Viņš ir ļoti līdzīgs jūsu Raimondam Paulam – par Igaunijas Aviācijas muzeja dibinātāju Mati Meosu saka mūsu ceļojuma gide Ellena Eigi, kura atsauc atmiņā dziesmiņu par zilajiem liniem. Mati Meoss Tartu apriņķī ir savācis iespaidīgu kolekciju – sākot no vairākiem simtiem lidmašīnu modelīšu līdz pat īstai pasažieru lidmašīnai Tu-134A un citiem eksponātiem. Jo lielāks puika, jo lielākas rotaļlietas – mūs sagaida viņa sieva Anu, kura tik izteiksmīgi runā igauņu valodā, ka viss kļūst saprotams vēl pirms tulkošanas. Starp citu, helikopters Mi-2 dzīvē ir ļoti līdzīgs Laimas Vaikules sunim.
Tie, kuriem ir tuvāka ūdens stihija, var doties izbraucienā ar vikingu kuģi Turm pa Emajegi upi Tartu. Mūs sagaida tā kapteinis Tomass Okss, ģērbies sarkanās kombinezona biksēs un baltzili svītrotā kreklā bez piedurknēm. Brrr! Kā viņam nav auksti? Izrādās, ir. Viņš nodemonstrē savus galvenos mārketinga ieročus – muskuļus – un uzvelk ko siltāku. Pāri upei ir noliecies Arkas tilts, kura pusmetru platais loks gadu no gada izaicina drosmīgākos studentus, taču mūsdienās tā ir iespēja nonākt policijas uzmanības lokā.
Zemeņu ēdāju izpriecas
Mūsu gide Tartu Rātslaukumā pieiet pie milzīga dzeltena loga uz kājas, nedaudz to piekoriģē un iefokusē Šķībo namu, kurā atrodas Tartu Mākslas muzejs. "Tautas valodā to dēvē par Tartu Pizas torni," viņa atklāj. Šī vieta ir iekļauta maršrutā Dzīve uz divu pasauļu robežas, kas aicina tuvāk iepazīt Dienvidigaunijas reģionu, ar National Geographic spilgto rāmi "ierāmējot" atklāšanas cienīgas vietas kultūras un vēstures mīļotājiem. Diemžēl šogad Tartu nenotiks modernās mākslas festivāls Art ist kuku nu ut, ko brīvi varētu tulkot kā Māksla ir kukū, nu un, jo nācies to atcelt.
Netālu no Tartu atrodas ekstrēmo piedzīvojumu parks Rahinge. Tajā ir ierīkots Baltijas valstīs lielākais sniegadēļu un slēpju nobraucienu vasaras treniņu kalns, kura nobrauciens beidzas ar piezemēšanos ezerā. "Kad ledus ir tik biezs, ka to vairs nevar salauzt, tad sezona ir beigusies," pajoko parka pārstāvis Rinaldo. Caur dzelteniem futbola vārtiem var ieraudzīt puslodes konstrukciju, kas kļūs par vietējo kultūras centru. Uz šejieni ir vērts atbraukt jau šo sestdien, 13. septembrī, kad uz lielā ekrāna tiks demonstrēta dokumentālā filma Samsara.
Viljandi var sarīkot betona zemeņu fotomedības, tās, lielas un sarkanas, ir izvietotas pa visu pilsētu. Tā ir atsauce uz Paula Kondases gleznu Zemeņu ēdāji. Iespējams, kādu ogu izdosies atrast arī kafejnīcā Fellin, kur var ļoti garšīgi paēst. Šogad tā ir iekļuvusi piecdesmit labāko Igaunijas restorānu vidū. "Šis gads ir labs ģeogrāfiskās ekspansijas ziņā – daudzi sarakstā iekļautie restorāni atrodas ārpus Tallinas," raksta www.flavoursofestonia.com. Interneta vietnē akcentēts, ka topā ir tikušas Viljandi un Hāpsalu, kas iepriekš nekad nav bijušas mājas kādam no labākajiem Igaunijas restorāniem.
Bites un latvieši
"Mēs nebijām gatavi divām lietām – bija ļoti daudz bišu un ļoti daudz latviešu," atzīst Lotes zemes mārketinga direktors Jorgens Sumins. Pēc viņa aprēķiniem, pirmajā darbības mēnesī 45% no visiem atrakciju parka apmeklētājiem ir bijuši cilvēki no Latvijas, kuri igaunieti Loti iemīlējuši ne mazāk kā savus varoņus. Kā vienu no viņas popularitātes iemesliem latviešu vidū mārketinga speciālists min Renāra Kaupera faktoru – mūziķis komponējis un ieskaņojis dziesmas abām pilnmetrāžas animācijas filmām Lote no Izgudrotāju ciema un Lote un Mēnessakmens noslēpums.
"Mierīgi, mierīgi, mierīgi un lēni, tagad lēnā dziesma skan, nesteigsimies, zēni, lēni jau iet, bet kur mums skriet, mēs pēc dabas rāmi," skaņdarbā Pingvīnu dziesma dziedātājs ļoti koncentrēti iemūžinājis pārdomas par mūsu ziemeļu kaimiņiem. Šovasar atklātā atrakciju parka pārstāvis akcentē, ka atšķirībā no latviešiem somi ir bijuši kūtri tā apmeklētāji. "Viņiem ir trollīši Mumini," par rakstnieces Tūves Jānsones varoņiem teic viņu – bez viena burta – uzvārda brālis Jorgens Sumins.
"Lote ir jautra un zinātkāra suņu meitene – nedaudz puiciski bezrūpīga un traki drosmīga, taču vienlaikus arī maiga un jūtīga," igauņu autoru Heiki Ernitsa un Janno Peldmas radīto tēlu raksturo Lotes zemes veidotāji. Viņa skraida apkārt īsā, īsā kleitiņā un brūnās zeķbiksēs. Cerams, pēc gadiem par viņu neatklāsies šokējoša patiesība, kāda augusta beigās satricināja visu pasauli, – japāņu popkultūras ikona Hello Kitty nav kaķis! Viņa, izrādās, ir meitenīte. "Viņa staigā un sēž kā divkājains radījums," laikraksts Los Angeles Times citēja Havaju Universitātes antropoloģi Kristīnu R. Jano.
Jūra aiz loga
"Visu laiku vajag uzmazgāt grīdu," teic Lotes mamma Anna, kura par ciemiņu daudzumu nesūdzas un – kā runā – cep visgaršīgākās pankūkas ciemā. Savu meitu viņa salīdzina ar Volfganga Amadeja Mocarta operas Figaro kāzas titulvaroni: "Nekad nav mājās!" Kopumā šajā atrakciju parkā ikdienas strādā ap simt cilvēkiem, kuriem tas ir sezonas darbs. Lotes mammas atveidotāja Tina atklāj, ka viņa šajā ziemā kļūs par vecmāmiņu uz pilnu slodzi. Istabiņā pie Annas ienāk Oskars, kurš ir labākais izgudrotājs ciemā. Viņš ir arī foršs un saprotošs tētis, kura lomā ir iejuties celtnieks Andruss.
Lotes zemē tiek piedāvātas vairāk nekā simt atrakciju, par kurām bērni sajūsmā spiedz, savukārt viņu mātes piedzīvo satraukuma pilnus mirkļus. Kur ir māsiņa? Kur ir brālītis? Ne estētisko, ne arī izturības pārbaudījumu nav izturējusi Lotes lidošanas mašīna – ēkai, kuras jumta daļa izskatās pēc dinozaura olām, ir salūzusi grīda. Augusta beigās parks aizvēra durvis, lai ar pilnu jaudu sāktu darboties nākamajā gadā, – būs laiks novērst visas nepilnības. Mārketinga direktors norāda, ka nākamajā gadā Lote, Bruno un Alberts jau runās latviski.
"Tur ir jūra," loga virzienā rāda Anna. "Kas šeit bija iepriekš?" – "Arī bija jūra." Iepriekš šajā teritorijā ir atradusies raķešu bāze. Lai to pārveidotu par bērnu izpriecu vietu, ieguldīti 7,8 miljoni eiro. Lotes zeme atrodas astoņu kilometru attālumā no Pērnavas, pa kuru mēs dodamies ekskursijā ar kickbikes jeb lielriteņu "samokatiem". Savukārt caur dzeltenu šūpoļu rāmi paveras skats uz pludmali, kas tagad atgādina smilšukasti, kurā pamestas bērnu rotaļlietas. Šajā laikā vislabāk ir nodoties spa baudām vai arī pamazām vērst savu skatienu Igaunijas ziemas galvaspilsētas Otepē virzienā.