Ar dzīvnieku tiesību aktīvisti un organizācijas Dzīvnieku brīvība vadītāju Katrīnu Krīgeri satiekos pie Saeimas, kur uz Jēkaba un Torņa ielas stūra iekārtots sprosts. No 15. septembra veselu mēnesi tajā atradīsies brīvprātīgie, lai ar akciju Mēnesis sprostā deputātiem atgādinātu par lapsu, ūdeļu un šinšillu zvēraudzēšanas aizlieguma svarīgumu. Akcijai pieteikušies ap 200 cilvēku, kas 12 stundu maiņās veselu mēnesi ir gatavi cīnīties par šo iniciatīvu.
Jautājumu risinās politiski
Pirms deviņiem gadiem Katrīna izveidoja nevalstisko organizāciju, lai strādātu ar kažokādas dzīvnieku audzēšanas problēmu Latvijā. "2013. gadā publicējām pirmo pētījumu, kur apkopojām datus no lielākās daļas Latvijas zvēraudzētavu. Pētījumā atklājās, ka faktiski visās zvēraudzētavās ir briesmīgi apstākļi un tiek pārkāptas pat minimālās labturības normas. Kopš tā laika ir pagājuši daudzi gadi, un šī tēma ir daudzkārt cilāta. Būtiskus secinājumus esam ieguvuši no pieredzēm, kuras gūtas Dzīvnieku brīvības aktīvistiem strādājot ūdeļu un lapsu zvēraudzētavās," saka dzīvnieku tiesību aktīviste. Piemēram, 2018. gadā aktīvisti strādāja Vērgales zvēraudzētavā, kur konstatēja šausmas un pārkāpumus. Šovasar Dzīvnieku brīvības pārstāvji iekārtojās darbā lielākajā Latvijas zvēraudzētavā Baltic Devon Mink, kas pieder holandiešu uzņēmējam. Šajā zvēraudzētavā tika atklāts, ka ne tikai dzīvnieki cieš šaurajos būros un tiek atstāti bez veterinārās aprūpes, kas jau iepriekš bija nokļuvis mūsu redzes lokā, bet arī pret viņiem tiek vērsta smaga vardarbība, sevišķi pārošanās laikā un dzīvniekus pārvietojot. Kampaņas Mēnesis sprostā ideja radās, domājot par to, kā atbalstīt grozījumu dzīvnieku aizsardzības likumā virzību Saeimā, lai deputāti to nenogremdētu pirmajos balsojumos. Katrīna uzsver, ka šajā iniciatīvā apvienojās ļoti daudz cilvēku, lai ar savu nemitīgo klātbūtni atgādinātu deputātiem, ka šis jautājums ir svarīgs, tas rūp lielai daļai sabiedrības un dzīvniekiem nav jācieš, lai tos pārvērstu par bezjēdzīgām apģērba dekorācijām.
Likumprojekta pieteikums, kas paredz kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā, ir nodots izskatīšanai Tautsaimniecības komisijā. Nākamā sēde paredzēta divas nedēļas pēc kampaņas sākuma, kas arī ir akcijas mērķis. Katrīna uzskata, ka pašlaik ir grūti prognozēt, kā šī diskusija attīstīties komisijas sēdē, iesaistoties ieinteresētajām pusēm, arī klātesot dažādu ministriju un nozares pārstāvjiem. "Manuprāt, situācija ir cerīga, jo atbalsts ir no deputātiem un visdažādākajām frakcijām, izņemot Nacionālo apvienību, kas vienbalsīgi balsoja pret to, lai šo jautājumu vispār liktu uz izskatīšanu," atklāj Katrīna.
Citu valstu pieredze
Dzīvnieku brīvība sadarbojas ar citām dzīvnieku aizsardzības organizācijām visā pasaulē. Igaunijā šogad jūnijā tika pieņemts zvēraudzēšanas aizliegums ar pārejas periodu līdz 2026. gadam, Lietuvā šis jautājums tiek diskutēts ilgāku laiku, bet līdz likumprojekta skatīšanai tā arī nav nokļuvis, arī Polijā tas ir bijis valdības dienaskārtībā. Savukārt Dānija, kas ir viena no lielākajām kažokādu ražotājām, pagājušajā gadā nozares darbību apturēja. Tika konstatēts, ka lielākajā daļā fermu ir Covid-19 vīrusa izplatība un radušās jaunas mutācijas. "Šos draudus apstiprināja zinātniski pētījumi un norādīja uz bīstamību sabiedrībai. Maz ticams, ka Dānijā šo ražošanu atsāks, jo, apstādinot nozari uz ilgāku laiku, tas būtu grūti," saka Katrīna. Visprogresīvākās valstis labturības ziņā Eiropā ir Austrija un Šveice, kur aizliegums ir spēkā jau daudzus gadus. Kažokādu audzēšanas aizliegšana ir pirmais, ko īsteno valstī, kurā rūp dzīvnieku aizsardzība. Pasaulē parādās arī valstis, kur ir aizliegta kažokādu tirdzniecība. Piemēram, Eiropā ir aizliegta kaķu un suņu kažoku tirdzniecība, kas vēl līdz 2012. gadam bija legāla.
Izpratne palielinās
Sabiedrības atbalsts šai iniciatīvai nemitīgi aug. "Kad sākām savu darbību, pirmo reizi Latvijas sabiedrība ieraudzīja un uzzināja, ka zvēraudzētavas Latvijā pastāv, nemaz nerunājot par to, kas tajās notiek. Šo gadu laikā esam panākuši plašu sabiedrības atbalstu zvēraudzētavu aizliegumam. To parāda arī socioloģiskās aptaujas. Šogad veiktā SKDS aptauja parāda, ka 63% Latvijas iedzīvotāju ir pilnībā vai drīzāk nepieņemama dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu ražošanai, savukārt to pilnībā atbalsta tikai 8% sabiedrības. Par sabiedrības nostāju liecina arī vairāk nekā 50 nevalstisko organizāciju pievienošanās apvienībai Sabiedrība pret kažokādām, tajā skaitā visas Latvijas lielākās vides aizsardzības organizācijas – Pasaules Dabas fonds, Latvijas Dabas fonds un citas. Atbalstu iniciatīvai un aicinājumu Saeimas deputātus aizliegt zvēraudzēšanu ir paudušas ne tikai dzīvnieku aizsardzības organizācijas, bet arī ļoti daudzas citas no dažādām pilsoniskās sabiedrības jomām. Vēl viena pazīme ir 40 000 parakstu petīcijai, kas ir adresēta Saeimas deputātiem. Pirmo reizi vairāk nekā 10 000 parakstu savācām caur ManaBalss.lv 2013. gadā, kuru Saeimas iesniegumu mandātu komisija, tā teikt, pirmais vārtsargs, noraidīja, un tas nerezultējās ne ar kādu progresu. Šoreiz petīcija nav juridiski saistoša, taču parakstus mēs pārbaudām pēc e-pasta adresēm, līdz ar to esam droši, ka vairāki desmiti tūkstošu personu izrāda atbalstu šai iniciatīvai," pastāsta Katrīna Krīgere.
Arī vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki atbalsta šo iniciatīvu. Organizācija publicēs video, kur dažādi viedokļu līderi izrāda savu nostāju un atbalstu akcijai – gan sportisti, gan aktieri. Dzīvnieku tiesību aktīviste uzskata, ka pašreizējā situācija par zvēraudzēšanas aizliegumu kļūst arvien reālāka gan tāpēc, ka Eiropā arvien jaunas valstis pievienojas ar šādu aizliegumu, gan arī lielie modes nami un apģērbu tirdzniecības tīkli atsakās no dzīvnieku kažokādām tieši tāpēc, ka tas ir cietsirdīgā veidā iegūts produkts. Arvien vairāk ir pieejami citi videi un dzīvniekiem draudzīgāki materiāli un apģērbu alternatīvas.
Organizācijai Dzīvnieku brīvība šo gadu laikā ir izveidojies plašs atbalstītāju loks, kas palīdz gan ar ziedojumu, gan brīvprātīgo darbu. Tai ir 800 biedru, un aktivitātēm palīdz notikt vairāk nekā 1000 cilvēku, kas regulāri ziedo un ļauj šādas akcijas un kampaņas īstenot.
Arī pretinieki nesnauž
Ir aizvadītas pirmās dienas sprostā. Dalībnieki saka, ka bijis izaicinoši, bet ir tā vērts. 15. septembrī notika atklāšanas pasākums medijiem. Atslēga no sprosta simboliski tika nodota Saeimas deputātu rokās, jo tikai viņu balsojums noteiks simtiem tūkstošu zvēraudzētavu dzīvnieku likteni. "Mūsu akcijas atklāšanas pasākuma laikā zvēraudzētāju pārstāvji bija noalgojuši jauniešus, lai jauktu gaisu un novērstu uzmanību no šīs tēmas. Viņi paralēli rīkoja piketu par vistu un cūku nogalināšanu, lai mērķtiecīgi saputrotu vēstījumu un veidotu apjukumu. Acīmredzot zvēraudzētāji mēģina darīt, ko var, jo viņu izredzes turpināt šo biznesu ir apdraudētas," uzskata Katrīna.
Gandarījumu rada pārmaiņas sabiedrībā
"Viens no vislielākajiem gandarījumiem ir pati organizācija, kur esam apvienojušies, lai panāktu pārmaiņas. Mūsu uzvara bija aizliegums savvaļas dzīvnieku izmantošanai cirkā, ko panācām pēc trīs gadu intensīvas kampaņas. Milzīgais progress dējējvistu labturības uzlabošanai, ko esam panākuši, strādājot ar uzņēmumiem un atbildīgajām valsts iestādēm, panākot, ka lielākā daļa mazumtirdzniecības tīklu, piemēram, Rimi, Maxima un citi, ir apņēmušies atteikties no sprostos dēto vistu olu pārdošanas. Šogad pat Balticovo paziņoja, ka līdz 2026. gadam pilnība atteiksies no sprostos dētajām olām. Tas nozīmē, ka vistas varēs izplest spārnus un paust savu dabisko uzvedību," par sasniegumiem pastāsta Katrīna. Jāņem vērā, ka uzņēmējiem nevar aizliegt no rītdienas nodarboties ar jomu, kurā viņi strādā pašlaik. Ir jādod laiks pārorientēties, tāpēc iniciatīvā ir ierakstīts 2026. gads kā brīdis, kad valstī nebūtu nevienas funkcionējošas zvēraudzētavas, par ko cīnās dzīvnieku tiesību aktīvisti.
Dzīvnieku brīvība aicina pievienoties akcijai: "Es tiešām ticu, ka mums izdosies izcīnīt un izglābt 500 000 dzīvnieku ik gadu, kas mirst zvēraudzētavu gāzes kamerās. Vēl joprojām var pieteikties kampaņai vietnē Sprosts. lv. Jābūt gataviem uz izaicinošu dalību, 12 stundas pavadot sprostā vai nu dienas, vai nakts maiņā, kas mainās astoņos no rīta un astoņos vakarā. Sprostā vienlaikus ir no trim līdz pieciem cilvēkiem. Starp dalībniekiem ir arī 70 gadu vecas dāmas, kuras ir apņēmības pilnas, pieteikušās un apstiprinātas dalībai," teic Katrīna un atklāj, ka arī pati ir ieplānojusi laiku, ko pavadīs būrī.