no Baltezera līdz pat Kangaru kalniem un Rumbulai, turklāt pilns ar dabas takām. Šoreiz ceļā dodamies ar koplietošanas auto, jo vienam no šiem uzņēmumiem divu dienu nomas piedāvājums bija lētāks nekā degvielas liešana savā auto. Tas arī pierāda, ka atruna nedoties dabā, jo "redz, mums nav savas mašīnas", ir tikai atruna.
Caur paparžu motīviem
Sākam ar Dreiliņiem un Ulbroku. Plāns ir vienkāršs – kā parasti, stājamies visur, kur ir atzīme par apskates objektu – vai vismaz mums pašiem tas tāds šķiet. Kartē ir punkts Līgo parks, ar kuru tad arī sākam, vispirms gan aizlīgojot garām Ulbrokas muižai. Tā ar savām kolonnām izskatās ļoti varena, pat par spīti tam, ka to kāds uzņēmums ir nopircis un vienkārši tur ķīlā, neatjauno un nepārdod arī citiem. Te varētu radīt kaut ko unikāli skaistu un greznu, pilnīgi neticas, ka tik tuvu Rīgas robežai ir šāda pils. Tālāk lieliski var redzēt, kā attīstījušies Pierīgas jaunie privātmāju rajoni – ieliņas ir līkumainas, jo veidotas tad, kad mājas būvētas, kā nu katram šķitis interesantāk. Pa ceļam – ļoti daudz ratiņu, velosipēdu, suņu staidzinātāju un sestdienas rītu baudošu cilvēku. Pats Līgo parks, kā mums pastāsta, pie nosaukuma ticis arī paparžu daudzuma dēļ, bet kopumā tā ir brīvdabas estrāde ar daudziem lieliem akmeņiem apkārt, kuros iegravētas latvju zīmes.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 30. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60