Tapenāde. Olīvu pastēte, ko klasiski gatavo no olīvām, kaperiem, anšoviem un olīveļļas. Kad pirmoreiz uzziedīsiet to uz bagetes, šķitīs, ka nekad neko tik garšīgu neesat ēduši. Vēsturiski tapenādes gatavoja olīvu ražas vākšanas nobeigumā, tagad tās nopērkamas lielveikalos augu gadu. Taču visgaršīgākās ir nevis veikalos, bet ceļmalu tirgotavās pirktās. Šādas tirgotavas iekārtotas vienkāršos šķūņos vai nojumēs. Tapenādes ēd, uzziežot uz maizes vai krekeriem.
Vietējie augļi. Ja ceļosiet pa Provansu vasaras otrajā pusē, noteikti jānogaršo vietējie persiki, nektarīni, aprikozes, vīģes. Augustā ceļmalu tirgotavās visi augļi ir svaigi, smaržīgi un tik sulīgi, ka sula tek pār pirkstiem un zodu. Un oranžās melones – tik saldas un mīkstas! Tieši Provansā pirmo reizi mūžā redzēju melones, kam pielipusi zeme, un persikus ar pušumiem un buktēm, nevis tikai tos ideāli gludos, kādus pārdod lielveikalos. Esot Provansā vasarā, uz augļu plauktiem veikalos vairs pat negribas skatīties.
Lavandas saldējums. Provansa ir pazīstama ar saviem lavandu laukiem. No lavandām ražo ziepes, smaržas, maisiņus pret odiem un arī saldējumu. Vasaras vidū var baudīt lavandas ziedēšanu laukos un lavandas saldējumu desertā. Man personīgi ziedu lauki patīk labāk nekā lavandas garša saldējumā. Taču ir vērts pamēģināt. Tas atkarīgs no garšas gaumes.
Olīvas un pildīti mazie pipariņi. Provansā lielākā daļa olīvu ir paredzētas eļļas spiešanai, taču vietējos tirdziņos (turpat, kur tapenādes) var nopirkt arī olīvas dažādās marinādēs. Tik garšīgas nekad nebiju ēdusi! Veikalos tādas nav redzētas. Un vēl tur ir dabūjami mazie, asie pipariņi, kas pildīti ar kazas vai svaigo sieru vai tunci, vai citiem pildījumiem.
Marseļas tirgi. Tūristu ceļvežos kā populārākais minēts Marseļas zivju tirgus. Kad mēs tajā ieradāmies (pēc pulksten 12), tirgošanās jau gāja uz beigām. Bija palikušas tikai dažas zivtiņas, bet tik un tā bija jauki vērot, kā cilvēki par tām kaulējas. Un tad vēl skaistais skats uz ostu!
Toties otrs tirdziņš dažus kvartālus no vecās ostas pilnā sparā darbojās vēl arī piecos pēcpusdienā. Tajā tirgojās un iepirkās ziemeļafrikāņi un imigranti no Tuvajiem Austrumiem. Lai gan tirgus atrodas pašā Marseļas centrā, pirmais iespaids bija, ka esi nonācis Austrumu tirgū. Kad vairs nepievērsu uzmanību drūmajiem tipiem, kuri pie sevis kaut ko murmināja par cigaretēm, burtiski apreibu no neredzētās augļu un dārzeņu pārpilnības, ko afrikāņu sievietes prasmīgi un pārliecinoši lika savos iepirkumu grozos.
Nogaršošanai uz vietas lielākā daļa no tiem nederēja, jo tie bija mājās gatavojami, drīzāk izpētīšanai, lai vēlāk izlasītu un saprastu, kā tos ēd. Bez augļiem un dārzeņiem šajā tirgū var nopirkt marokāņu maizi, halal gaļu un daudzus citus Provansas gardumus.