Līdz šim dabas skaitīšanā apsekotajās teritorijās kvalitātes mērķus sasnieguši vien 52% ezeru biotopu un 38% upju biotopu. Lauma ir pārliecināta, ka ūdeņu kvalitāte ir atkarīga gan no katra paša, gan visu kopīgās attieksmes un rīcības.
Ko nozīmē būt saldūdeņu biotopu ekspertei?
Atceros, ka skolas laikā vēlējos būt veterināre, pēc tam – ainavu arhitekte. Taču studiju virzienu izvēlējos vidusskolā. Mani interesēja daba. Sākumā biju plānojusi studēt bioloģiju, taču vides zinātne šķita plašāka joma, un tā izrādījās īstā. Ūdeņu lauciņā nonācu, pateicoties praktiskajam darbam, kad bija jāvērtē upes kvalitāte pēc ūdensaugiem. Aizrāvos un izvēlējos par to rakstīt maģistra darbu. Tolaik Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs meklēja ekspertu ūdensaugu monitoringam Lietuvā, bet pirms diviem gadiem piepulcējos dabas skaitīšanas komandai kā saldūdeņu biotopu eksperte kontroliere.
Darba gads man dalās divos blokos – ir kamerālais darbs rudens, ziemas un pavasara sezonā un darbs dabā vasarā. Uz mana darbagalda nonāk dati par visiem Latvijas ūdeņiem. Izskatu aizpildītās biotopu inventarizācijas anketas, salīdzinu ar kartogrāfisko materiālu un datubāzēm. Savukārt vasarā veicu upju un ezeru apsekojumu dabā, pārbaudot gan izlases veidā atlasītos objektus, gan problēmgadījumus.
Kā notiek apsekošana ūdeņos?
Ezerus un lielās upes apseko ar laivu, savukārt mazās un vidēji lielās upes apseko, izbrienot kājām. Katrā objektā nosakām biotopa veidu, kvalitāti, ūdensaugu sugu sastāvu un sastopamību, vides faktorus, piemēram, grunts sastāvu, ūdens krāsu, ja uz vietas iespējams novērtēt – arī problēmas un ietekmes. Tas viss tiek sarakstīts biotopu inventarizācijas anketā.
Lai saprastu, kas aug upē vai ezerā, augi sākumā jāievāc. Ir trīs lielas ūdensaugu grupas – virsūdens augi, piemēram, niedres, peldlapu augi, piemēram, lēpes, un iegrimušie augi, piemēram, glīvenes. Iegrimušie augi var sasniegt pat 10 metru dziļumu. Tam izmantojam grābekli un «kaķi» jeb garā auklā iesietu skrāpi. Ar izvelkamo grābekli var darboties līdz četru metru dziļumam, savukārt dziļumā izmantojam "kaķi". Grābeklis ir arī neatsverams palīgs upēs gultnes pārbaudīšanai, jo upes ir ļoti mānīgās, vietām seklas un smilšainas, bet vietām jau dūņas līdz dibenam.
Kas cilvēkam jāzina par ūdeņu kvalitāti?
Viss uz zemes ir vienota sistēma, un ikviena darbība ietekmē pārējo. Tas attiecas arī uz ūdeņiem. Upju un ezeru kvalitāte ir atkarīga no saimnieciskās darbības veida un intensitātes to sateces baseinā. Cilvēks ar savu darbību var labvēlīgi vai nelabvēlīgi ietekmēt ikvienu saldūdeņu biotopu, kaut vai to tieši neredzam un neapzināmies. Būtībā it viss, ko darām gan mājās, gan pie dabas, gan tas, ko dara pašvaldības, rūpnīcas, uzņēmumi, ietekmē ūdeņu stāvokli.
Jā, Latvija ir ūdeņiem bagāta zeme. Upju kopgarums ir gandrīz 40 000 kilometru, ezeru skaits – vairāk nekā 2000. Taču kvalitāte Latvijas saldūdeņos pieklibo. Līdz šim pārbaudītajās teritorijās kvalitātes mērķus sasnieguši vien 52% ezeru biotopu un 38% upju biotopu. Aptuveni trešā daļa no Latvijas upju kopgaruma tikusi iztaisnota, padziļināta, pārveidota ar grāvjiem, kas vispār neatbilst īpaši aizsargājamam ES nozīmes biotopam.
Labvēlīgs saldūdeņu biotopu aizsardzības stāvoklis atbilstoši Biotopu direktīvai vai laba ekoloģiskā kvalitāte atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvai nav tikai abstrakts jēdziens vai formālas prasības. Tas ir tāds ezeru stāvoklis, kādā to vēlamies redzēt ikviens no mums. Upe un ezers labā kvalitātē spēj nodrošināt ne tikai rekreāciju, bet arī resursu mājsaimniecībā un ražošanā, dzīvesvietu un migrācijas koridorus, pašattīrīšanos, klimata un plūdu regulēšanu.
Ko aicini mainīt sabiedrības rīcībā, lai uzlabotu ūdeņu kvalitāti?
Pie ūdeņiem jāatpūšas atbildīgi: nevajag tur ne mazgāties pašam, ne mazgāt savu suni vai mašīnu, ne arī atstāt ūdeņos savus vielmaiņas galaproduktus. Neveido upes vai ezera aizsargjoslā komposta kaudzes vai sausās tualetes. Jāpārdomā savi paradumi virtuvē un vannas istabā, jāpārskata izmantotie mazgāšanas līdzekļi. Ja mājās nav centralizētās kanalizācijas sistēmas, jādomā par individuālo kolektoru uzstādīšanu.
Kā motivēt sabiedrību līdzdarboties vides, arī ūdeņu, sakopšanā?
Jāsaprot, ka ir lietas, ko varam un ko nevaram paši ietekmēt. Ūdeņu apsaimniekošanā patiešām milzīga nozīme ir integrētai pieejai un sadarbībai blakus esošo saimniecību, pašvaldību un novadu līmenī, jo tikai tādā veidā var panākt ievērojamus uzlabojumus, un arī nopietni risinājumi ūdeņu kvalitātes jautājumos ir veicami augstākā līmenī, piemēram, laba lauksaimniecības prakse, videi draudzīga meliorācija, efektīvas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, spēcīgāka vides izglītība, dabas aizsardzības izvirzīšana par augstāku prioritāti. Šīs minētās lietas viens pats cilvēks nevar ietekmēt.