Kādam ļaunākais murgs, citam aizraujošu pētījumu objekts - zirneklis

Lai tiktu ārā, man jāpaiet tieši zem viņa. Ievelku elpu, saņemu dūšu un nesos ārā, cik ātri vien varu - iespējams, todien uzstādīju savu personīgo skriešanas rekordu. Esmu ievērojusi - tieši rudens ieskaņā lielie eksemplāri izvelk savus tīklus kā māju tuvumā, tā mežos starp kokiem.Dr. biol. Inese Cera, pētniece LU Bioloģijas institūta Bioindikācijas laboratorijā, ir arahnoloģe jeb specializējas tieši zirnekļu pētniecībā, atklājusi Latvijā vairākas jaunas zirnekļu sugas un Dabas Dienai stāsta, ka Latvijā to daudzveidība ir liela, kaut vai izmēra ziņā vien - tie ir no apmēram 1 mm līdz pat 2 cm gari (no galvkrūšu priekšpuses līdz vēdera galam). Ir gan pelēki, gan melni, gan arī krāsaini ar zīmējumiem uz vēdera virspuses. Latvijā ir sastopamas ap 500 zirnekļu sugām. Tās savukārt apvienotas ģintīs un ģintis dzimtās (Latvijā - 31 dzimta). Posmkāju tipā, kur ietilpst kukaiņi, daudzkāji, vēžveidīgie un zirnekļi, sugu daudzveidība ir vislielākā, salīdzinot ar pārējām dzīvnieku grupām. Zirnekļu sugu kopskaits pasaulē pārsniedz 40 000.Interesanti un maz pētītiInesei Cerai zirnekļi patīkot, jo esot neparasti, interesanti dzīvnieki, par kuriem sabiedrība maz zina, turklāt Latvijā minimāli pētīti. "LU Bioloģijas fakultātē bija kurss Ievads specialitātē. Vienu no kursa lekcijām lasīja asoc. prof. Voldemārs Spuņģis un minēja, ka zirnekļi Latvijā netiek pētīti, nolēmu - kāpēc ne? Nākamā gada rudens semestrī jau strādāju ar ievākto materiālu. To, ko uzzinu, mēģinu pastāstīt citiem. Piemēram, tikko, pateicoties LU Bioloģijas institūta ESF projektam Starpdisciplināra jauno zinātnieku grupa Latvijas purvu un to resursu izpētei, ilgtspējīgai izmantošanai un aizsardzībai (PuReST), apmeklēju Eiropas arahnoloģijas konferenci, prezentēju Latvijas purvos sastopamās zirnekļu sugas. Kolēģi no citām Eiropas valstīm, kā arī no Brazīlijas, Jaunzēlandes un Amerikas Savienotajām Valstīm, stāstīja un rādīja aktuālo informāciju par zirnekļiem gan faunistikā, gan uzvedībā, gan ģenētikā un ne tikai," atklāj Cera.Reizēm šķiet, ka izej mežā un visapkārt čum un mudž, pat ogojot pirksti ķeras tīklos, bet citugad nevienu zirnekli tikpat kā nemana. Cera gan saka - katru gadu zirnekļu skaits būtiski nemainās. Iespējams, ka tiem pievēršam mazāk uzmanību, tāpēc it kā redzam mazāk. Zirnekļiem ir gan mātītes, gan tēviņi. Speciālisti dzimumu nosaka pēc ģenitāliju uzbūves. Mātītēm dzimumorgāni atrodas uz vēdera tuvāk ķermeņa daļu savienojuma vietai. Tēviņam savukārt - ķermeņa priekšdaļā. Tie ir divi pedipalpi, kuru galos ir paplašinājumi. Zirnekļi nedzīvo pāros, bet tēviņi uzmeklē mātītes un tad pārojas. Vēlāk mātīte izdēj oliņas (atkarībā no sugas varbūt no dažiem desmitiem līdz pat 1000). Pēc kāda laika no oliņām iznāk jaunie zirnekļi. Jāteic, ka ir sugas, kurām mātītes ir krietni lielākas par tēviņiem, kā arī tādas, kas mīlnieku pēc apaugļošanās ņem un… apēd. Aprīlī un maijā dabā zirnekļu skaita ziņā ir vairāk, jo nesen no olām iznākusi jaunā paaudze, kas steidz baroties un pieaugt (kā kurai dzimtai). Dažas zirnekļu sugas pārziemo nepieaugušā stāvoklī un pieaug tikai nākamā gada pavasarī.Var apēst pat ziviZirnekļi ir plēsēji, tas nozīmē, ka barībā izmanto citus dzīvniekus, kas pamatā ir kukaiņi (mušas, tauriņi, kamenes, sienāži, cikādes). Daži no Latvijā mītošajiem dižzirnekļiem spēj arī noķert zivi, kas apmēram četras reizes pārsniedz paša garumu. Piemēram, Dolomede ğints zirnekļi, kuri pamatā gan dzīvo uz sauszemes, taču ir spējīgi ienirt ūdenī. "YouTube jāieraksta atslēgvārdi Dolomedes catch fish, un domāju, ka varēsiet atrast dažus interesantus video," iesaka arahnoloģe. Latvijā dzīvo arī ūdenszirneklis Argyoneta aquatica - tam ūdenī uz kāda auga ir māja, arkas pildītas ar gaisu. Barību tas arīdzan iegūst ūdenī. Bet zirnekļi arī paši ir citu dzīvnieku upuri - gan to pašu zirnekļu (pie mums mīt kanibālzirnekļu dzimta, kas nozīmē - zirnekļi ēd zirnekļus), gan putnu, ķirzaku. Reiz redzēju, ka mans kaķis arī apēd zirnekli. Zirnekļus var iedalīt trīs grupās pēc to barības iegūšanas veida. Vieni ir tie, kas veido tīklus. Citi sev barību iegūst, to aktīvi meklējot un ķerot (tos sauc par aktīviem medniekiem), un trešā grupa ir tie, kas gaida kādā vietā, piemēram, uz zieda, kad barība pati pienāks/pielidos klāt (tos sauc par pasīviem medniekiem). Starp zirnekļiem sastopami tādi, kas aktīvi dienā, un tādi, kas vairāk šiverējas apkārt tieši naktī. Lielākoties zirnekļi ir vientuļnieki, bet ir arī sastopami sociālie jeb koloniālie zirnekļi - tie izveido milzīgu tīklu kukaiņu ķeršanai un kopā barojas.Veikli amatniekiNe visi zirnekļi veido klasisku apaļu tīklu, kā varētu domāt. Tā dara tikai viena dzimta - riteņzirnekļi (Araneidae). Zirnekļiem vēdera galā ir speciālas tīmekļu kārpiņas (izvirzījumi), zem kurām ķermenī paslēpušies tīmekļa dziedzeri. To ir vairāki veidi - vieni paredzēti tīkla gatavošanai, citi barības ietīšanai, kokona veidošanai. Ir arī lipīgie pavedieni, pie kuriem tad zirnekļu tīklos pielīp kāds kukainis. Par piemēru tīkla veidošanas veiklībai varam ņemt riteņzirnekli - vispirms zirneklis izveido pamatu, kaut ko līdzīgu trijstūrim vertikāli attiecībā pret zemi. Tālāk pin tīkla pamatu un, kad tas gatavs, veido spirāli no tīkla malām uz vidu. Pēc tam pievieno arī lipīgo pavedienu, ar kuru iespējams noķert kukaiņus. Dažām sugām ir specifiski veidojumi tīklā, kas pievilina kukaiņus, atstarojot ultravioleto gaismu.Atklāj aizvien jaunas sugasTiek uzskatīts, ka pirmie īstie zirnekļi parādījās apmēram pirms 400 miljoniem gadu. Mūsdienās zinātnei tiek aprakstītas dzīvās jaunās sugas, kā arī senāk dzīvojošas (mūsdienās vairs nav sastopamas) no nogulumiežiem, kā arī dzintarā ieslēgtās. "Katru gadu pasaulē tiek konstatētas jaunas zirnekļu sugas. Kā vienu no jaunākajiem atklājumiem varu minēt pētījumu, ka lapseņzirnekļu (Argiope bruennichi) tēviņiem labāk pāroties ar mātīti laikā, kad viņa nomaina pēdējo ķermeņa apvalku (process ilgst apmēram 30 minūtes). Jo tad mātīte tēviņam neuzbrūk un viņam ir lielāka iespēja atstāt pēcnācējus. Ja tēviņš pārojas ar jau pilnīgi pieaugušu mātīti, ir risks, ka tā viņu apēdīs. Tiek arī atklāti jauni fakti par to, kādi ir katrai sugai raksturīgie dzimumhormoni vai, piemēram, dažāda izskata hemoreceptori apkārtesošās vides analizēšanai. Sava doktora darba laikā atklāju Latvijai vairāk nekā 30 jaunu zirnekļu sugu. Arī nesenie pētījumi devuši rezultātus - trīs līdz šim Latvijā nekonstatētas sugas," stāsta Cera. Tomēr esot grūti uzskaitīt visu, jo virzienu, kuros zirnekļu pētnieki (arahnologi) strādā, esot ļoti daudz - daži nosakot jaunas sugas - apraksta izmēru, krāsu u.c. parametrus, kā arī zīmē ģenitālijas, pēc kurām tad zirnekļus var noteikt. Latvijā tieši purvi uzskatāmi par labiem biotopiem jaunu sugu atrašanai, jo ir samērā maz pētīti. Arahnoloģe cer, ka šī gada ievāktajā materiālā arī varētu būt kāda jauna suga Latvijai. Jo aktīvāk notiks pētījumi, jo vairāk uzzināsim ne tikai par sugām, kas šeit atrodamas, bet arī faktorus, kas tās ietekmē. Ņemot vērā arī citu biologu pieredzi (botāniķu, ornitologu, hidrobiologu, ģeogrāfu), vieglāk un saprotamāk varētu sabiedrībai skaidrot, kas notiek purvos, kā cilvēki tos ietekmē (kūdras izmantošana, nosusināšana, pārvēršana dzērveņu audzēšanas laukos utt.) un kādas izmaiņas notiks nākotnē.Latvijā, pateicoties tam, ka klimats kļūst aizvien siltāks, ienāk sugas, kas līdz šim tika konstatētas dienvidos. Piemērs ir lapseņzirneklis Argiope bruennichi, esot arī citi, kas gan krāsainības un izmēra ziņā atpaliek no iepriekšminētā. Latvijā nav sastopami indīgie zirnekļi, pēc kuru kodumiem sliktākajā gadījumā var iestāties nāve. Taču Latvijas zirnekļi plānāku cilvēka ādu ir spējīgi pārkost. Zirnekļu pētniece pieļauj, ka dažiem no šī koduma var būt arī alerģiska reakcija. Pasaulē kā viens no indīgākajiem tiek minēta melnā atraitne (Latrodectus ģints). Šajā ģintī sastopamas daudz un dažādas sugas, kā arī to izplatība atšķiras. Dažas no sugām mīt arī Eiropā un apdzīvo tās dienvidu daļu. Internetā atrodami pat saraksti ar dažādiem visbīstamākajiem zirnekļiem pasaulē. Kā pirmais tiek minēts brūnais vientuļniekzirneklis, kura kodiens ar indi spēj izraisīt asinsvadu sieniņu noārdīšanos. Citu zirnekļu inde savukārt paātrina sirdsdarbību, cita atkal iedarbojas uz nervu sistēmu...