Ja vasarā nogurdina tūristu piepildītās pilsētas ielas, tad atpūta mežā ir lielisks veids, kā pavadīt savas brīvdienas. Pēdējo gadu laikā cilvēki to īpaši novērtē, arī naktsmītņu piedāvājumu klāsts ir plašs. Uzņēmēja Krista Arta Grodne ir saimniece diviem meža namiņiem Gulbenes novadā, kuriem doti nosaukumi Paparde un Zīle. Ļaut citiem piedzīvot meža maģiju ir viņas sirdsdarbs.
Kā dzima ideja par viesu namiņu izbūvi mežā?
Namiņi uzbūvēti manu vecāku piemājas mežā, kurā esmu uzaugusi un pavadījusi savu bērnību. Uz šo mežu gan gājām meklēt Ziemassvētku eglīti, gan ar mammu sēņot un ogot. Grūti tā izskaidrot, bet mums visiem ģimenē likās, ka šajā mežā ir kaut kāda maģija, kas mūs visus vienmēr vilinājusi. Tā kā mežā bija dabiski veidotas divas pļaviņas, sākotnēji domājām, ka tur sev uzbūvēsim pirtiņu vai iekārtosim kādu atpūtas vietu. Kad sāku studēt tūrismu, vairāk ieinteresējos par šo nozari un naktsmītnēm, beigās izlēmu, ka forši būtu dalīties ar meža skaistumu arī ar citiem. Dot citiem iespēju nakšņot tādā īstā, neskartā meža vidē, bet ar komfortu. Var jau mežā pārnakšņot arī teltī, taču šāda atpūta ne visiem ir piemērota. Neskatoties uz to, ka uzbūvēti divi namiņi, tos uzstādot, neviens koks netika nocirsts. Mums ir izdevies šīs meža pļaviņas saglabāt gandrīz neskartas.
Nelielu pļavas perimetru ap namiņiem nākas nopļaut, bet kopumā cenšamies neiejaukties meža dzīvē, un mums šķiet, ka tas ir izdevies, jo ir tāda sajūta, ka apkārtnes meža dzīvnieki mūs nav pametuši un nejūtas apvainojušies, ka mēs te saimniekojam un pie mums nāk ciemiņi. Plānojot meža namiņu izbūvi, bija doma ierīkot ceļu, lai varētu pie mūsu abām naktsmītnēm piebraukt ar automašīnu, taču ar laiku sapratu, lai radītu īstu meža sajūtu – ka esi meža vidū uz mazas saliņas, ir nepieciešams mūsu viesiem nevis braukt ar auto, bet iet kājām pa šauru meža taciņu, kura arī tika dabiski iemīta, jo nekas netika speciāli ierīkots. Lai arī no stāvvietas līdz meža namiņiem ir tikai simt metru, vienalga nepamet sajūta, ka esi iegājis dziļā mežā. Turklāt gar taciņas malu vasarās var pamieloties ar meža zemenītēm un sēnes salasīt, bet pavasaros mūs priecē pasakaini skaists vizbulīšu klājiens. Tas īsais pārgājiens, kamēr mūsu viesi nokļūst pie savām naktsmītnēm, ļauj vēl vairāk saredzēt dabas burvību un šī meža skaistumu.
Ko jums pašai nozīmē mežs?
Jau no bērnības esmu bijusi meža bērns. Mani vienmēr tas ir vilinājis. Lai arī neesmu meža jautājumos speciāliste, nepazīstu visus augus un kokus, mežā jūtos ļoti īpaši un droši. Kad bērnībā biju paaugusies gana liela, viena pati klaiņoju pa mūsu piemājas mežu. Ir bijis dzīves posms, kad attālinājos no meža, jo vienkārši tobrīd tas nebija vairs tik tuvu manai dzīvesvietai, taču šobrīd mežs atkal ir neatņemama mana dzīves sastāvdaļa, darbs un reizē miera osta. Man jau liekas, ka mēs, latvieši, ejam uz mežu uzlādēt savas baterijas. Mežs mums visiem ir īpaša vieta. Esmu bezgala priecīga, ka man ir šie meža namiņi un ka ikdienā varu ļoti daudz laika pavadīt savā mežā.
Kādēļ vērts ikvienam izbaudīt atpūtu un nakšņošanu meža vidū?
Ja godīgi, tad necenšos speciāli nevienu pārliecināt, ka visiem jāizbauda šāda atpūta, jo esmu pārliecināta, ka pie manis atbrauc tie, kuriem tas patiešām ir bijis vajadzīgs un kuri ir sajutuši vēlmi būt tuvāk dabai. Ir jau daudz atpūtas vietu pie dabas, kas ir brīnišķīgi iekoptas, taču mūsu namiņi atšķiras ar šo nepieradināto dabu, ka ir iespēja nakšņot meža vidū, prom no civilizācijas, un tas viss nenoliedzami sniedz nebijušas izjūtas un jaunu pieredzi. Pie mums ir bijuši cilvēki, kas teikuši, ka nekad nav bijuši tādā mežā, kur nu vēl nakšņojuši. Viņiem tā ir bijusi unikāla pieredze. Ļoti daudziem tas ir pārsteigums. Ir pat tā, ka pirmās emocijas dažiem varbūt pat nav tās priecīgākās, vairāk tāda kā bijība, bet, kad pavadīts mežā laiks, sajūtas ir bezgala pozitīvas. Saņemam mīļus vārdus no saviem klientiem, kas nenoliedzami mūs priecē.
Droši vien to sajūtu, kāpēc vērts pavadīt laiku mežā, katrs pats atrod. Katram tā pievienotā vērtība ir sava, jo mēs visi esam tik dažādi, katrs sajūtam un saredzam ko citu. Nesen vieniem no mūsu viesiem alnis iznāca no meža un pavisam tuvu nostaigāja gar namiņu. Viņi pat fotogrāfijas man atsūtīja. Visticamāk, šiem cilvēkiem vajadzēja ko tādu ieraudzīt, jo jāteic, ka alni pati neesmu manījusi. Stirniņas gan vairakkārt redzētas, bet alnis bija pārsteigums arī man. Citi atkal uzsver, ka pavadītais laiks bez viedierīcēm bijis tas, ka tajā brīdī patiešām bijis nepieciešams, jo pie mums mežā, piemēram, nav zonas Tele2 tīklam. Taču laiks divatā, tikai vienam ar otru, mūsdienās daudziem jau ir privilēģija. Atpūta mežā palīdz atslēgt satraukto prātu. Mežā ikviens var piedzīvot klusumu, jo zini, ka nakšņosi tādā vietā, kurā neviens tevi netraucēs un pie tevis neatnāks.
Ko savā ikdienā darāt, lai dzīvotu ilgtspējīgi un dabai draudzīgi?
Mums ģimenē vienmēr svarīgi ir bijis nosargāt to dabu, kas mums ir bijusi apkārt. Tas nenoliedzami ir bijis izaicinājums, bet ar to esam labi tikuši galā. Abus namiņus mežā ievedām, kad zeme bija sasalusi, turpretim visus pārējos materiālus uz mežu nesām ar rokām. Namiņu būvniecībā un dizainā ir izmantoti kokmateriāli. Mūsu meža namiņiem ir sešstūra forma, kas atgādina bišu medus šūnu. Manuprāt, šāda forma piestāv dabas tēmai, jo kopumā dabā viss ir radies no šūnām, un šāds namiņu dizains ļoti labi iekļaujas meža vidē.
Ik dienu cenšamies ar savu klātbūtni netraucēt un nekaitēt ne dzīvniekiem, ne dabai. Mēdz jau būt, ka sakrīt koki. Pirmā brīdī šķiet, ka tas bojā kopējo ainavu, ka nepieciešams tos aizvākt, taču mans tētis, kas ir rūdīts mežinieks, man to neļauj, sakot, ja aizvāksim kokus, tiks izjaukta ekosistēma. Protams, mežs ir jākopj jebkurā gadījumā, bet ir jāzina, ko var un ko nevar aiztikt, lai netiktu traucēta ierastā kārtība. Ir daudzas lietas, ko gribētos ieviest, lai vēl vairāk būtu apkārtējai videi draudzīgāki, taču pagaidām mums nav bijusi tāda iespēja. Protams, kā jau visi, šķirojam atkritumus. Tā kā dzīvojam laukos, ekoloģiski audzējam savus dārzeņus. Ņemot vērā mūsu nodarbi, gribētos domāt, ka lielu kaitējumu dabai nenodarām.
Kādi nākotnes plāni un ieceres?
Tā kā abi mūsu meža namiņi ir divvietīgi, tad ļoti gribētos, lai tuvākajā laikā taptu lielāks namiņš, kurš piemērots ģimenēm un kurā varētu nakšņot vismaz četri cilvēki. Vēl lielāks sapnis ir par atpūtas vietas izveidi, kas būtu piemērota dažādiem retrītiem vai pasākumiem ar garīgu ievirzi, kuriem mežs piestāv. Vieta mežā jau piemeklēta, atliek sameklēt un uzbūvēt atbilstošu telpu. Ļoti ceru, ka darbi veiksies. Tā kā plānu un ieceru mums daudz, atliek tikai tos realizēt.