Latvijā mitrus zālājus apdzīvo vairākas putnu sugas, taču starp viņām melodiskākā balss pieder tieši pļavu tilbītei (Tringa totanus). Parasti tas ir divdaļīgs vai trīsdaļīgs svilpiens, melodiskāks nekā citām sugas māsām. Šogad pļavu tilbītei Latvijas Ornitoloģijas biedrība piešķīrusi arī Gada putna titulu, jo agrāk piemērotās vietās samērā bieži sastopamajām pļavu tilbītēm Eiropā izdzīvošana ir apdraudēta. Arī Latvijā pļavu tilbīšu skaits pēdējos gadu desmitos ir strauji samazinājies.
Pelēkbrūns bridējputns
Lai arī nepieredzējušam putnu vērotājam visas tilbītes pirmajā brīdī varētu šķist vienādas – visām samērā garas kājas un knābis, tomēr tā nav. Tieši pļavu tilbītei ir raksturīgas sarkanas kājas un oranžīgi sarkans knābis ar melnīgsnēju galu. Pļavu tilbīte ir vidēji liels pelēkbrūns bridējputns, kuram rudeņos vizuāli vislīdzīgākā ir tumšā tilbīte, taču tā Latvijā neligzdo. Pļavu tilbīti lidojumā viegli var pazīt arī pēc baltām spārnu svītrām, kā nav citām tilbītēm. Riesta laikā pļavu tilbītei apspalvojums kļūst raibi brūns, un pavēdere ir nedaudz gaišāka nekā mugura.
Kā jau bridējputnam pienākas, pļavu tilbīte barojas, bradājot pa seklūdeni un meklējot nelielus bezmugurkaulniekus, savukārt ligzdo ganībās un pļavās, taču ne kurā katrā. Zālājā vai tā tuvumā obligāti jābūt slapjām vietām, kur bradāt un meklēt barību. Tās var būt gan lēzenas ūdenskrātuvju malas, gan slapjas ieplakas pašā zālājā.
Ligzdošanas vietu trūkums
Ligzdošanas vietas nedrīkst būt ar augstu veģetāciju, jo garā zālē tilbīte var nepamanīt ienaidnieka tuvošanos, tāpēc vispiemērotākās ir ganības. Pateicoties lopiem, kas zāli noēd nevienmērīgi, ganībās sastopama daudzveidīga un nevienmērīga zāle, turpretim pļautiem zālājiem parasti ir vienmērīgs zāles augstums, jo tā visa tiek nopļauta vienā laikā un līdz ar to ataug visā pļavā vienmērīgi.
Tieši piemērotu ligzdošanas vietu trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pēdējos gados pļavu tilbīšu skaits sarucis vairākus simtus reižu.
|Kādreiz padomju laikos, braukājot pa Latvijas laukiem, pļavas, kurās ganās brūnas govis, bija bieža parādība. Daļā no tām bija arī mitras ieplakas vai tās atradās upmalā vai ezermalā, kas ir piemērotas bridējputniem, tajā skaitā pļavu tilbītēm. 90. gados, mainoties lauksaimniecībai, lopu skaits saruka, daudzi zālāji tika pamesti, ļaujot tiem aizaugt ar krūmiem, vai arī ganības tika pārveidotas par aramzemi. Arī mūsdienās lopkopība vairs nav tāda, kāda bija agrāk. Šobrīd ir industriālas fermas, lopi ganībās netiek vesti, tādēļ strauji samazinājušās piemērotas ligzdošanas vietas tilbītēm, kas arī ir par iemeslu, kādēļ to skaits turpina sarukt," skaidro ornitologs, LU Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadītājs, Dr. biol. Ainārs Auniņš.
Šobrīd Latvijā palikuši tikai 200–500 pļavu tilbīšu pāri. "Pļavu tilbīšu skaits Latvijā ir krietni sarucis. Piemēram, līdz pagājušā gadsimta 60. gadiem Kaņierī bija nolaists ūdens līmenis, līdz ar to tur bija daudz zemu, mitru palienu. Vietējie Lapmežciema iedzīvotāji ezermalā ganīja lopus. Pēc tā laika ornitologu novērojumiem, Kaņiera piekrastē vien tolaik ligzdoja 150–300 tilbīšu pāri. Tagad līdzīgs skaitlis ir par visu Latviju," stāsta A. Auniņš.
Prot svilpot melodiski
Aprīļa beigās un maija sākumā pļavu tilbītes sāk ligzdot. Gadā ir viens perējums. Pļavu tilbītes ligzdo vai nu izkliedētās kolonijās, vai pāris piemeklē vientuļu vietu. Svarīgi, lai ligzdošanas vieta atrastos samērā netālu no ūdens. Pļavu tilbīšu ligzda ir neliela iedobe zemē, kas izklāta ar sausu zāli, bet no blakus augošās zāles tilbītes veido jumtu, noliecot zāli pāri ligzdai. Jaunie putni sāk lidot 27–35 dienu vecumā.
"Svarīgi, lai ligzda ir nomaskēta, taču zāle nedrīkst būt pārāk gara. Vispiemērotākā ir 15–20 cm gara. Vienā dējumā ir četras olas. Maijs arī ir tas mēnesis, kad pļavu tilbītes savās ligzdošanas vietās ir visvairāk pamanāmas un dzirdami to melodiskie divdaļīgie vai trīsdaļīgie svilpieni, jo tās uztraucas un cenšas aizsargāt savas ligzdas un pēcnācējus no nevēlamiem ienaidniekiem. Pļavu tilbīšu mazuļi ir ligzdbēgļi. Tas nozīmē, ka pēc izšķilšanās tie mazāk par diennakti pavada ligzdā un tad seko līdzi vecākiem uz tuvāko ūdensmalu, kas ir piemērota barošanās vieta. Tur tad arī pavada visu laiku, kamēr pieaug un ir spējīgi lidot," saka A. Auniņš.
Drošība pirmajā vietā
Šogad vasara mūs nav apdalījusi ar saulainām dienām. Kā karsts laiks var ietekmēt pļavu tilbīšu mazuļus? "Karstā vasara var ietekmēt tā, ka mazās ūdens lāmiņas ganībās, kas citus gadus būtu ilgi kalpojušas par barības vietu, var būt izžuvušas. Sausā pļavā putni ne paši var paēst, ne mazuļus nodrošināt ar pārtiku. Tādēļ pļavu tilbītēm grūts uzdevums atrast jaunu barošanās vietu. Ja pļavai tuvumā ir upe vai ezers, tad tas var nozīmēt dažādu apdraudējumu pilnu gājienu, lai atrastu piemērotu mājvietu mazuļu drošībai," teic A. Auniņš.
Ligzdas drošība ir ļoti svarīga, jo īpaši uz zemes ligzdojošiem putniem.
Tos apdraud ne tikai olēdāji putni, visbiežāk dažādi vārnu dzimtas putni, bet arī zīdītāji – lapsas, jenotsuņi u. c. Pļavu tilbītes aktīvi aizsargā savu ligzdu, jebkuru nelūgto viesi mēģinot aizdzīt. Padzīšana ir efektīvāka, ja tajā piedalās ne tikai viens vai abi pāra putni, bet lielāks skaits, arī citu sugu putni. Pļavu tilbīte ir gājputns un ziemo mitrājos un ūdeņu piekrastē Dienvideiropā un tālāk uz dienvidiem.
Der zināt!
Tilbītes ir sloku dzimtas tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas. Tās galvenokārt izplatītas ziemeļu puslodes mērenajā joslā.
Latvijā sastopamas astoņas tilbīšu sugas: pļavu tilbīte, tumšā tilbīte, purva tilbīte, lielā tilbīte, meža tilbīte, upes tilbīte, pelēkā tilbīte un dīķa tilbīte.
LOB aicina cilvēkus ziņot par novērotiem šīs sugas putniem, rakstot portālam Dabasdati.lv, lai apzinātu šī putna izplatību Latvijā.
Gada putna akcijas ietvaros šogad notiek fotokonkurss Pļavu putni, kurā aicināti piedalīties LOB biedri, iesniedzot darbus līdz 1. novembrim. Par LOB biedru var kļūt ikviens interesents, aizpildot anketu biedrības mājaslapā un samaksājot biedra naudu.
Gada putna akciju LOB rīko jau 23. reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015), dižraibais dzenis (2016) un dzeltenā cielava (2017).