Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Kritala – koks meža veselībai

Par Gada dzīvotni 2023 izraudzīta kritala jeb atmirusi koksne.

Lai cik pretrunīgi tas izklausītos, bet atmirusi koksne ir uzskatāma par meža veselības rādītāju. Vēršot uzmanību uz kritalu nozīmi dabas daudzveidības veicināšanā, Latvijas Dabas fonds 2023. gadā kritalu cildina kā Gada dzīvotni. Kļūstot par kritalu, koks turpina kalpot dzīvībai mežā, jo tā uzdevumos ir būt ne tikai par virtuvi vai bērnistabu, bet arī pat par skatuvi un tiltu.

Mežā nav nekā lieka

Ar kritalu jāsaprot kritis jeb satrunējis koks, kurš kādā noteiktā brīdī ir beidzis augt un pamazām nokritis uz zemes. "Kritala stāsta par to, ka mežā un dabā kopumā nav nekā lieka, – tas, ko mēs, cilvēki, dažkārt uzskatām par nevajadzīgu, traucējošu vai neestētisku, patiesībā ir neaizstājams dzīvības avots," uzsver Latvijas Dabas fonda eksperts Jānis Ķuze, raksturojot koka dzīves ciklu. "Vērojot un izpētot kritalu, varam izprast mežu kā sistēmu, kurā katram tā elementam ir sava vieta un funkcija." Kritala ir uzskatāma par koka mūža noslēgumu, dažādu organismu – sēņu un kukaiņu – ietekmē sadaloties un atkal pārvēršoties augsnē, kur ieaug jau citi – jaunie – koki. Un dabiskais mežs turpinās.

Koka mūžs, lai arī bieži vien garāks par cilvēka mūžu, piedzīvo savu dzīves ciklu. Kā jau jebkurš cits organisms, arī koks pakāpeniski noveco un atmirst. Koku mirstībai var būt dažādi cēloņi – tādas dabas ietekmes kā stiprs vējš vai plūdi, arī dzīvie organismi un cilvēka darbība.

Pirms kļūt par kritalu, koks, beidzot zaļot, top par sausokni, kuram var nebūt lapu vai skuju, var nokrist miza. Kokam var arī nolūzt galotne vai zari, izveidojoties stumbenim. Kad tas lūst un nokrīt tuvu zemei, tajā iemājo sēņu sporas, pēc tam jau citi dzīvie organismi, un tā pakāpeniski top kritala. Taču dažādu ārējo apstākļu rezultātā, piemēram, stipra vēja dēļ, par kritalām pēkšņi var kļūt arī vēl augoši koki. Kad koks ir nogāzies un koksne sastopas ar kukaiņiem, augsnes sēņu sporām un baktērijām, notiek tās sadalīšanās, kas kritalas dzīvē ir svarīgākais process.

Laika gaitā kritala kalpo daudziem meža iemītniekiem dažādām vajadzībām, piemēram, lai barotos, lai slēptos, lai audzētu pēcnācējus. Pakāpeniski tā apaug ar meža zemsedzi, tā ieaugot atpakaļ zemē. Jo resnāka ir kritala, jo plašāka mājvieta dažādiem dzīviem organismiem.

Latvijas Dabas fonds lēš, ka ar kritalām saistīti vairāki simti sugu – gandrīz katra ceturtā mežā dzīvojošā suga, kuru vidū ir sēnes, gļotsēnes, ķērpji, sūnas, gliemeži, kukaiņi, putni, zīdītāji.

Kritalas neapdraud augošos kokus

Dažkārt nezinātājs uzskata, ka kritalas un tās apdzīvojošās sugas var kaitēt dzīvajiem kokiem, apdraudot to mūžu, un neapdomīgi no meža kritalas izvāc. Latvijas Dabas fonds norāda, ka tas ir maldīgs pieņēmums, izņēmums ir tikai tie gadījumi, kad mežā pēc lielām vētrām ir daudz svaigu kritalu ar mizu, – uz tādām var vēl mājot mizgraužu sugas. Tomēr, kad mizas vairs nav, arī mizgrauži no kritalām pazūd.

"Visā kritalas dzīves laikā – no nokrišanas brīža līdz brīdim, kad tās pārvēršas "pīšļos", – notiek pakāpeniska sugu nomaiņa," uzsver Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns. "Ja skatās uz svaigi nolūzušu koku, sākumā pirmajos gados būs tādi "pirmapdzīvotāji", kas visbiežāk būs saistīti ar mizu un zemmizas slāni jeb kambiju, kas pirmais kļūst piemērots kukaiņu kāpuriem. Tie būs daudz un dažādi koksngrauži, krāšņvaboles, mizgrauži, kuriem gan labāk patīk stāvoši koki, bet tie apdzīvo arī svaigas kritalas."

To, cik vērtīga ir kritala, nosaka pēc tās izmēriem, pēc to apdzīvojošajām sugām un sēnēm. Latvijas Universitātes asociētais profesors biologs Voldemārs Spuņģis, stāstot par kritalu nozīmi kukaiņu dzīvē un bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai, teic: "Jo sausāks ir koka stumbrs, jo mazāk tas ir piemērots kukaiņiem. Jo kritala ir tuvāk zemei, jo tā ir vērtīgāka." Ja mežā izveidojas, piemēram, egles kritala, palikdama sausa, jo tā balstās uz zariem, tad ieteikums ir to pārzāģēt, lai tā ir tuvāk zemei. Savukārt zarus, kas paliek pāri, ieteicams salikt kaudzītēs, tā radot vēl vienu slēpni augsnes dzīvniekiem.

Kritalas mežā ir būtiskas arī putniem. Piemēram, baltmugurdzenim tā ir iespēja baroties ar kāpuriem, kas mīt kritalās, paceplītis kritalu izmanto kā ligzdošanas vietu to izgāztajās saknēs, mežirbe, tāpat kā iepriekšminētais paceplītis, – kā dziedāšanas posteni, savukārt plēsīgie putni kritalas var izmantot par medību novērošanas vietām.

"Tādas vietas, kur sakrituši gan vecāki, gan jaunāki koki, ir labvēlīgas putniem ligzdu būvei. Tiem, kas ligzdo uz zemes vai uz nelieliem pacēlumiem, piemēram, stumbenīšos vai kritušu koku sakņu zonā. Piemēram, paceplītis, kam patīk izgāztas egles ar saknēm gaisā, ligzdu būvē tieši to sakņu zonā," Latvijas Ornitoloģijas biedrības videostāstā Mežs ir mājas skaidro ornitologs Aivars Petriņš, mudinot mežsaimniekus ne tikai atstāt mežā kritalas, bet pat nekoptu kritalu saliņas. Tādas, kurām apkārt var apaugt citi koki un krūmi, veidojot biežņu. Šādas vietas lieti noder čuņčiņam, svirlītim, arī sarkanrīklītei.

Kritalas kalpo arī par meža dabiskajiem tiltiem, ļaujot pārvietoties ne tikai kukaiņiem, mazajiem zīdītājiem un plēsējiem, bet arī cilvēkam. Tas, kur kritala ir izgulusi mežā, ietekmē arī tās funkcionalitāti meža dzīvē. Piemēram, mitrumā un ēnā nogulušas kritalas būs piemērotas sūnām un gliemežiem, savukārt uz saulainās daļas var pamanīt gan ķirzakas, gan vardes, kuras slēptuvei gan izmanos tās mitro un vēso daļu. Lielās kritalas par savām slēptuvēm mēdz izmantot pat lūši, vilki, lāči.

Jo dažādāk, jo labāk

Kukaiņu sugu, kuru dzīvē kritalai ir liela loma, ir ļoti daudz. Kā skaidro entomologs Uģis Piterāns, tās ir saproksilofāgās kukaiņu sugas jeb tādas, kas saistītas ar trūdošu koksni. Taču piesaiste kritalai nav vis tieša, tā ir atkarīga no dažādām sēnēm, kuras piedalās koksnes trupēšanas procesā. Proti, padara koksni kukaiņiem piemērotu lietošanai uzturā.

"Tīru, svaigu, cietu koksni uzturā spēj izmantot ļoti niecīga daļa kukaiņu, bet tās nebūs tipiskās sugas, kas saistītas ar kritalām. Ja tomēr arī būs, tad tikai uz svaigiem, nupat nolūzušiem kokiem. Tipiskas kritalu sugas nemaz fiziski nevar uzbrukt dzīvam kokam, jo dzīva koka koksne nav piemērota lietošanai uzturā," skaidro U. Piterāns, piebilstot, ka, esot tuvu augsnei, kritala saņem daudz vairāk mitruma nekā stāvošs vai kalstošs koks. "Trupēšanas procesi notiek ātrāk un savādāk, kas noved pie tā, ka ļoti bieži kritalas apdzīvo tādas kukaiņu sugas, kas uz stāvošiem atmirušiem kokiem nedzīvos vai dzīvos ļoti reti, jo tie būs pārāk sausi."

"Jo dažādāk, jo labāk," uzsver entomologs. "Bioloģiskajai daudzveidībai vienlīdz nozīmīgi ir gan stāvoši atmiruši koki, gan kritalas, kā arī cita veida atmirusī koksne, piemēram, zari un celmi." Taču meža dārgums, bez šaubām, ir liela diametra kritalas, kurās veidojas stabilāks, ilglaicīgāks mikroklimats, ļaujot tur mainīties kukaiņu paaudzēm. "Viena lielas dimensijas kritala var būt mājvieta noteiktām sugām pat gadu desmitiem, kamēr mazāka diametra kritala sadalīsies daudz ātrāk, radot situāciju, kur kādai noteiktai sugai piemērotais attīstības logs būs daudzkārt īsāks."

Tam spilgts piemērs ir aizsargājamā bērzu briežvabole, kuras kāpuri Latvijas apstākļos lielākoties attīstās tādā trupējušā egļu koksnē, kura sasniedz noteiktu trupēšanas stadiju. Resnāka koka gadījumā tie var būt vismaz desmit gadi, pirms tas kļūst piemērots šai briežvabolei. "Jo resnāka ir kritala, jo ilgāk šie piemērotie apstākļi saglabāsies," skaidro U. Piterāns, kā līdzīgu piemēru minot arī pērnā gada kukaini – skujkoku dižkoksngrauzi –, kurš ir saistīts ar priežu kritalām. Šis dižkukainis ir iecienījis priežu kritalas, kuras līdz tam kādu laiku stāvējušas kā nokaltuši koki ar nolupušu mizu jeb tā dēvētās sudraba priedes.

"Parasti dažu gadu laikā miza jau sāk krist nost un atdalīties, jo zemmizas slānis ir "izlietots". Tad pirmie kolonizētāji koku pamet, bet šajā periodā, pastiprinoties sēņu iedarbībai, pamazām jau sarodas nākamie – jau dziļākas koksnes apdzīvotāji, taču tādi, kam vēl patīk relatīvi cieta koksne. Pēc tiem vēlāk nāk tās sugas, kam patīk mīkstāka koksne. Pa vidu visam tam ir arī cita saproksilofāgo kukaiņu grupa, kas ir tieši saistīta ar sēnēm. Tās ir sugas, kas barojas, piemēram, ar piepju augļķermeņiem," skaidro entomologs. "Jo tievāka kritala, jo ātrāk sugai būs jāmeklē jauna kritala, kas var nebūt problēma sugām piemērotos biotopos ar daudz kritalām, taču saimnieciskos mežos vai vietās, kur kritalas tiek ātri izvāktas, piemēram, nokurinātas malkā, kritalu sugām var būt grūti izdzīvot."

Kritalas dzīves laikā, ņemot vērā konkrēto koka sugu un diametru, var apdzīvot no desmitiem līdz pat diviem vai trim simtiem dažādu kukaiņu sugu. Daļa no tām ir saistītas ar jebkuru atmirušu koksni, tomēr liela daļa būs tādas, kuru izdzīvošana cieši saistīta tieši ar kritalām. "Ja pēkšņi visas kritalas vienā dienā pazustu, ir sugas, kuras dabā nespētu izdzīvot," uzsver U. Piterāns. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena