Jāizvērtē prātīgi
Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka palīdzība slimiem un ievainotiem dzīvniekiem ir jāsniedz, tomēr ir svarīgi vienmēr izvērtēt konkrētās situācijas apstākļus. Dzīvnieku var uzskatīt par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu, ja tam ir redzami ievainojumi, tas ir iesprostots (iekritis bedrē, iesprūdis žogā, ielūzis ledū u. tml.), vai ir skaidri zināms, ka dzīvnieka mazulim nav vecāku.
Patlaban – ziemā un pavasarī – dzīvnieku un putnu pasaulē aktuāls ir riesta laiks, taču jau pavisam drīz dabā rosīsies arī jaunā paaudze. Maize zvērēni un putnēni mēdz būt drosmīgāki vai vienkārši nepieredzējušāki, tāpēc tik ļoti nevairās no cilvēka kā pieauguši dzīvnieki. Vai dažkārt ir vēl par jaunu, lai aizbēgtu un paslēptos. To, ka dzīvnieka mazulis ir palicis bez vecākiem, nedrīkst balstīt uz pieņēmumu. Piemēram, vairumā gadījumu šķietami bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuši putnu mazuļi patiesībā saņem vecāku aprūpi, un cilvēka iejaukšanās var nodarīt tikai kaitējumu.
"Cilvēki mums bieži zvana uz ziņo, ka kādam dzīvniekam vajadzīga palīdzība, jo tas ir pamests novārtā, taču lielākajā daļā situāciju cilvēki neizvērtē apstākļus. Viņi neizprot, ka bieži vien dzīvnieki atstāj savus mazuļus, lai dotos barības meklējumos, taču tie nav pamesti un tiek aprūpēti. Diemžēl bieži, labu gribēdami, bet savas nezināšanas dēļ cilvēki nolaupa dzīvnieku vai putnu mazuļus to vecākiem. Daudzu dzīvnieku mazuļi savās pirmajās dzīves nedēļas nevar iztikt bez vecāku aprūpes, līdz ar to šāda glābšana pa lielam ir nāves spriedums," saka Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Evija Andrušķeviča-Jonāne.
Ikvienā gadījumā jebkāda veida iejaukšanās savvaļas dzīvnieka dzīvē ir rūpīgi jāizvērtē. "Kad cilvēki zvana, parasti lūdzu viņiem uzfilmēt atrasto dzīvnieku, lai varu izvērtēt, vai palīdzība tiešām ir vajadzīga. Lielākoties situācijas ir tādas, ka cilvēks ir atradis dzīvnieku, pieņēmis lēmumu, atnesis viņu mājās un tikai tad zvana, lai uzzinātu, kā pareizi rīkoties. Tad patiesībā ir jau par vēlu, jo bieži šī palīdzība dzīvniekam nav vajadzīga. Iespējas palīdzēt – īstermiņā apkopt brūci vai izbarot – ir dzīvnieku mazuļiem. Pieaugušu savvaļas putnu reti kad izdosies noķert. Pieaugušas stirnas vai citus briežu dzimtas dzīvniekus nav iespējams uzņemt, viņiem nekaitējot. Viņi jebkurā gadījumā, ja tiks pieņemti, ies bojā, jo dzīvnieks, ja cilvēks gribēs pietuvoties, sitīsies sienās, tādējādi nodarot sev vēl lielāku kaitējumu," brīdina veterinārārste, biedrības Tutti palīdzība dzīvniekiem un Savvaļas dzīvnieku palīdzības centra Ežu hospitālis vadītāja Ingvilda Aumeistere.
Jāsazinās ar pašvaldību
Tomēr ir nepieciešams sniegt palīdzību, ja savvaļas dzīvnieks vai putns nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī cilvēka vainas dēļ. "Nedaudz ir jāpavēro, vai dzīvnieks tiešām ir ievainots. Varbūt var redzēt asinis, plēstas brūces vai ekstremitātes izlocītas dīvainā veidā. Ja šādas pazīmes saskatāmas, tad visticamāk dzīvniekam ir nepieciešama palīdzība. Pirmais solis šādos gadījumos ir sazināties ar vietējo pašvaldību, kam, saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu, ir jānodrošina bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo savvaļas dzīvnieku aprūpe, pieaicinot veterinārārstu," skaidro E. Andrušķeviča-Jonāne.
Savvaļas dzīvnieku palīdzības centrā Ežu hospitālis uzņem dzīvnieku mazuļus, pārliecinoties, ka būs iespēja tos izbarot tādā veidā, lai dzīvnieks nepierastu pie cilvēka un lai pēc tam viņu droši varētu atgriezt atpakaļ dabā. "Ja pie manis nonāk kāds savvaļas dzīvnieks, kas ir ievainots, un ja redzams, ka to nevarēs atgriezt dabā, tiek lemts par eitanāziju. Mēdz būt, ka cilvēki paši sāk izbarot dzīvnieku mazuļus, nezinot, kā to pareizi darīt. Ja arī dzīvniekiem neveidojas dzīvībai bīstama caureja, tad viņiem ir milzīgs mikro- un makroelementu trūkums. Ir bijuši gadījumi ar vāverēniem, kas, nepareizi baroti, pēc tam tiek palaisti dabā. Lecot no koka uz koku, viņi pārlauž sev kājas, jo uzturā trūcis kalcija un magnija," problēmas ieskicē I. Aumeistere.
Drošība – pirmajā vietā
Pirms palīdzēt dzīvniekam, kas nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī, ir nepieciešams pārliecināties par savu drošību. Nedrīkst aizmirst, ka savvaļas dzīvnieks nav mājdzīvnieks. Tā uzvedība stresa apstākļos var būt neprognozējama, tāpēc vienmēr jāievēro piesardzība. Jāatceras, ka dzīvnieki var skrāpēt, kost vai spert, kā arī putni var sist ar spārniem un knābt. Īpaši jāizvairās no plēsīgo putnu nagiem.
"Pagājušajā gadā pēc vētras septiņgadīga meitenīte mājās no lauka bija atvedusi dzērvi, taču tā rīkoties ir bīstami. Knābis putnam kalpo kā ierocis. Viņš ar to medī, ēd un aizsargājas. Pati arī esmu cietusi no stārķa knābja – lielie putni ar savu garo knābi mērķtiecīgi tēmē acīs. Ragainie dzīvnieki var iespert un iekost, arī truši, vāveres un peles. Man ir iekodusi pat maza pele. Noteikti nevajadzētu steigties dzīvnieku aizskart vai ņemt rokās. Nekādā gadījumā neļaut to darīt bērniem. Nedrīkstam piemirst, ka dzīvnieki arī ir pilni ar parazītiem. Ne tikai viņu kažoki. Bīstamākie parazīti nav cilvēka acij pamanāmi. Blusas, utis, ērces ir mazākais bieds, jo tos pārsvarā mēs pamanām. Sliktāk ir ar iekšējiem parazītiem, piemēram, ehinokoku, lenteņiem un citiem," riskus uzskaita I. Aumeistere un aicina vispirms zvanīt un konsultēties ar speciālistu, un tikai tad, parūpējoties arī paši par sevi, sniegt dzīvniekam palīdzību, ja tāda vajadzīga. Ežu hospitāli var sazvanīt pa tālruni 29365315.
Kam ziņot?
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma tālruņa numuru 112:
● ja dzīvnieks ir iesprūdis, sapinies, iesprostots, iekritis, ielūzis un pats nespēj atsvabināties vai izkļūt no sprosta;
● ja pilsētvidē pamanāt netipiskus/neiederīgus lielos dzīvniekus: vilku, lāci, mežacūku, staltbriedi, alni, stirnu.
Pašvaldībai:
● ja dzīvnieks ir savainots un tam ir nepieciešama palīdzība;
● ja dzīvnieks ir miris un nepieciešama līķa aizvākšana.
Pārtikas un veterinārajam dienestam:
● ja pamanāt beigtu mežacūku;
● ja vienkopus redzat lielāku skaitu jebkuru citu dzīvnieku, putnu, zivju.
Vairāk informācijas par to, kā pareizi sniegt pirmo palīdzību savvaļas dzīvniekiem, varat meklēt mājaslapā www.neizdzesdzivibu.lv.