1. jūlijā Latvijā spēkā stājies dabas resursu nodoklis tekstilam. Vienlaikus darboties sākusi arī tekstila ražotāju atbildības sistēma uzņēmumiem, kas Latvijas teritorijā pārdod vai savai saimnieciskajai darbībai izmanto tekstilizstrādājumus. Diena skaidro, ko tas nozīmē un kā izvairīties no riskiem, ka ilgtspējīga saimniekošana notiek tikai "uz papīra".
Mudinās uz ilgtspēju
Lai veicinātu resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, uzņēmumiem, kuri importē vai tirgo ražotus tekstilizstrādājumus, turpmāk būs jāuzņemas atbildība par ievesto produkciju, bet valstij un apsaimniekotājiem jānodrošina infrastruktūra un skaidra sistēma, lai veicinātu šo materiālu šķirošanu, labošanu, otrreizēju lietošanu vai nogādāšanu pārstrādei, tādējādi samazinot poligonā nonākušo atkritumu daudzumu.
Patlaban Eiropas Savienībā tiek lēsts, ka tekstila nozare globāli ir viena no līderēm negatīvā ziņā, ievērojami veicinot vides degradāciju un klimata pārmaiņas. Eiropas Vides aģentūras ziņojums vēsta, ka viens eiropietis rada vidēji 11 kilogramus tekstila atkritumu gadā. Turklāt pēdējo gadu laikā arvien turpina pieaugt saražotā tekstila daudzums, vienlaikus samazinoties tā kalpošanas ilgumam, kas rezultējies ar arvien lielāku tekstila atkritumu apjomu.
Līdz šim Latvijā ievestais tekstilizstrādājumu daudzums būtiski – pat 46 reizes – pārsniedz valstī savākto tekstila atkritumu daudzumu.
Lai ilgtermiņā šo ietekmi mazinātu, ir nepieciešami stingrāki normatīvi, kas gan ražotājus, gan tirgotājus mudinātu pāriet uz kvalitatīvāku, videi draudzīgāku materiālu izmantošanu. Arī pircējiem jābūt atbildīgākiem un jāpērk apģērbs un citi tekstila izstrādājumi vien tad, kad tie ir tiešām vajadzīgi, pievēršot uzmanību, lai tie kalpotu pēc iespējas ilgāk, būtu labojami un viegli kopjami, skaidro ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma Zaļā josta tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte.
Stingrāka uzskaite un sods
Dabas resursu nodoklis uzliek lielāku atbildību tekstila importētājiem, jo paredz veikt stingrāku uzskaiti ievestajam un pārdotajam tekstilam, kā arī liek uzņemties atbildību par preces pilnu dzīves ciklu no ražošanas līdz apsaimniekošanai un utilizēšanai. Dabas resursu nodoklis tiek attiecināts uz Latvijā importētiem un pārdotiem tekstilizstrādājumiem, kā arī tekstilizstrādājumiem, kas tiek ražoti un pārdoti Latvijā. Tās ir gan drēbes, apavi, somas, jostas, cepures un cita veida aksesuāri, kas sastāv no tekstila, zina teikt AJ Power Recycling valdes loceklis Uldis Skrebs. Tāpat nodoklis tiek piemērots mājas tekstilam – segām, gultas veļai, dvieļiem, aizkariem un žalūzijām u. tml.
Uzņēmumiem ir divi iespējamie varianti: maksāt nodokli atbilstoši valsts noteiktai likmei vai arī saņemt nodokļa atbrīvojumu no ražotāja atbildības sistēmas, kas uzņēmuma vietā pārņem saistības un nodrošina radīto atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu. M. Eglīte teic, ka tad, ja tekstilizstrādājumu tirgotājs noslēgs līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu, tas ne tikai būtiski mazinās savus izdevumus, bet arī ietekme uz gala produkta gala cenu būs minimāla.
Vai šī vienošanās nav tikai formalitāte? Lai tā nenotiktu, ir stingrāka uzskaite par tekstila apriti, turklāt uzņēmumam var iestāties atbildība par dabas resursu nodokļa neizpildi. Dabas resursu nodokļa likums paredz, ka prasību neizpildes gadījumā no uzņēmuma var tikt piedzīta soda nauda divkāršā nesamaksātā nodokļa apmērā atbilstoši pamatlikmēm.
Katrs var sarēķināt
"Lai tekstila ražotāji, importētāji vai tirgotāji varētu ātri un ērti noskaidrot, vai un cik daudz tiem būtu jāmaksā nodoklis par tekstilizstrādājumiem, esam izstrādājuši dabas resursu nodokļa kalkulatoru, kas pieejams Zaļās jostas mājaslapā. Tādējādi uzņēmumi varēs pārliecināties, ka maksa par kilogramu tekstila, kas būtu jāmaksā apsaimniekotājam, būs vidēji četras reizes mazāka nekā nodoklis par vienu kilogramu," stāsta M. Eglīte.
Iesaistīties tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā, tādējādi nodrošinot tekstila dalītu savākšanu un sagatavošanu atkārtotai pārstrādei, uzņēmums var arī pats. Jaunā kārtība paredz, ka tekstila apsaimniekotājs vai uzņēmums, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, nodrošina, ka no šāgada 1. jūlija līdz gada beigām dalīti vākti tekstilizstrādājumi tiek sagatavoti atkārtotai lietošanai, pārstrādei vai reģenerācijai vismaz 20% apmērā no tirgū laistā apjoma. Šis apjoms ik gadu tiks kāpināts.
Ražotāju atbildības sistēma ir viens no veidiem, kā samazināt tekstila nozares ietekmi uz vidi, pagarināt produktu dzīves ciklu, nodrošināt atbildīgāku ražošanas procesu un uzņemties atbildību par savu produktu.