Lielāko daļu atpūsties gribētāju vilina ērtas takas un kādi konkrēti atpūtas objekti, taču nebūt nav vajadzīgs meklēt vietas, kas norādītas tūrisma ceļvežos, jo dabas skaistumu iespējams piedzīvot jebkurā mežā – dodies tik pa taku un vēro, kas apkārt aug, skan, rosās!
Un, protams, nedrīkst aizmirst, ka dabā esi tikai ciemiņš. Tāpēc Pasaules Dabas fonds ir sagatavojis ētikas kodeksu, apvienojot deviņus rīcību virzienus, lai palīdzētu dabā gājējiem labāk izprast dažādu paradumu un uzvedības nozīmi dabas saglabāšanā.
Uzvedīsimies iespējami klusu! Troksnis var izbiedēt ligzdojošos putnus un citus dzīvniekus. Jo klusāki mēs būsim, jo vairāk pamanīsim.
Staigāsim pa jau iestaigātām takām! No jauna iemītās takas var ietekmēt vai pat iznīcināt dzīves telpu dažādām sugām.
Atbildīgi izvēlēsimies vietu ugunskuram, jo nepiemērotas vietas izvēle var kaitēt un radīt postu dzīvām radībām! Ugunskuru vislabāk kurināt tam īpaši ierīkotās vietās.
Izmantosim atkārtoti lietojamos ūdens un pārtikas traukus. Tā mēs izvairīsimies no atkritumu radīšanas dabā.
Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes! Savus atkritumus neslēpjam zem koka saknes, nededzinām, nenorokam. Centīsimies nepiepildīt arī atkritumu tvertnes dabā. Atkritumi pievilina dzīvniekus, un tie ir bīstami dzīvniekiem. Turklāt mazo urnu apsaimniekošana dabas objektos ir ļoti sarežģīta.
Lietosim iespējami maz kosmētikas, pirms dodamies veldzēties ūdenstilpēs. Nelietosim ķermeņa, drēbju un trauku mazgāšanas līdzekļus tieša ūdens tuvumā, lai ķīmiskās vielas neapdraudētu ūdens dzīvotni.
Ja nav pieejama tualete, dabisko vajadzību nokārtošanai izraksim nelielu bedrīti, kas pēcāk jāaizrok.
Nenokārtosim dabiskās vajadzības tiešā ūdens tuvumā!
Būsim atbildīgi un ievērosim dabas parku noteikumus, kas attiecas uz mājdzīvniekiem dabā un mūsu uzvedību, sastopot savvaļas dzīvniekus. Savvaļas zirgus, govis un taurus dabiskajās pļavās nevajag barot.
Saredzēsim dabas vērtības un saudzēsim dzīvotnes! Daba ir sarežģīta sistēma, kur katram elementam ir īpaša nozīme. Piemēram, mirusī koksne takas malā ir mājas tūkstošiem sīkbūtņu, koks pāri upei – ēna ūdens iemītniekiem vai iespēja kādam sauszemes dzīvniekam, bet iežu atsegumi, kurus mēdzam drupināt, ir tūkstošiem gadu veidojusies ainava un neatjaunojama dzīvotne dažādām sugām.
#DabāEjot ētikas kodekss aicina mūs būt pēc iespējas neredzamākiem un nedzirdamākiem, apmeklējot mežus, purvus, pļavas, upes, ezerus un jūras piekrasti. Un mēs būsim tikai ieguvēji arī paši, jo vairāk pamanīsim un sadzirdēsim, – tas ir pārsteidzoši, cik dzīva ir daba arī šķietami neaktīvajā periodā – ziemā!
Ētikas kodekss, dabā ejot
Brīvdienās gribas uz jūru, izstaigāt arī mežu tās tuvumā, gribas pēc iespējas lielāku dažādību, jo dienas tik īsas un gaismas maz… Brauksim tā patālāk no Rīgas, lai mazāk cilvēku – es nolemju. Ha-ha, izskatās, ka līdzīgi ir nolēmuši vēl daudzi, nemaz nerunājot par vietējiem dabas mīļotājiem, un visas ceļa malas 50–60 km garumā gar piekrasti virzienā uz Kolku ir pilnas ar auto gandrīz tāpat kā vasarā, pludmales prieku sezonā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.