Kad pavasaris beidzot klāt, gribas pēc iespējas vairāk laika pavadīt ārpus telpām. Protams, var vienkārši doties pārgājienā un vērot, kā daba plaukst un mostas, taču netrūkst arī tematisku aktivitāšu.
Saskaitīt lidoņus
Aprīļa pirmajā nedēļas nogalē, 6. un 7. aprīlī, Latvijas Ornitoloģijas biedrības virsvadībā daudzviet Latvijā norisināsies Putnu dienas 2024. Programmā paredzēti vairāk nekā 40 pasākumi, tostarp putnu vērošanas pārgājieni, putnu būrīšu darbnīcas, izglītojošas nodarbības un citas tematiskas aktivitātes.
"Līdz ar pavasari nāk putnu vērošanas aktīvais laiks. Šis ir labs brīdis, lai dotos ārpus telpām un piedzīvotu jaunas pieredzes, piedaloties Putnu dienu pasākumos kopā ar tiem, kuri ir aizrāvušies ar putnu vērošanu dabā," mudina Putnu dienu 2024 koordinatore Ieva Vavilova. Interesenti, kuri iecerējuši piedalīties pasākumos, ir aicināti laikus sazināties ar pasākuma rīkotājiem, jo daļā no tiem ir ierobežots dalībnieku skaits.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina ne vien vērot putnus, bet arī ziņot par saviem novērojumiem. Putnu novērojumus ikviens var reģistrēt dabas novērojumu portālā vai mobilajā lietotnē Dabasdati.lv. "Tos, kuri ir gatavi ne tikai vērot putnus, bet arī ziņot par novēroto, šogad īpaši aicinām pievērst uzmanību balto stārķu ligzdvietām, jo šogad Latvijā norisinās 8. Starptautiskā baltā stārķa ligzdu uzskaite. Tas ir pasākums, kas notiek reizi desmit gados ar mērķi sekot baltā stārķa ligzdojošās populācijas un ligzdošanas sekmju pārmaiņām Latvijā, skaidrot to cēloņus, sekot ligzdu novietojuma un pamatu pārmaiņām," uzsver 8. Starptautiskās baltā stārķa ligzdu uzskaites koordinatore Agnese Gaile, rosinot izmēģināt spēkus šajā uzskaitē ikvienu brīvprātīgo, lai sniegtu savu ieguldījumu sabiedriskajā zinātnē dabas aizsardzības mērķiem.
Detalizēts Putnu dienu 2024 pasākumu kalendārs ir pieejams vietnē Putnudienas.lv.
Vērtīgs papildinājums putnu vērotāju grāmatu plauktā būs ilustrācijām bagātā putnu vērošanas rokasgrāmata Putnu noteicējs, ko klajā laidis uzņēmums Jāņa sēta sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību. Savukārt jaunākajiem putnu vērotājiem brīvpieejā ir lejuplādējami materiāli Mans pirmais putnu noteicējs un Mans pirmais ūdeņu putnu noteicējs, ko sagatavojusi Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Tie pieejami biedrības internetvietnē.
Sameklēt dižākos
Jau trešo gadu aizvadīts konkurss Gada koks Latvijā, kurā iedzīvotāji bija aicināti pieteikt nozīmīgus, interesantus kokus – gan dižkokus, gan kokus, kuri ir nozīmīgi kopienas dzīvē, vēsturē, kultūrā u. tml. Balsojumā tika izvirzīts Latvijas Gada koks, kurš savukārt piedalījās Eiropas Gada koka konkursā. Konkurss Eiropas Gada koks citviet Eiropā notiek kopš 2002. gada, to rīko ar mežu, zemi, vidi un vēsturi saistītās organizācijas.
Latvijā šogad Gada koka godu ieguva Kaņepju dižozols. Ieplānojot brīvdienu aktivitātes Vidzemes pusē, vērts apciemot šo skaisto un vareno koku. Kaņepju dižozols pie Kaņepju mājām Jērcēnu pagastā ir otrais dižākais ozols Latvijā un Baltijā. Kopš 1977. gada tas iekļauts Aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā, kopš 1994. gada – arī Arheoloģijas pieminekļu sarakstā. Ozols ir pagasta lepnums un simbols. Zem tā vainaga svinīgus brīžus vēlas atzīmēt ļaudis no tuvienes un tālienes.
Ozola stumbru savulaik sašķēlis zibens, koka vidū ir liels dobums ar trim ieejām: lielā sprauga – ziemeļos, mazā – dienvidos, trešā – pret debesīm. Dobumā nedzīvajā koksnē savulaik iegriezti dažādi vārdi un iniciāļi, vecākais no tiem – 1886. gads. Starp vārdiem atrodams arī Kaņepju māju saimnieka vārds: N. Cīrulis 15.VII 1928.
1933. gadā tālaika populārākais žurnāls Latvijā Atpūta izsludināja varenākā ozola konkursu – lasītāji tika aicināti iesūtīt ierosinājumus un fotogrāfijas. Kaņepju ozols ieguva pirmo vietu, tā saimnieks Nikolajs Cīrulis balvā saņēma žurnāla gada abonementu.
Viesojoties netālajā Jērcēnmuižā, iespējams nobaudīt Laurīšu saimnieces gatavoto Dižozola zīļu dzērienu, kas tapis no Kaņepju ozola zīlēm.
Līdz pat vasaras beigām varat pieteikt konkursā kādu Latvijas koku ar aizraujošu stāstu, iespaidīgu un ne tik iespaidīgu izmēru, toties nozīmīgu vietu kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas vērtību saglabāšanā. Ar konkursa nolikumu un citu svarīgo informāciju, kā arī līdz šim Gada koka konkursam pieteikto koku stāstiem iespējams iepazīties vietnē Eiropasgadakoks.lv .
Zaļāk ir tīrāk
Jau tradicionāli pavasaris Latvijā iezīmējas ne tikai ar gaismas atgriešanos, siltākiem vakariem un skanīgām putnu dziesmām – neatņemama ir vēlme visiem kopā parūpēties par mūsu zemi un sakopt apkārtējo vidi. Ar moto tīri-zaļi-ilgi ikviens Latvijas iedzīvotājs 27. aprīlī aicināts piedalīties Lielajā talkā, kas notiks jau septiņpadsmito reizi. Kā jau katru gadu varat atrast talkas tīmekļvietnē atzīmētās talkošanas vietas un piedalīties tuvākajā vai jums nozīmīgākajā, taču sakopt savu apkārti ikviens var individuāli – kā Vislatvijas Talkas dienā, tā jebkurā citā datumā.
Ar mērķi piesaistīt sabiedrības uzmanību rūpēm par apkārtējo vidi un dabu Lielās talkas organizatori izsludinājuši arī sociālo tīklu konkursu skolēniem Zaļais, kur esi?. Dalība konkursā iespējama divās kategorijās: 1.–12. klašu kategorijā, kurā aicinātas piedalīties skolēnu grupas, un individuālo vai mazo grupu pieteikumu kategorijā, kurā piedalīties var gan individuāli dalībnieki, gan grupas līdz 5 personām. Dalībniekam vai kolektīvam ir jābūt pieejamam vismaz vienam sociālo tīklu kontam: Facebook, Instagram vai TikTok. Konkursa dalībnieku uzdevums ir izveidot ne vairāk kā vienu minūti garu video, kurā radoši un iedvesmojoši atspoguļots videi draudzīgs un atbildīgs dzīvesveids, principi, aktivitātes, domas, rīcība vai kas cits, kas varētu iedvesmot video skatītājus būt zaļam. Līdz 19. aprīlim video jāpublicē vismaz vienā sociālo tīklu platformā (Instagram, Facebook vai TikTok), pievienojot tēmturus: #zalaiskuresi, #lielatalka, #lielatalka2024 un #tirizaliilgi. Konkursa dalībniekiem ir jābūt Lielās talkas sociālo kontu sekotājam. Uzvarētāji tiks paziņoti 10. maijā.