Siltam laikam iestājoties, atpūta ūdens tuvumā sniedz patīkamu veldzi un daudz pozitīvu emociju gan pieaugušajiem, gan bērniem. Šobrīd, sākoties peldsezonai, visās Latvijas oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāte atbilst veselības prasībām, kā arī šovasar labākajās pludmalēs turpinās plīvot Zilais karogs.
Rūpīgi uzrauga
Latvijā oficiālā peldsezona tika atklāta 15. maijā, un tā turpinās līdz 15. septembrim. Šajā periodā Veselības inspekcijas vides veselības speciālisti regulāri veic ūdens kvalitātes monitoringu jūras un iekšzemes peldvietās. Peldvietu ūdens kvalitātes rādītājus pēc laboratorisko izmeklēšanu saņemšanas novērtē speciālists un sniedz slēdzienu par ūdens kvalitāti – peldēties atļauts, peldēties nav ieteicams vai arī peldēties aizliegts. Ieteikums nepeldēties būtu ievērojams jūtīgām iedzīvotāju grupām: maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, kuru imūnā sistēma ir novājināta.
Ko parasti pārbauda?
"Ūdens paraugos laboratorijā tiek noteikti divi mikrobioloģiskie rādītāji. Tie ir tā saucamie fekālā piesārņojuma indikatori: zarnu nūjiņas jeb E. coli un zarnu enterokoki. Pēc to daudzuma ūdenī var spriest, vai tur ir nokļuvis fekālais piesārņojums, kas lielākoties ūdenī nonāk no kanalizācijas. Šajā piesārņojumā var būt arī patogēnās baktērijas un vīrusi, kas cilvēkiem var izsaukt dažādas saslimšanas. Līdztekus šiem diviem indikatoriem mūsu speciālisti ūdens paraugu ņemšanas laikā novērtē arī ūdens krāsu, vai nav bijis kāds ūdens piesārņojums no ārienes. Īpaša uzmanība tiek pievērsta peldošiem atkritumiem un naftas produktiem ūdenī, kā arī zilaļģu savairošanās procesam. Tā arī ir papildu informācija, kura var kalpot par lēmuma pieņemšanu peldēšanas ierobežošanai vai aizliegšanai," saka Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.
Peldvietu ūdens kvalitātes monitorings tiek veikts regulāri visas sezonas laikā. "Lai veiktu ilglaicīgo novērtēšanu, kas notiek, veicot pēdējo četru peldsezonu mikrobioloģisko rādītāju analīzi, direktīva nosaka, ka jābūt vismaz četriem paraugiem peldsezonā. Savukārt mūsu gadījumā tie ir pieci paraugi, jo pirmais ūdens paraugs tiek ņemts nedēļu pirms oficiālās peldsezonas atklāšanas," skaidro Normunds Kadiķis.
Oficiālo peldvietu skaits lēnām pieaug
Šobrīd Latvijā oficiālo peldvietu sarakstā ir iekļautas 59 peldvietas. Ar šo sarakstu ikviens var iepazīties Veselības inspekcijas mājaslapā. "Oficiālo peldvietu skaits pēdējos gados lēni pieaug. Gandrīz katru gadu kāda jauna peldvieta nāk klāt. Taču var gadīties arī pretējs process, kad peldvieta zaudē savu nozīmību un tiek izslēgta no oficiālo peldvietu saraksta. Piemēram, ja bijusi kāda atpūtas bāze vai kempings, kas pārtraucis savu darbību. Šādā situācijā uzturēt oficiālo peldvietu zūd jēga. Izvērtējot pēdējo četru peldsezonu ūdens kvalitātes ilglaicīgās novērtēšanas datus, pie mums lielākā daļa ir izcilas kvalitātes peldvietas. Pagājušajā gadā 44 bija izcilas kvalitātes peldvietas, deviņas labas kvalitātes, divas ar pietiekamu ūdens kvalitāti un tikai viena, Lielupes Pasta salas peldvieta Jelgavā, ar zemu ūdens kvalitāti, kurai pastiprināti pievēršam uzmanību arī šajā sezonā," piebilst Normunds Kadiķis.
Plīvos arī Zilais karogs
Šovasar 11 labākajām peldvietām Latvijā, kā arī vienai jahtu ostai Liepājā ir tiesības pacelt Zilo karogu, kas ir visā pasaulē atpazīstamākais tūrisma ekosertifikāts. Tāpat arī divas Latvijas peldvietas saņēmušas Zilā karoga programmas ietvaros īstenoto Nacionālā peldvietu kvalitātes sertifikāta atzinības zīmi – Kuldīgas novada Mārtiņsalas peldvieta un Tukuma novada Abragciema peldvieta.
"Esam gandarīti par šī gada rezultātiem Zilā karoga programmā, jo, lai gan kritēriji turpina kļūt arvien stingrāki un ietver arvien jaunus aspektus, šogad, pēc pandēmijas laika neskaidrībām, kandidāti vidēji ir saņēmuši krietni augstāku novērtējumu par programmas kritēriju ieviešanas kvalitāti. Prieks arī, ka pašvaldību piedāvātās vides izglītības aktivitātes, kas tiek īstenotas programmas ietvaros, kļūst ar katru gadu arvien plašākas un iesaista daudzveidīgu vietējo sabiedrību. Visbeidzot ceram, ka atjaunotais Nacionālais peldvietu kvalitātes sertifikāts perspektīvā kļūs par motivāciju un atbalsta metodoloģiju, lai uzlabotu vides drošības standartus peldvietu apsaimniekošanā, jo šeit, Latvijā, vēl ir ļoti daudz darāmā," teic Vides izglītības fonda un programmas Zilais karogs vadītājs Jānis Ulme.
Zilā karoga programmas kritēriju ieviešana nodrošina pilnvērtīgu metodoloģiju peldvietu un piekrastes apsaimniekošanai, kurā ir ņemti vērā vides aizsardzības un ilgtspējas attīstības faktori un pievērsta liela uzmanība vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē. Ar peldvietu sarakstu, kurām šogad piešķirts Zilais karogs, var iepazīties www.zilaiskarogs.lv.
Zilā karoga programmu Latvijā sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju īsteno Vides izglītības fonds, kas ir dibināts ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību ar vides izglītības palīdzību. Tā pamataktivitātes ir saistītas ar pasaules vadošās vides izglītības organizācijas Foundation for Enviromental Education programmu īstenošanu Latvijā.