Dodoties uz Austrijas federālās zemes Karintijas galvaspilsētu Klāgenfurti, iepriekš zināju tikai to, ka šo vietu ceļotāji ir iecienījuši izklaižu un atpūtas parka Minimundus dēļ, taču tas nav viss. Izklaidējoties Minimundus, kas atrodas Verterezera krastā, cilvēkiem rodas maldinoša ilūzija, ka visu pasauli iespējams apgūt un izpētīt vienā dienā vai pat dažās stundās, turpretim, ciemojoties sestajā lielākajā Austrijas pilsētā, šķiet, ka tieši šeit uzrakstīta nozīmīga lappuse Eiropas vēsturē.
Hērakla pieveiktais terorists
Kad nokļuvām Klāgenfurtē, mūs nežēlīgi karsēja saule, tāpēc pirmā doma bija paslēpties zem saulessarga kādā no neskaitāmajām āra kafejnīcām. Tas arī izdevās Vecajā laukumā netālu no Klāgenfurtes vecā rātsnama, kas ievērojams ar renesanses laikmeta XVII gadsimta portālu. Stāstot par šo vietu, vārds "vecs" jāuzsver īpaši, jo turpat vecpilsētā atrodas arī Jaunais laukums, kurā no 1593. gada sev mājvietu radis milzu pūķis – tas pats, kas redzams Klāgenfurtes ģerbonī.
Bērniem strūklaka ar pūķi sagādā īpašu prieku un jautrību, taču arī pieaugušajiem nezvēra atveids spēj izvilināt smaidu. Vietējie zina stāstīt teiku, ka pūķis mitis netālu purvā un ik pa laikam aprijis pa kādam apkārtējo ciemu iedzīvotājam. Teroristu nogalināt izdevies Hēraklam, taču bijis jālieto viltus. Lai to paveiktu, ticis uzbūvēts īpašs tornis, kura galā kā ēsma pieķēdēts trekns vērsis, savukārt ķēdes galā vēl bijis liels āķis. Kad pūķis izlīdis no purva, lai aprītu vērsi, tas sapinies ķēdē un ticis nogalināts.
Vecajā laukumā acis priecē gan greznas baroka namu fasādes, gan pavisam vienkārši bīdermeijera stila nami. Par to, ka atrodamies pašos Austrijas dienvidos, liecina palmas visās vecpilsētas gājēju ieliņās. Tas nav brīnums, jo Klāgenfurtē ir vismaigākās ziemas valstī, turklāt vējainu dienu šeit ir maz.
Ciemos pie izcilībām
Liels bija mans pārsteigums, kad izgāju no stacijas ēkas un, pārejot pāri ielai, nonācu pie nama, kurā dzimis slavenais austriešu rakstnieks modernists Roberts Mūzils. Latviešu lasītājam, šķiet, pazīstamākais varētu būt Mūzila stāstu krājums Trīs sievietes, kas tikai nesen izdots latviešu valodā. Vispopulārākais šī rakstnieka darbs ir viņa nepabeigtais filozofiskais romāns Cilvēks bez īpašībām.
Viņa dzimtajās mājās iekārtots literatūras muzejs, kurā aplūkojamas pastāvīgās ekspozīcijas, kas veltītas triju austriešu rakstnieku – Roberta Mūzila, Kristīnes Lavantas un Ingeborgas Bahmanes – dzīvei un daiļradei. Trīsstāvu namā interesenti var apskatīt viņu fotogrāfijas, dokumentus, manuskriptus un bibliotēku.
Ja sirdij tuvāka ir klasiskā mūzika, varat apmeklēt komponista Gustava Mālera namiņu Maiernigā, Verterezera austrumu krastā, kur viņš, komponēdams savus slavenākos darbus, pavadījis vairākas vasaras. Gustava Mālera muzejs neatrodas Klāgenfurtes centrā, bet desmit minūšu gājiena attālumā no tā.
Izklaižu nams pārtop teātrī
Vislielāko iespaidu atstāja Klāgenfurtes pilsētas teātra (Jubiläumsstadttheater) ēka ar ļoti krāšņo, savdabīgo fasādi. Mūsdienās teātrī galvenokārt uzved operas, operetes un mūziklus. Par to, ka mūzas Klāgenfurtē īpaši iecienījušas tieši šo vietu, šaubu nav, jo teātris te atrodas kopš 1737. gada. Iepriekš šai vietā bijis aristokrātu izklaižu nams. Tā kā smalko aprindu ļaudīm ar saviesīgajiem vakariem un ballēšanos nav bijis gana, sākuši rīkot arī teātra izrādes, līdz radusies doma ēku pārbūvēt par teātri. Izklaižu namā pārsvarā uzstājušies itāļu mākslinieki, kuri, ceļojot no Venēcijas uz Vīni, Klāgenfurtē iebraukuši atpūsties un atjaunot spēkus.
Mūsdienu Klāgenfurtes pilsētas teātra pamatakmens likts 1908. gadā. Divus gadus vēlāk – 1910. gada 22. septembrī – par godu ķeizara Franča Jozefa I valdīšanas 60. gadadienai to nodēvēja par Ķeizara Franča Jozefa I Jubilejas teātri.
Mākslas un zinātnes bagātība
Karintijas galvaspilsētai ir ko piedāvāt arī ceļotājiem, kurus vairāk par skatuves mākslu interesē vēsture un muzeji. Ievērojamākais ir Rudolfinum – lielākais muzejs gan pilsētā, gan federālajā zemē, kurā atrodas arī Karintijas bibliotēka un izdevniecība. Šeit eksponēti arheoloģiskie izrakumi, mākslas un vēstures priekšmeti, kā arī botānikas, zooloģijas, ģeoloģijas un mineraloģijas izstādes un plašs mūzikas instrumentu klāsts.
Vēl varu ieteikt apmeklēt Klāgenfurtes kalnrūpniecības muzeju, kurā daudz uzzināms par Karintijas kalnrūpniecības attīstību. Muzejā, kas atrodas 500 metru garā horizontālā ejā, skatāmi dažādi minerāli un cēlmetāli, kā arī monētu kaltuves iekārta. Otrajā pasaules karā šo eju izmantoja par patvertni gaisa uzlidojumos, pēc tam – līdz 1953. gadam – par mājvietu Klāgenfurtes radio stacijai.
Glezniecības cienītājiem noteikti jāaiziet uz Klāgenfurtes pilsētas galeriju, kurā no tās atvēršanas brīža 1996. gadā notikušas visā pasaulē atzītu mākslinieku – Gustava Klimta un viņa mācekļa Egona Šīles, Oskara Kokoškas, Džordžo Morandi, Laionela Feiningera, Paula Klē un citu autoru – izstādes. Savukārt Karintijas federālās zemes sakrālās mākslas dārgumi no viduslaikiem līdz pat XVIII gadsimtam skatāmi Diacēzes muzejā, kas atrodas blakus Domam un ir vienīgais šāda veida muzejs Austrijā.
Kara rētas pilsētas vēsturē
Karintijas galvaspilsētas nedaudz savādais nosaukums vācu valodā ienācis no slovēņu valodas, un tas tulkojams kā "vieta pie ūdens". Par to nav jābrīnās, jo gadsimtiem ilgi šī teritorija piederējusi slovēņiem, līdz 1335. gadā pārgājusi Hābsburgu dinastijas īpašumā. Vieta pie ūdens – ar to ir domāts nevis Verterezers, bet gan Glanas upe.
Klāgenfurte strauji attīstījās līdz brīdim, kad sākās Pirmais pasaules karš, kuru Austroungārijas impērija zaudēja. Karam beidzoties, pilsētu iekļāva Austrijas teritorijā, savukārt pārējo Karintijas teritoriju sadalīja starp Itāliju un toreizējo Dienvidslāviju.
Jau pēc pavisam neilga laika – 1938. gada 12. martā – notika Austrijas pievienošana (anšluss) Vācijai. Otrā pasaules kara beigās ASV gaisa karaflote Klāgenfurti pakļāva bombardēšanai. Uz Karintijas galvaspilsētu tika nomests 2000 tonnas bumbu, un līdz pat okupācijas beigām 1955. gadā Klāgenfurte atradās britu okupācijas zonā. Jāpiebilst gan, ka tūlīt pēc kara pilsētas saimniecība sāka strauji attīstīties.
Mūsdienās Klāgenfurtē atrodas Kartintijas federālās zemes vadība, Alpu–Adrijas Universitāte (Alpen-Adria Universität), starptautiskā lidosta, kā arī daudz citu institūciju un uzņēmumu.