No oktobra sākuma līdz nākamā gada martam Latvijas Universitātes Astronomiskais tornis ir atkal vēris savas durvis ikvienam interesentam, kas vēlas apmeklēt publisko observatoriju un vērot debesis ar teleskopa palīdzību. Astronomi gan izstāstīs un parādīs zvaigznes, planētas, Mēnesi, gan atbildēs uz interesējošiem jautājumiem par astronomiju un tās pētniecību.
Tornis kā vēsturiska liecība
Astronomiskais tornis, kas speciāli projektēts ēkai Raiņa bulvārī 19, kalpo astronomijai jau vairāk nekā 150 gadu. XIX gs. torņa teleskopu izmantoja zinātniskiem novērojumiem, XX gs. pirmajā pusē praktiskos darbus tornī veica studenti, bet kopš 1986. gada Astronomiskais tornis darbojas kā publiskā observatorija. "Tas bija arī mans pirmais gads, kad sāku strādāt Latvijas Universitātes Astronomiskajā observatorijā, kas tagad ir Astronomijas institūts. Tobrīd, pirms 38 gadiem, observatorijas direktors deva man uzdevumu atvērt torni publikai. Tolaik tornī atradās tikai vecs teleskopa statīvs un teleskopa caurule, kurai cauri svilpoja vējš, jo nebija nekādas optikas. Nācās uz vecā statīva uzlikt jaunu teleskopu. Vasaras mēnešos risinājās visi tehniskie sagatavošanās darbi, lai 13. oktobrī notiktu torņa atklāšana. Man prieks, ka tornis joprojām turpina darboties," stāsta Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Astronomijas institūta pētnieks un astronoms Ilgonis Vilks.
Tornis apmeklētājiem ir pieejams katru otrdienu un trešdienu no pulksten septiņiem līdz deviņiem vakarā, iepriekš piesakoties Latvijas Universitātes mājaslapā. Tiesa, zvaigžņu vērošana iespējama tikai tad, ja debesis ir skaidras. "Ja dienās, kad tornis ir atvērts, laikapstākļi ir slikti, bet prognozes vēsta, ka nākamajās dienās sola skaidras debesis, iesaku vienalga pieteikties uz apmeklējumu, jo ar jums sazināsies un piedāvās individuālu laiku. Demonstrējumi notiek tikai tad, ja ir skaidrs laiks, jo teleskopā taču neiet skatīties uz Rīgas pilsētas torņu gaiļiem. Starp citu, tāda iespēja ir pa dienu, ja nāk uz muzeju ekskursijā, bet vakaros gan notiek vienīgi zvaigžņu demonstrējumi. Ja esat izlēmis doties uz observatoriju, izejiet ārā paskatīties, vai tajā vakarā redzamas zvaigznes. Ja tās redzat, tad nāciet, jo daudzi domā, ka teleskops rāda arī caur mākoņiem. Saģērbieties silti, jo tornis ir pakļauts visiem vējiem. Arī teleskopa telpa netiek sildīta, jo citādi siltais gaiss cirkulētu un kaitētu labi saskatīt objektus. Protams, svarīgs arī zinātkārs noskaņojums, jo astronomi ne tikai rāda teleskopā debesu objektus, bet arī sagaida jautājumus," saka Ilgonis Vilks.
Spoža planētu plejāde
Ko varam novērot debesīs? "Jāsaprot, ka Rīgas centrā ir daudz spožu gaismu, kas traucē teleskopam. Ja pirms 30 gadiem situācija bija labāka, tad pēdējos 15 gadus gaismas ir ļoti daudz. Apgaismota pilsēta naktī izskatās skaisti, bet astronomiem tas traucē, tāpēc varam redzēt visspožākos objektus: planētas, atsevišķas dubultzvaigznes, no kurām dažas vizuāli ir ļoti izteiksmīgas. Rudenī labi apskatāma, piemēram, ir zvaigžņu kopa Sietiņš. Mēness aplūkošana parasti tiek atstāta kā saldais ēdiens, jo uz Mēness var ļoti daudz ko redzēt un pētīt. Ja runājam par planētām, tad oktobrī labi redzams Saturns, novembrī tam pievienosies Jupiters, decembrī Venera, bet janvārī Marss. Savukārt februārī debesīs būs redzamas visas četras spožās planētas, bet martā nedaudz būs saskatāms arī Merkurs. Tā ka sezonas laikā var apskatīt visas piecas planētas, kas redzamas ar neapbruņotu aci," teic Ilgonis Vilks.
Ja ne visiem ir bijusi iespēja aplūkot planētas debesīs, tad zvaigžņu lietu augustā daudzi no mums ir noteikti novērojuši. Izrādās, ka arī decembrī, ja paveicas ar laikapstākļiem, ir vērojamas krītošas zvaigznes. "13. un 14. decembris ir tās dienas, kad debesīs ir daudz meteoru jeb krītošu zvaigžņu. Vienīgi ziemā pie mums parasti ir apmācies laiks, reti gadās skaidras debesis. Arī aukstums cilvēkus attur no novērojumiem, bet patiesībā Geminīdu meteoru plūsma nav vājāka par Perseīdu meteoru plūsmu, ko vērojam vasarā. Uz torni gan zvaigžņu lietu nav jādodas vērot, jo tas ierobežo skatu un mēs neredzam visu debesu jumu," saka Ilgonis Vilks.
Nepārtraukti atklājumi un pētījumi
Astronomija ir īpaši interesanta ar to, ka atrodas nepārtrauktā attīstībā. Pateicoties jaudīgiem teleskopiem, jauni atklājumi seko cits citam. "Kad sāku interesēties par astronomiju, mani vairāk fascinēja tas, ko pats varu novērot, bet ar laiku sapratu, ka astronomija patiešām ir pārsteidzoša zinātne, jo gandrīz katru mēnesi parādās kādi negaidīti atklājumi, kas vai nu apstiprina kādu teoriju, vai apgāž to. Piemēram, šobrīd astronomi lauza galvu, kas īsti notika Visuma sākumā, runājot par Visuma pastāvēšanas pirmo miljardu no tiem 14 miljardiem gadu, kas jau ir pagājuši, kad veidojās pirmās zvaigznes un galaktikas. Galaktikas tapa ļoti ātri, un nav īsti saprotams, kā tādā īsā laika posmā tas varēja notikt. Un šos rezultātus mums pēdējā laikā lielā mērā ir devis jaunais Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, kas patlaban ir lielākais teleskops kosmosā. Varbūt tas ikdienas dzīvē mums nav svarīgi, bet, ja aizdomājas par to, kā mūsu pasaule ir radusies, tad astronomiem par tās sākumu nav īstas skaidrības, taču, pateicoties šim jaunajam teleskopam, tuvāko piecu, desmit gadu laikā būs daudz jaunu datu, kas sniegs mums skaidrākas atbildes," uzskata Ilgonis Vilks.
Zvaigžņu un planētu mīļotāji ir bijuši visos laikos. "Astronomiju ir daudz vieglāk popularizēt nekā, piemēram, fiziku, kur par kvarkiem cilvēki interesējas daudz mazāk, lai gan tā ir ļoti interesanta tēma. Mūsdienās, pateicoties sociālajiem tīkliem, ir pieejami daudzi un dažādi materiāli par astronomiskajiem pētījumiem, taču tam visam ir medaļas otra puse. Cilvēkiem ir jāspēj izvērtēt informāciju, jo daudzi aiziet dažādās pseidozinātniskās teorijās. Arī es Twitter kontā mēģinu runāt par astronomiju, veidoju dialogu un stāstu par Visumu. Tas patiešām ir interesanti. Reizēm cilvēki vaicā, ko mums tās zvaigznes sola. Patiesībā zvaigznes mums neko nesola, bet kosmosā ir milzum daudz interesantu atklājumu. Lielākoties kosmoss dzīvo savu dzīvi un neliekas par mums ne zinis. Viens no tādiem nelieliem izņēmumiem ir Saules aktivitāte. Daudzi domā, ka Mēness mūs ietekmē visādos veidos, bet patiesībā Mēness ietekme ir daudz mazāka, nekā mēs iedomājamies. Saules ietekmi cilvēki tik labi nezina, taču par to ir vērts runāt, lai cilvēkiem būtu izpratne. Īpaši tiem, kas ir smagi slimi ar sirds un asinsvadu slimībām, lai viņi šajos īpašajos ģeomagnētisko vētru periodos sevi varētu pasaudzēt," piebilst Ilgonis Vilks.