Piemēram, lai atkritumu šķirošana pārtaptu par ikdienas rutīnu, tagad tos iespējams šķirot ne tikai konteineros pie mājām, bet arī pārveidot šo aktivitāti par ikdienas ieradumu, piemēram, dodoties iepirkties uz lielveikalu.
Nebaidīties no konteinera
Kā stāsta a/s Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis, citu valstu pieredze liecina, ka 10% iedzīvotāju atkritumus šķiro savas zaļās pārliecības dēļ, 10% nešķiros nekad, pārējie 80% iedzīvotāju ir motivēti šķirot racionālu apsvērumu dēļ, piemēram, lai ietaupītu naudu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Neatkarīgi no motivācijas, ja cilvēkiem ir iespējas šķirot, tas ir, ir nodrošināti ērti pieejami konteineri šķirotajiem atkritumiem, lielākā daļa iedzīvotāju labprāt tos arī izmanto neatkarīgi no reģiona.
Atkritumu konteineru izvietošana ir katras konkrētās pašvaldības un tā izvēlētā atkritumu apsaimniekotāja atbildība. Līdz ar to iedzīvotājiem, kuriem joprojām nav iespējas šķirot savus atkritumus, aktīvāk jāvēršas pie pašvaldības un tās izvēlētā apsaimniekotāja ar iesniegumu un lūgumu izvietot konteinerus šķirotajiem atkritumiem. Lēmumu izvietot vai neizvietot konteinerus bieži ietekmē tas, vai ir vieta, kur tos izvietot.
"Tas, ko var redzēt Vācijā, Itālijā, Francijā un citās Eiropas valstīs – šeit nebaidās konteinerus šķirotajiem atkritumiem izvietot arī kultūrvēsturiskās vietās, piemēram, vecpilsētās. Šajās valstīs ir skaidrs jau pašos pamatos, ka, lai cilvēki šķirotu, ir jānodrošina atbilstoša un visiem pieejama infrastruktūra,» uzsver Zakulis. "Ir iedzīvotāji, kuriem rūp otrreiz pārstrādājamo materiālu nonākšana pārstrādē un tie ir arī aktīvākie, kas panāk, ka pie viņu mājām tiek izvietoti konteineri. Rīgas mikrorajonos situācija uzlabojas, jo gandrīz katrā pagalmā ir konteineri arī plastmasas, papīra, kartona un stikla iepakojumam. Problēmas ir ar Rīgas centru, kur ir sarežģīti izvietot konteinerus šķirotajiem atkritumiem, jo nav fiziski vietas vai arī konkrētas zemes īpašnieki nevēlas, lai tie tiktu izvietoti. Piemēram, Tallinā konteinerus šķirotajiem atkritumiem var redzēt gan centrā, gan vecpilsētā – un tā ir arī lielākajā daļa Eiropas valstu. Atkritumu šķirošana ir mūsdienu cilvēka ikdienas un arī kultūras neatņemama sastāvdaļa, ja mēs domājam un rīkojamies nākotnes vārdā."
Ar tukšo pudeli vai bateriju uz lielveikalu
Lai risinātu šķirošanas konteineru jautājumu tiem, kuriem konteineru vēl nav piemājas teritorijā ērtā attālumā vai vietā, Latvijas Zaļais punkts īsteno sadarbību ar lielveikalu tīkliem Rimi un Maxima, izvietojot dažāda tipa šķirošanas konteinerus lielveikalu teritorijā. Tādējādi turpceļā uz lielveikalu pirms iepirkšanās ērti var nodot tālākai pārstrādei gan jau nederīgās mazās sadzīves tehnikas lietas, gan baterijas, gan plastmasu, metālu, stikla pudeles un burkas, ņemot tās līdzi gan maisiņā, gan arī izmantojot iespēju novietot auto stāvlaukumā.
"Pašreiz Rimi lielveikalos visā Latvijā, kopumā 44 veikalos un drīzumā vēl 11 veikalos, ir nodrošinātas īpašas kastes nevajadzīgās mazās sadzīves tehnikas un bateriju nodošanai, ko iedzīvotāji ļoti novērtē un aktīvi izmanto. Savukārt pie 22 Maxima veikaliem iesākumā tikai Rīgā izvietoti konteineri plastmasas un metāla iepakojumam, kā arī stikla pudeļu un burku šķirošanai," stāsta Zakulis, piebilstot, ja iedzīvotāju atsaucība būs liela, arī šis virziens, iespējams, paplašināsies citās Latvijas vietās. "Šie soļi ir sperti, lai cilvēku ikdienas rutīnā pa ceļam uz veikalu būtu iespējams ērti atbrīvoties no nevajadzīgajām stikla pudelēm un burkām, skārdenēm vai plastmasas pudelēm. Jāsaka, ka lielā daļā pašvaldību, piemēram, Siguldā, Liepājā, Jelgavā, Mārupē, Babītē, Salaspilī, arī Ziemeļvidzemes reģionā, ir labi attīstīta šķirošanas infrastruktūra, kur iedzīvotāji bez papildu pūlēm var šķirot."
Tas, kas vēl būtu jārisina, ir apģērbu šķirošana, lai sadzīves atkritumos nenonāktu tekstils. "Eiropā ir arī skaidrs, ka pie visa, ko šķirojam mēs, šeit, Latvijā, jānošķiro arī apģērbs, kam ir paredzēti speciāli konteineri. Protams, Eiropas iedzīvotāju patēriņš ir krietni lielāks nekā Latvijā saprotamu iemeslu dēļ – tur ir lielāka pirktspēja un bieži arī apģērbam cenas ir krietni zemākas nekā Latvijā, tāpēc cilvēki biežāk maina savu garderobi," atzīst Zakulis. Pagaidām Latvijā atbildīgākā sabiedrības daļa sev vairs nederīgo apģērbu var nodot "otrajās rokās" – dažādām labdarības organizācijām, kur tās var dzīvot nākamo dzīvi vai pārtapt citās tekstilijās.
Jāpierunā šķirot
Zakulis ir pārliecināts, ka privātmāju iedzīvotājiem ir lielāka personiskā ekonomiskā motivācija šķirot atkritumus nekā daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, jo privātmāju iedzīvotāji ir personīgi atbildīgi par savu konteineru: «Ja privātmājas iedzīvotāji nošķiro otrreizējai pārstrādei derīgos materiālus no sadzīves atkritumiem, tad izvedamo atkritumu daudzums samazinās tiktāl, ka izvešana nepieciešama daudz retāk un līdz ar to arī maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu samazinās.»
Pirms nepilna pusgada Jelgavas pašvaldībā uzsākts pakalpojums, nodrošinot īpašu konteineru stikla uzkrāšanai. Kopš vasaras sākuma noslēgti vairāk nekā 480 līgumu par šādu pakalpojumu. Lielākoties tie ir privātmāju pārstāvji, bet daļa šķirošanas konteineru ir arī uzstādīti pie daudzdzīvokļu mājām. Kā norāda SIA Jelgavas komunālie pakalpojumi pārstāvis Alvils Grīnfelds, paužot izbrīnu, lai arī pakalpojuma uzstādīšana un izvešana ir bez maksas, klienti dažkārt pat jāpierunā to darīt. Neskatoties uz to, pirmajos četros mēnešos savākti 10 500 kilogramu stikla atkritumu, kas vērtējams pozitīvi, jo šīs stikla pudeles un burkas nav nonākušas kopējā sadzīves atkritumu urnā, samazinot sadzīves atkritumu apjomu par astoņiem līdz 10 procentiem. Pašreiz savāktā stikla tara gaida savu kārtu, lai nonāktu tālākajā pārstrādē.
Darbinieki sargā stārķus
Kad apkārtne tīra, jāparūpējas par dzīvajām radībām dabā. A/s Latvenergo darbiniekiem ir iespēja kļūt par aizsargājamā baltā stārķa sargiem, iesaistoties ikgadējā baltā stārķa monitoringā. Tā īstenošanā uzņēmums kopš 2011. gada sadarbojas ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību. Laika gaitā, samazinoties cilvēka veidoto ligzdošanas vietu skaitam, stārķi arvien vairāk izvēlas citas ligzdošanas vietas. Arvien vairāk par ligzdas būvēšanas vietu baltie stārķi sāka izvēlēties elektropārvades līniju balstus. Izmantojot to, ka darbinieki dzīvo un strādā dažādās Latvijas vietās, pēc pašu vēlmes viņiem ir iespēja izvēlēties sev pēc iespējas ērtāku vēlamo baltā stārķa uzskaites teritoriju, lai kopīgi iegūtu ikgadēju statistiku par baltā stārķa populāciju Latvijā un arī ziņotu par bīstamu ligzdu vietām. Rūpēs par baltā stārķa populācijas pieaugumu ārpus to ligzdošanas laika AS Sadales tīkls elektrības montieri ir instruēti, kā no elektropārvades līnijām noņemt potenciāli bīstamās stārķa ligzdas, kas ne tikai kaitē elektroenerģijas piegādes drošībai, bet arī apdraud pašus putnus un to mazuļus.