Par Gada kukaini 2019 Latvijas Entomoloģijas biedrība šogad izraudzījusies malārijas odu Anopheles maculipennis. Ir zināms, ka globālo klimata pārmaiņu dēļ dienvidu sugas pamazām sastopamas arvien vairāk uz ziemeļiem, taču, kā stāsta entomologs Voldemārs Spuņģis, malārijas ods Latvijas teritorijā nav jaunienācējs – tas šeit esot mitinājies vēl pirms cilvēku atnākšanas vismaz 10 000 gadu atpakaļ. Arī par malārijas izplatību pie mums nav jāuztraucas – Latvijā dzīvojošās odu sugas nepārnēsā cilvēkiem bīstamas kaites. Akcijas Gada kukainis mērķis ir informēt par sugas dažādo bioloģiju, kā arī pievērst uzmanību klimata ietekmei uz jaunu dzēlējodu sugu ienākšanu Latvijā.
Patīk mitrums un siltums
"Malārijas ods mums saistās ar slimību pārnēsāšanu, bet dabā tam ir daudz funkciju – pieaugušie odi ir barība sikspārņiem, savukārt kāpuri – zivīm, abiniekiem un ūdens bezmugurkaulniekiem. Kāpuri attīra ūdeņus, darbojoties kā savdabīgi filtri. Vēl viena svarīga šo odu funkcija – tie ir apputeksnētāji. Vakaros, kad ir mierīgs laiks, odi labprāt barojas ziedos – gan mātītes, gan tēviņi. Odiem, lai lidotu, nepieciešama enerģija, un to dod ziedu nektāros esošais cukurs. Mātītēm vajadzīgas arī olbaltumvielas, kas noderīgas olu veidošanai, bet tās ar nektāru vien nevar dabūt, tādēļ mātītes sūc asinis zīdītājiem, tajā skaitā cilvēkiem," stāsta V. Spuņģis un piebilst, ka cilvēks nav prioritāte odu ēdienkartē, vistīkamākie odiem esot briežveidīgie dzīvnieki.
Sākotnēji malārijas odu atradnes bija konstatētas tikai nedaudzās vietās Latvijā, taču, pērn veicot pastiprinātus pētījumus, eksperti atklājuši, ka tie sastopami teju visā valsts teritorijā.
"Meklējot odu atradnes, apsekoju daudzus pagrabus un 80% pagrabu tos konstatēju. Ir odu sugas, kas pārziemo olu veidā, bet malārijas ods ir viena no sugām, kas ziemo pieaugušu odu veidā, tādēļ tie viegli konstatējami. Odi dabiski ziemo koku dobumos, alās, zem izgāztu koku saknēm. Kopš cilvēki izdomājuši ierīkot pagrabus, tie ir laba ziemošanas vieta odiem. Odi, kas paši ziemo, olas dēj pavasarī un jaunā odu paaudze attīstās maijā. Lielākā daļa odu sugu parziemo olas stadijā, bet vasaras otrajā pusē, rudenī odi sadēj olas mitrājos, kur pavasarī būs slapjš. Šīs sugas lido jau agrāk pavasarī," skaidro pētnieks.
Ar nosaukumu "malārijas ods" apzīmē it kā vienu sugu, bet patiesībā tajā ietvertas četras sugas, ļoti līdzīgas, to atšķirību var noteikt galvenokārt ar genoma jeb DNS analīzi. Tēviņus vieglāk atšķirt arī vizuāli, jo to ģenitālijas ir izteiktākas nekā mātītēm.
Visi odi piesaistīti mitrājiem, jo to kāpuri attīstās ūdenī. "Odus pētīju vienu gadu, kopā šim projektam plānots atvēlēt trīs gadus, tad varēšu uztaisīt karti par odu sugu izplatību, lidošanu, aktivitātes periodiem. Viens no faktoriem, ko pētu, ir – kā klimata izmaiņas ietekmē odu faunu. 2018. gadā entomologi konstatēja piecas jaunas odu sugas Latvijas teritorijā, bet tās nav ieceļotājas no dienvidiem, tās ir vietējās, vienkārši nebija līdz šim pamanītas. Odu pētījuma mērķis ir kopā ar institūta BIOR speciālistiem izveidot sistēmu, lai kontrolētu svešu sugu ienākšanu Latvijā – augļu tirdzniecība, lidostas, loģistika ir tās nozares, ar kuru starpniecību sugas var pārceļot ne tikai pašu spēkiem. Latvijas teritorijā ienākušas vairākas dienvidu kukaiņu sugas, piemēram, smirdīgā rožvabole, dievlūdzējs, klejotājsisenis un citas. Ar ienācējiem ir tā – viņi ir pieraduši pie siltākiem laikapstākļiem, bet, ja adaptējas mūsu klimatam, var izveidot populāciju arī šeit. Kukaiņi ir aukstasiņu radījumi un mērenā ziemā mierīgi var pārziemot. Ja temperatūra ir ap -20 grādiem, tad gan, visticamāk, tie aiziet bojā," teic V. Spuņģis.
Slimības nepārnēsā, bet stiprina imunitāti
Malārijas ods ir dzēlējodu dzimtas Culicidae pārstāvis. Latvijā ir ap 30 dzēlējodu sugām, katrai no tām atšķirīgs siekalu ķīmiskais sastāvs, taču neviena no šīm sugām nepārnēsā cilvēkiem bīstamas saslimšanas. Malārija ir slimība, ko ierosina malārijas plazmodijs. Pētnieks stāsta, ka savulaik malārija bijusi sastopama arī Latvijas teritorijā, taču līdz 1950. gadam izskausta, izārstējot visus slimniekus. Latvijā ik gadu ir vairāki malārijas gadījumi, bet tā ir ievestā malārija, nevis vietējo odu izplatīta.
Malārijas pārnese no cilvēka uz cilvēku ar odu starpniecību notiek tādējādi, ka malārijas odu mātīte sūc asinis un ir nepieciešamas divas nedēļas, kamēr malārijas plazmodijs odā veic savu attīstības ciklu, un tikai tad slimības ierosinātāji nonāk oda siekalās. Malārijas ods dzīvo aptuveni mēnesi, bet ar asinīm barojas reizi nedēļā vai divās.
Kad ods sūc asinis, tas ievada upurī savas siekalas un arī dažādus vīrusus, pret kuriem cilvēks ir rezistents, bet kas ir putniem un dzīvniekiem raksturīgi. "Mēs cenšamies izvairīties no odiem, lai tie mūs nesakož, taču odu kodumi stiprina mūsu tā saucamo nespecifisko imunitāti. Katrs dzēliens liek darboties organisma imūnsistēmai un izstrādāt reakciju pret svešām olbaltumvielām, vīrusiem, arī baktērijām.
Odi ir kā tādi profilakses terapeiti. Jo retāk cilvēkam kož odi, jo izteiktāka ir reakcija – uzpampums, nieze ir spēcīgāka.
Tāda reakcija mēdz būt pavasarī, kad odi tikko parādās, bet vasaras gaitā, kad esam pieraduši, alerģisku reakciju ir aizvien mazāk. Protams, ir dažādi cilvēki, vieniem reakcija izteiktāka, citiem mazāk. Mums ir 30 odu sugas, katrai siekalu sastāvs citāds. Ja iekož kādas sugas pārstāvis, ko sastop retāk, reakcija ir izteiktāka," skaidro V. Spuņģis.
Esam ievērojuši – kāds no odiem nevar ne atkauties, turpretī citam tie nepievērš pārāk lielu uzmanību. Vai ir, oduprāt, garšīgāki un negaršīgāki cilvēki? Odiem ir vairāki veidi, kā tie izvēlas upuri. Liels siluets, siltums, ogļskābā gāze, ko ķermenis izdala elpojot, odi uztver arī cilvēku un dzīvnieku specifisko ķermeņa aromātu. Kukaiņu eksperts skaidro – kāds cilvēks ir siltāks, cits labāk smaržo. Kam notiek straujāks metabolisms, vairāk izdalās CO2, tiem kož biežāk.
Lai odus atvairītu, derēs dabīgi līdzekļi, kas nomaskē cilvēka smaržu. Izsmidzināmie odu atbaidīšanas preparāti ne tikai nomaskē smaržu, garšas ziņā tie odiem ir rūgti. Par īpaši iedarbīgiem V. Spuņģis nosauc kukaiņu atbaidītājus ar ultraskaņas palīdzību – odi, vēzējot spārnus, izdala noteiktu frekvenci 15–20 kiloherci, to uztver arī sikspārņi. Ja ods uztver sikspārņa raidītu frekvenci, tas baidās, ka viņu apēdīs, un attiecīgajai vietai netuvojas.
Pēti un ziņo!
- Latvijas Entomoloģijas biedrība aicina iedzīvotājus iesaistīties odu pētniecībā – sastopot malārijas odu vai jebkuru citu dzēlējodu, to nofotografēt un atsūtīt dabas novērojumu portālam Dabasdati.lv.
- Tiesa, nepieciešams ļoti augstas izšķirtspējas attēls, lai noteiktu sugu.
- Novērojumu var nosūtīt arī uz LEB Gada kukainis koordinatora e-pasta adresi: [email protected].
- Ar LEB var sazināties arī biedrības Facebook lapā.