Reģiona vīna pagrabos top izcilie un vīnmīļu iecienītie Barolo un Barbaresco vīni. Pjemontas centru – reiz Itālijas galvaspilsētas godā pabijušo Turīnu – nu var droši dēvēt par šokolādes galvaspilsētu. Izteikti sezonālā virtuve iepriecinās gan rūdītus gaļēdājus, gan tos, kuri vienkārši nevēlas sēdēt uz picu diētas. Tagad, kad Latvijā kļūst rudenīgi skumji, Pjemontā ir ražas, arī balto trifeļu ievākšanas apogejs ar atbilstošu svinēšanu piedevā. Un atšķirībā kaut vai no Toskānas tur joprojām nespieto tūristu bari.
Pjemontā dzīve grozās ap ēdienu un vīnu, taču viņu gastrocentriskums nedzen kompleksos, pat ja neko daudz no virtuves un vīna nezināt. Ēdieni nav samocīti, gatavošana neprasa pārcilvēciskas pūles. Tāpēc šķiet, ka tur lieliski gatavo visi. Dara to viņi ar nesatricināmu pārliecību, ka rezultāts ir izcils. Vakariņojot kopā ar pjemontiešiem, ne reizes neredzēju gatavotāju, kurš nodurtu galvu taisnotos. Gluži pretēji – pavārs vienmēr apgalvoja: vai nav lieliska pasta, izcila gaļa!? Vienkāršs ir arī ēšanas process: pietiek ar dakšiņu vai karoti un maizes gabalu, ar kuru šķīvi iztukšot līdz pēdējai pilītei.
Ar vīniem ir līdzīgi. Ierēdnis vai celtnieks – ikviens par tiem kaut ko zina. Vienmēr, atverot pudeli, paošņā korķi, allaž pagaršo, pirms salej glāzēs citiem, vienmēr baltvīnu dzer tikai aukstu utt. Taču kopumā tās attiecības ir tikpat vienkāršas kā mums ar alu. Draugi atnes kasti, nevis vienu pudeli. Lielākā cieņā esošo sarkanvīnu (no tā galva sāpot mazāk nekā no baltvīna) dzer pirms, pēc un ēšanas laikā, proti, kad sagribas, un neapgrūtina sevi ar pareizas formas glāzēm. Vitello tonnato ir absolūtais Pjemontas favorīts. Vārīta, plānās šķēlēs sagriezta teļa gaļa ar majonēzei līdzīgu mērci, kurai pievienots tuncis. Tas ietilpst tradicionālās reģiona antipastas listē, taču karstā dienā bez sirdsapziņas pārmetumiem apēdams arī kā galvenais ēdiens.
Vēl viens ēdiens, ko noteikti iesaku nogaršot, ir tajarin – tā ir svaigā pasta ar olām. Pēc formas atgādina tagliatelli, tikai ir nedaudz smalkāka. Pjemontā to gatavo arī mājās. Tajarin labi garšo komplektācijās, piemēram, ar baltajām trifelēm un sviestu vai ķiplokiem, sviestu un salviju.
Savukārt tasīte bicerin ir Turīnas apskates obligātais minimums. Saldo kafijas dzērienu pasniedz caurspīdīgās glāzēs, lai godam varētu apbrīnot tā sastāvdaļas – izkausētas šokolādes slāni, tad espreso devu virs tā un uzputota krējuma cepuri augšpusē. Absolūtai bicerin ekstāzei jāuzmeklē Al Bicerin Cafe, kur tas baudāms jau pārsimt gadu.
Vēl jānogaršo carne cruda. Tas ir jēlas teļa gaļas karpačo (citviet gaļu pasniedz smalki sakapātu), kas apslacīts ar citrona-eļļas mērci un pārkaisīts ar parmezānu.