"Iepriekš nebiju ar dārzkopību nodarbojusies, bet, redzot, kā no sēklas kaut kas izaug, rodas cieņa un apbrīna par dabu," teic urbānās dārzkopības projekta Sporta pils dārzi idejas autore un vadītāja Renāte Lagzdiņa. Šogad projekts iekļauts starp prestižās Eiropas pilsētu publiskās ārtelpas balvas finālistiem. Balvas vēsturē šis ir otrais projekts no Latvijas, kas izcīnījis finālista godu.
Kā radās ideja izveidot urbānās dārzkopības projektu?
Pirms diviem gadiem biju atgriezusies Latvijā no studijām Ņujorkā. Tur urbānā dārzkopība ir ļoti izplatīta. It visur, pat mazākajos placīšos, var redzēt augus un ziedus kastēs. Tā kā dzīvoju blakus Sporta pils teritorijai, tad ik dienu man nācās uz to skatīties pa istabas logu. Arī pati ilgojos pēc sava dārza. Mana atgriešanās sakrita ar pandēmijas sākšanos, kad bija jāievēro distancēšanās, un ideja par dārzu, rūpēm un drošu kopā būšanu ieguva jaunu nozīmi. Dārzos mēs varam visi būt kopā, vienlaikus esot epidemioloģiski drošā distancē. Sapratu, ka šāda aktivitāte var palīdzēt arī mūsu mentālajai veselībai.
Jāteic, ka cilvēku atsaucība jau no pirmās dienas bija pārsteidzoši augsta. Kad izziņojām projektu, uz pirmo tikšanos atnāca vairāk nekā simts cilvēku. Lielākoties kaimiņi, kas dzīvo šajā apkārtnē. Šobrīd mums ir 140 dārzi, bet tikpat daudz cilvēku gaida savu kārtu, lai tiktu pie sava dārziņa.
Kādēļ svarīgi dabu ienest pilsētā?
Mums bija svarīgi parādīt iedzīvotājiem, ka arī viņi ir atbildīgi par vidi sev apkārt. Šī dārza veiksme ļoti daudz ir atkarīga no tā, cik dārznieku iesaistās talkās, kopjot teritoriju, kā rūpējas par savu dārziņu un kopienu. Pirms tam nebiju ar dārzkopību nodarbojusies, bet, redzot, kā no sēklas kaut kas izaug, rodas cieņa un apbrīna par dabu. Tu novērtē un saproti, ka daba ir kaut kas, kas ir neatkarīgi no tevis, un tu esi ienācējs šajā visā ekosistēmā. Mums ir bijis arī ļoti daudz diskusiju par to, ko iesākt ar vārnām un skudrām mūsu dārzos. Daudzi dārznieki saka, ka skudras šeit ir bijušas pirms mums, tās ir šo dārzu neatņemama sastāvdaļa un arī daļa zemeņu ir jāatdod vārnām. Darbojoties mēs sākam apjaust, ko nozīmē būt daļai no dabas, ne tikai vērot to ar distancētu skatu
Kādus "zaļos principus" īstenojat ikdienā savos dārzos?
Visiem dārzniekiem lūdzam nodarboties ar videi draudzīgu dārzkopību, neizmantojot nekādus ķīmiskos līdzekļus. Viens no mūsu atbalstītājiem Eko zeme mums uzdāvināja bioloģisko augsni visiem dārziem un regulāri apgādā mūs ar biohumusu un slieku kompostu, ar ko augsni varam ielabot. Arī dārznieki cits ar citu konsultējas, ko darīt vienā vai otrā gadījumā videi draudzīgā veidā, jo daudzi no mums bija nezinoši par dārzkopības jautājumiem. Pirmajā gadā organizējām arī lekcijas par to, kā audzēt ziedus un dārzeņus kastēs.
Ko jums nozīmē būt starp finālistiem un pretendēt uz Eiropas pilsētu publiskās telpas balvu?
Šī ir prestiža balva, kas tiek piešķirta pilsētu publiskās ārtelpas projektiem. Konkursu organizē Barselonas Laikmetīgās kultūras centrs jau kopš 2000. gada, un tā ir profesionāļu vidū atzīta un zināma balva. Mums ārkārtīgi daudz nozīmē, ka mūsu projektu novērtē atzīti speciālisti savā jomā. Pārējie četri projekti, kas arī iekļuva finālā, ir augsta līmeņa profesionāļu veidoti. Savukārt mēs esam nevalstiska organizācija, tāpēc visu šajā projektā dara tikai un vienīgi apkārtnes iedzīvotāji pašrocīgi. Tas, ka esam pamanīti 328 pretendentu vidū, mums nozīmē ļoti daudz. Tas ir mudinājums, atzinība un motivācija visiem aktīvajiem dārzniekiem. Mēs visi strādājam brīvprātīgi. Darbojoties nevalstisko organizāciju sektorā, vienmēr pastāv drauds, ka ar laiku entuziasms izdeg, taču šī atzinība nāk tieši laikā. Tā dod mums otru pacēlienu un pārliecību, ka tas, ko darām, patiešām ir vērtība. Šādā veidā arī Rīgu varam uz pasaules kartes atzīmēt kā pilsētu, kur iedzīvotāji ir aktīvi un paši veido mūsdienīgu un atvērtu pilsētvidi
Kādas ir nākotnes ieceres?
Nākamā mums ir pēdējā sezona. Teritorijas lietošanas līgums mums ir līdz nākamā gada septembra beigām. Šobrīd teritoriju ir iegādājušies citi īpašnieki, kuri ar jaunu sparu plāno teritoriju attīstīt. Nav zināms, kad tas notiks, taču process ir sācies. Jebkurā gadījumā nedaudz skumji būs šķirties, bet, no otras puses, esam sasnieguši visus mērķus, ko gribējām, un vēl vairāk. Esam arī runājuši par to, ka kopiena varētu šo projektu pārcelt citviet. To redzētu kā ideālo situāciju. Regulāri sniedzam konsultācijas citām pilsētām, kā šādu līdzīgu dārzu izveidot. Galvenais ir parādīt, ka tas ir iespējams, radīt precedentu. Mums bija svarīgi "ielikt kāju durvīs" citiem projektiem, kas pēc tam var sekot.